Atis Klimovičs: Vēlēsim ukraiņiem uzvaru! 37
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja godīgi, šoreiz vecā gada vakarpusē pār mēli ar grūtībām nāca vārdi – laimīgu jauno gadu! Tam iemesls labi zināms, jo salīdzinoši pavisam netālu liela un agresīva valsts turpina “sveikt” ukraiņus ar nāvi. Tieši šāda veida apsveikumi raķešu un kaujas dronu veidolā tika raidīti uz Ukrainas pilsētām gadu mijā.
Piezvanot Mikolam Zverevam, labam draugam Kijivā, dažādu projektu autoram starp Ukrainu un Latviju, uzzināju, ka tieši 31. decembra dienā raķete trāpījusi dzīvojamajā ēkā Kijivas centrālajā daļā. Cietuši arī viņa tuvākie radinieki. Savukārt telefona sarunā ar ukraiņu žurnālisti, ikmēneša pielikuma “Zemessargs” autori Natalku Pozņaku-Homenko uzzināju par nacionālās gvardes rotas gaitām pie Bahmutas, kur atrodas arī viņas dzīvesbiedrs. Šī vienība nesenajās kaujās bija zaudējusi astoņus biedrus, kurus pagaidām diemžēl neesot bijis iespējams iznest no kaujas lauka. Žurnāliste pa telefonu runājusi ar vienu no karavīriem, jutusi, ka viņš sācis raudāt… Vecgada beidzamo sarunu beidzot, novēlēju Mikolam un Natalkai laimīgu… jauno gadu! Un, protams, pašu gaidītāko – uzvaru!
Kā uz agresora necilvēcību atbildēja Ukrainas Bruņotie spēki? Tieši tā, kā profesionālai armijai klājas – ar precīzu uzbrukumu, izmantojot augstas mobilitātes amerikāņu artilērijas raķešu sistēmas HIMARS. Makijivkas ciemā pilnībā iznīcināta skola, kur bija izmitināti krievu mobilizētie. Nogalināto un ievainoto skaits mērāms simtos. Tas nozīmē, ka gada sākumā daudziem Krievijas iedzīvotājiem nāksies saņemt zārkus no Ukrainas.
Šīs kara epizodes mudina salīdzināt, ar kādām metodēm karo Krievija un kādām Ukraina. Atšķirības ir milzīgas – krievi kā miesnieki, jaungadam atnākot, bez jelkāda iemesla ar dārgām raķetēm šāvuši uz mierīgajiem iedzīvotājiem, bet Ukrainas armija nostrādājusi profesionāli un precīzi. Likvidējuši to mērķi, kuram bijis nepieciešams trāpīt.
Atgriežoties pie mūsu sabiedrotajiem ukraiņiem – jāvēl viņiem izturība. Lai cik reižu motivētāka un kaujas spējīgāka par agresoru ir Ukrainas armija, arī ukraiņi cieš zaudējumus. Lai arī tie pašlaik nav kritiski, tie tomēr ir jūtami. Zaudējumus cieš arī valsts ekonomika, un arī tas atstāj iespaidu uz bruņoto spēku kaujasspējām. Precīzi zinot, kāds noskaņojums valda Ukrainas sabiedrībā, kas bez lieka pārspīlējuma ir gatava aizstāvēt savas tiesības uz brīvību un patstāvību līdz galam, arī mums – Ukrainas sabiedrotajai NATO dalībvalstij – līdz ar citiem partneriem aliansē jāapzinās, ka palīdzību Kijivai pat vēlams palielināt. Sevišķi būtiski – ar moderniem ieročiem un munīciju.
Tas šogad var izrādīties sevišķi svarīgi, jo Krievija, ļoti ticams, gatavojas pārbaudīt ukraiņus uz izturību un sūtīt frontes laukā nākamos tūkstošus lielgabalu gaļas. Pārbaudījums no Kremļa puses būs vērsts arī pret Rietumiem, no kurienes bieži izskan aicinājumi neeskalēt situāciju vēl vairāk un palīdzēt saglabāt seju Putinam. Protams, ir labi runāt un plānot, kā palīdzēsim atjaunot postījumus Ukrainā pēc kara, taču tagad nav citas lielākas aktualitātes, kā vien uzveikt agresoru. Palīdzība vajadzīga tagad un lielā daudzumā, tam noder arī Rīgas domes sūtītie autobusi Kijivai. Lai jaunais gads atnes uzvaru ukraiņiem!
