“Ar mani aizkulisēs neko sarunāt neizdosies!” Vēlēšanu rezultātu Limbažu novadā var izšķirt lokālpatriotisms 9
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunais Limbažu novads ir viens no retajiem, kur gandrīz visos kandidātu sarakstos ir pieredzējuši un šajā teritorijā labi zināmi vietējie politiķi.
Taču galvenā cīņa notiks starp diviem ilggadējiem mēriem – Limbažu novada priekšsēdētāju Didzi Zemmeru (ZZS) un Salacgrīvas novada vadītāju Dagni Straubergu (LRA).
Abi “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka priekšvēlēšanu gaisotne ir cieņpilna ne tikai starp šiem diviem sarakstiem, bet arī citiem politiskajiem spēkiem, kas bijis redzams arī mediju organizētajās publiskajās debatēs.
Pretrunas jeb spēkošanās starp Limbažiem un Salacgrīvu ir ar ļoti senu vēsturi, bet apvienotā novada izveidošana būšot tik grūts uzdevums, ka enerģiju politiskajās cīņās pēc vēlēšanām nebūtu labi tērēt.
Tāpēc arī sarakstos, ieskaitot Jauno konservatīvo partiju, kas citviet piedāvā jaunas sejas un ieņem opozicionāra pozu, ir tik daudz pieredzējušu politiķu, kas jau strādājuši kopā.
Jaunajā Limbažu novadā ir 27 107 iedzīvotāji, tā domē jāievēl nevis 19 (tik ir novados ar vairāk nekā 30 000 iedzīvotājiem), bet tikai 15 deputāti, kas priekšvēlēšanu cīņu starp astoņiem sarakstiem padarīs vēl spraigāku.
Šis novads ir īpašs arī ar to, ka tajā būs piecas pilsētas – Ainaži, Aloja, Limbaži, Salacgrīva un Staicele. No topošā Limbažu novada visas tajā iekļautās pašvaldības vērsās Satversmes tiesā.
Limbažu novada lieta jau ir izskatīta ar tam labvēlīgu nolēmumu – novads atguva Skultes pagastu un dažas partijas vēl paguva iekļaut sarakstos kandidātus no Skultes. Savukārt Salacgrīvas un Alojas novadi tiesas spriedumu vēl gaida.
Tas daļēji ietekmējis arī jaunā novada veidošanas sarunas, kurās jau tagadējām domēm vajadzēja vienoties par jaunās pašvaldības administratīvo struktūru un attīstības plāna metiem.
Salacgrīvas novada priekšsēdis D. Straubergs gan teica, ka ne tik daudz viņa vadītā novada vēršanās Satversmes tiesā piebremzēja sarunas, bet tas, ka, viņaprāt, par to būtu jālemj jaunajai domei.
Tik nopietnus dokumentus nevar gatavot priekšvēlēšanu gaisotnē, jo tad tajos varot sarakstīt lietas, kuras jaunajiem deputātiem būs grūti īstenot, uzskata D. Straubergs, kurš ir arī Piekrastes pašvaldību apvienības vadītājs.
ZZS un JKP strādā kopā
Zinātāji teic, ka pirms vēlēšanām pamanāmākā kampaņa esot tieši Latvijas Reģionu apvienībai (LRA), pārspējot pat Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kura ir valdošā ne tikai Limbažu, bet arī Alojas novadā.
ZZS saraksta galvgalī ir Limbažu novada priekšsēdis D. Zemmers un Alojas novada vadītājs Valdis Bārda. Tajā ir arī viens bijušais Limbažu novada priekšsēdis, tagadējais domnieks Aigars Legzdiņš.
D. Zemmers vēl atceras 2009. gada reformu un zina, ka pēc vēlēšanām nebija viegli uzsākt darbu apvienotajā pašvaldībā. Viņš vēlētos, lai domē neviens nepaliktu opozīcijā.
Tāpēc arī ZZS sarakstā iekļāvusi tik daudz profesionālu cilvēku ar pieredzi pašvaldības darbā. “Nebūs viegli, bet, ja vēl nāksies politiski cīnīties, tas situāciju padarīs tikai sliktāku,” “Latvijas Avīzei” teica D. Zemmers.
Jāpaskaidro, ka pašvaldībām būs jāveido ne tikai vienota administratīvā struktūra, bet arī jāsalāgo speciālistu atalgojums, komunālo pakalpojumu tarifi, skolēnu ēdināšanas noteikumi un citas lietas, kas katrā pašvaldībā atšķiras.
Limbažu novada teritoriju šķērsos arī “Rail Baltica” dzelzceļa trase. Citviet politiķi kā problēmu min slikto ceļu stāvokli, bet šajā pašvaldībā vispirms norāda uz tiltiem, ar ko vispirms domāts Salacgrīvas tilts, kas ir uz starptautiskas nozīmes autoceļa, bet tā rekonstrukcija pašvaldībai vienai nav pa spēkam.
Tas nozīmē, ka svarīga būs jaunās domes spēja sarunāties ar Satiksmes ministriju, kuras vadībā ir Jaunā konservatīvā partija (JKP). Šī ir viena no pašvaldībām, kur JKP sarakstā ar pirmo numuru ir pašvaldības darbā pieredzējis kandidāts – Limbažu novada izpilddirektors Māris Beļaunieks.
Neparasti ir arī tas, ka ZZS vadītā pašvaldībā šo amatu ieņem JKP biedrs. M. Beļaunieks “Latvijas Avīzei” gan atgādināja, ka pēc vēlēšanām 2017. gadā situācija bija cita – JKP trīs deputāti palika opozīcijā, jo ZZS jutās pietiekami spēcīga “un viņiem mūs nevajadzēja”.
Kādu laiku M. Beļaunieks bija Alojas novada izpilddirektors, bet tad atgriezās Limbažos. Visus saliedējusi administratīvi teritoriālā reforma, pēc tam – arī Covid-19 krīze.
“Kad savējos sit, tad visi nolika ieročus maliņā un apvienojās,” atceras M. Beļaunieks, uzsverot, ka JKP vērtības un tiesiskums kā galvenais uzstādījums paliek, “un ar mani aizkulisēs neko sarunāt neizdosies”.
D. Zemmers apstiprināja, ka ar M. Beļaunieku ir sastrādājies un ar viņa darbu esot apmierināts.
M. Beļaunieks uzskata, ka vēlēšanu iznākumu šajās vēlēšanās varētu izšķirt lokālpatriotisms, jo varot nojaust, ka salacgrīvieši noteikti balsošot par savējiem, bet jautājums, vai tāpat rīkosies arī limbažnieki.
Arī dziļos laukos ikviens ir svarīgs
Pašvaldībās zināmi cilvēki ir gandrīz visos sarakstos. Latvijas Reģionu apvienībā tāds ir ne tikai D. Straubergs, bet arī Limbažu novada deputāts Ziedonis Rubezis. Šajā sarakstā ir arī bijušais Skultes pagasta pārvaldnieks Artis Ārgalis, kurš bija plānojis startēt arī uz Saulkrastu novada domi, bet pēdējā brīdī spēja pārorientēties.
Jau vairākus sasaukumus Limbažu novada domē ir pārstāvēta Vidzemes partija, no kuras kā pirmais kandidē SIA “Limbažu ceļi” valdes priekšsēdētājs Andris Garklāvs. Šajā sarakstā ir arī ļoti pieredzējušais politiķis, sporta centra “Staicele” valdes loceklis Jānis Bakmanis.
Alojas novada vēlētāju balsis arī varētu sadalīties starp vairākiem sarakstiem – daļu paņems “Vidzemes partija”, daļu – V. Bārda un ZZS, bet vēl daļu Nacionālā apvienība, kuras sarakstā pirmais ir Alojas novada deputāts Arvīds Ozols.
Ar deputāti Inesi Biti Aloja ir pārstāvēta arī “Jaunās Vienotības” sarakstā, kurā ir arī domnieki no Limbažu novada un vēl vairāki pašvaldībā zināmi cilvēki – arī ilggadējais partijas biedrs Juris Žūriņš, Limbažu un Salacgrīvas novada sporta skolas direktore Diāna Zaļupe.
Taču “JV” saraksta galvgalī ir jauna seja – Limbažu bērnu un jauniešu centra direktore Ilze Žūriņa-Davidčuka. Viņa “Latvijas Avīzei” teica, ka diezgan daudzi kandidāti dzīvo laukos, tāpēc tā būs viena no prioritātēm – rūpēties, lai arī dziļos laukos cilvēki nejustos aizmirsti un viņu intereses būtu pārstāvētas.
Kā Limbažu, tā Alojas novada domēs jau tagad ir arī “KPV LV”, no kuras iepriekš Alojā bija ievēlēts arī tagadējais “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo. Šoreiz šī partija startē ar jaunu komandu Agneses Zagorskas vadībā, bet arī šajā sarakstā esot novados zināmi cilvēki.
Pamanāma kampaņā ir arī “Saskaņa”, kurai tagad nav deputātu nevienā no novadiem, tā piedāvā nepilnu sarakstu.
Iepriekš Salacgrīvas novada vēlēšanās startēja tikai trīs politiskie spēki un D. Strauberga pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība pārliecinoši uzvarēja, iegūstot 11 no 15 mandātiem, ZZS saņēma vienu vietu, bet Nacionālā apvienība – trīs.
Tagad tādus panākumus nevienai partijai vairs neprognozē, paredzot, ka vairākiem sarakstiem vietu skaits varētu būt diezgan līdzīgs. D. Straubergs vēlēšanu rezultātu nevēlas zīlēt, bet apstiprina, ka partiju savstarpējās attiecības kampaņā esot cieņpilnas. Viņš joprojām uzskata, ka novadu apvienošana bijusi kļūda, un gaida Satversmes tiesas spriedumu, “bet ir tā, kā ir”.
Viņaprāt, maldoties tie, kas teic, ka pēc reformas būs iespējams samazināt pašvaldību darbinieku skaitu un izmaksas, jo palielinās valsts iestāžu uzliktais birokrātiskais slogs. Lai izpildītu visas pieaugošās prasības, būs nepieciešami cilvēki, kas ar to nodarbojas. To “Latvijas Avīzei” sacīja arī citu pašvaldību pārstāvji.
Salacgrīva no Limbažiem atrodas 50 kilometrus, un tā ir piejūras pašvaldība ar savu ostu, ar ko tā atšķiras no Limbažu un Alojas novadiem, kur dominē citas nozares. Salacgrīvas novada priekšsēdim nav mierīgs prāts arī par pašvaldības budžetu, kas tagad tikšot samests vienā katlā, bet Salacgrīvai esot mazākas kredītsaistības. Arī to ir teikuši vairāku pašvaldību vadītāji, kas saimniekojuši taupīgāk.
Limbažu novada vēlēšanās iesniegtie saraksti
1. Nacionālā apvienība – Arvīds Ozols, SIA “Aloja agro” valdes loceklis
2. “Jaunā Vienotība” – Ilze Žūriņa-Davidčuka, Limbažu Bērnu un jauniešu centra direktore
3. “Saskaņa” – Jānis Salzemnieks, Iekšlietu ministrijas izdienas pensionārs
4. Latvijas Reģionu apvienība – Dagnis Straubergs, Salacgrīvas novada priekšsēdētājs
5. Vidzemes partija – Andris Garklāvs, SIA “Limbažu ceļi” valdes priekšsēdētājs
6. “KPV LV” – Agnese Zagorska, Limbažu novada pašvaldības policijas inspektore
7. Jaunā konservatīvā partija – Māris Beļaunieks, Limbažu novada izpilddirektors
8. Zaļo un zemnieku savienība – Didzis Zemmers, Limbažu novada priekšsēdētājs
