Rolands Repša: Vēlēšanu pīrāga daļa pusapgrauzta guļ zemē 8
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uz ko cerēja cilvēki, kas 13. decembra vakarā devās uz Pils laukumu? Izjust savu kopības spēku, lai pretotos valdības diktētajai Covid-19 apkarošanas politikai? Paklausīties līderus un iedvesmoties no viņiem tālākai rīcībai? Manuprāt, nekas no tā nepiepildījās. Dīdžejs Aldis spēja tikai nesakarīgi skandēt par “brīviem cilvēkiem” un “noziedzīgo varu”, tādējādi izkūpinot savas cerības spert tālākus soļus nopietnajā politikā.
“Pirmais vietnieks” Ainārs izturējās neuzkrītoši un, jādomā, izdarīs no “rododendru” fiasko sev noderīgus secinājumus. Visa pasākuma centrālais moments bija manāmi iereibušo pilsoņu ansambļa klavieru vilkšana prezidenta pils virzienā, kas gan iesprūda patiltē. Klavierkoncerts neizdevās, tomēr esmu optimistiski pārliecināts, ka rokoperu no šā sižeta uztaisīt varētu.
Kāds ir šīs parodijas par balagānu sausais atlikums? Tāds, ka sanākušie cilvēki intuitīvi meklēja savas protesta vai vienkārši citādi domājošo kustības vadoņus un varoņus, bet tos tā arī neatrada.
Iedomājieties, kāds tas būtu jebkura politiķa sapnis un kārdinājums “paņemt” šo nākamo Saeimas vēlēšanu potenciālo protesta elektorātu! Pat ņemot vērā to, ka lielākā daļa no klātesošajiem un attālinātajiem “rododendru” atbalstītājiem uz vēlēšanām nemaz neaizies, tie tomēr reāli būtu kādi 10–15 procenti balsu vismaz. Tagad šī vēlēšanu pīrāga daļa pusapgrauzta guļ zemē un neviens pagaidām nav spējīgs vai pietiekami gribošs to pacelt.
Vai abi iepriekš pieminētie A pēkšņi apkampsies kaislīgā draudzības skūpstā, kā kādreiz Brežņevs ar Honekeru, lai apvienotu spēkus un mēģinātu kopā pārvarēt piecu procentu barjeru? Skaidrs, ka, startējot atsevišķi, oktobrī Saeimā varbūt iekļūs tikai viens no viņiem. Vismazākās cerības ir Aldim, kurš uz vecumu ir “nogājies” un vairs nespēj uzrunāt publiku. Bet, nu labi, atstāsim šos “dendronus” maliņā un paskatīsimies, kāds tomēr varētu būt mums visiem vēlamais nākamo parlamenta vēlēšanu rezultāts.
Krieviem ir sakāmvārds, ka par vienu sisto divus nesistos dod. Tas pilnā mērā attiecas arī uz esošo četru partiju koalīciju. Ar ko tik tā nav pārbaudīta – gan ar kovidsērgu un sabiedrības daļas pretestību vakcinācijai, gan ar ministru maiņām sakarā ar “KPV LV” atlieku izmešanu no koalīcijas, gan ar nelegālo migrantu uzbrukumiem uz robežas un starptautisko spriedzi Ukrainas apdraudējuma dēļ, gan nupat arī ar strauju energoresursu cenu kāpumu. Koalīcija vilkusi gaismā korupcijas skandālus celtniecības nozarē un Rīgas domē, panākot domes pirmstermiņa vēlēšanas un Ušakova laiku beigas. Ir reformējusi tieslietu sistēmu un ostu pārvaldību, sākta “Rail Baltica” būve.
Vai esošā četru partiju koalīcija šos pārbaudījumus ir vismaz apmierinoši izturējusi? Jāatzīst, ka ir! Kariņš vispār var uzstādīt rekordu un būt vienīgais premjers Latvijas vēsturē, kas nostrādājis pilnu vienas Saeimas pilnvaru laiku. Tad ko, vēlētāju dāmas un kungi, varbūt ļaujam ar saviem balsojumiem 14. Saeimas vēlēšanās šai koalīcijai apmēram līdzīgā sastāvā turpināt strādāt vēl vienu termiņu?
Kā redzējāt, aizvadītie trīs gadi kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Latvijas politikā, Eiropā un pasaulē ir bijuši gana vētraini. Var gadīties, ka uz priekšu auka tikai pastiprināsies. Tādā brīdī ir svarīgi, lai uz Latvijas kuģa komandtiltiņa būtu rūdītu jūras vilku komanda.
