Vēlēšanu intriga slēpjas 5% barjerā 78
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Diena pirms Saeimas vēlēšanām ir pienākusi ar neparastu klusumu – vides reklāmās pilsētu sabiedriskā transporta pieturās un uz tīrumiem laukos vairs pretim neraugās politiķu sejas. Tās nozudušas arī no autobusiem un tramvajiem.
Dienu pirms un Saeimas vēlēšanu dienā ir aizliegta politiskā reklāma, bet sociālajos tīklos deputātu kandidāti var izteikties, ja vien tā nav apmaksāta reklāma. Saeimas vēlēšanas, kas notiks rīt, 1. oktobrī, būs sagaidītas.
Lielā interese par iespēju nobalsot iepriekš deva cerības, ka vēlēšanās varētu būt lielāka aktivitāte, nekā pieredzēts pēdējā laikā. Jo augstāka būs līdzdalība, jo vairāk balsu būs nepieciešams, lai partijas pārvarētu 5% barjeru. Aktivitāti varētu ietekmēt vairāki faktori. Vispirms jau lielais kandidātu sarakstu skaits – vēlēšanās pieteikti 1829 kandidāti no 19 sarakstiem.
Sekojot līdzi pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktajām SKDS aptaujām, redzams, ka ir grūtāk prognozēt vēlēšanu iznākumu, jo pat līderu trijniekā notiek izmaiņas, bet liels skaits ir to partiju, kuras drūzmējas pie 5% barjeras. Tas nozīmē, ka vairāk varētu būt arī to spēku, kas neiekļūs Saeimā, bet pārvarēs 2% barjeru un saņems valsts budžeta finansējumu. Daudz ko var ietekmēt vēlētāji, kas izvēli izdarīs vai to mainīs pēdējā brīdī. Visspraigākā cīņa paredzama Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kur kandidē visu redzamāko partiju līderi.
Uz līdzdalību vēlēšanās savu iespaidu var atstāt arī vērienīgā priekšvēlēšanu kampaņa. Pēc diviem kovida ierobežojumu gadiem šovasar viss bija atļauts, ko cilvēki steidza izmantot. Saslimstība ar kovidu turpinājās, bet valdība un Saeima vairs ierobežojumus nenoteica, jo tā bija iespēja arī politiķiem pašiem. Nepieredzēti daudz partiju aģitācijas teltis bija izvietotas arī pilsētu svētkos, kuri šovasar plaši tika svinēti visos reģionos.
Palielinājās arī ministru reģionālo vizīšu skaits. Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs (KNAB) vēl vērtēs, vai šajās vizītēs amatpersonas pildīja amata pienākumus vai piedalījās partijas priekšvēlēšanu pasākumā – ja uz to ministrs ir devies ar dienesta auto, tad tas ir pārkāpums. KNAB pārstāve Karīna Poļanska nedēļas sākumā preses konferencē informēja, ka KNAB kopumā ir saņēmis vairāk nekā 300 iedzīvotāju iesniegumus par priekšvēlēšanu kampaņas pārkāpumiem, no kuriem daļa ir arī par administratīvo resursu izmantošanu.
Kampaņā politiķi plaši izmantoja sociālos medijus, kur bija gana daudz skaistas kopbildes. Taču tie, kuri atskārta, ka tās uz vēlētājiem neatstāj iespaidu vai pat cilvēkus kaitina, sāka uzrunāt balsotājus sociālajā tīklā “Tik tok” ar īsām videouzrunām, kas arī ne vienmēr bija droši, jo konkurenti sāka tās izsmiet. Jauns kampaņas elements bija kombains.
Kad ražas laikā viena augsta amatpersona bija aizbraukusi uz zemnieku saimniecību un nobildējusies pie kombaina, sākās sacensība. Citu partiju pārstāvji jau sēdās pie kombaina stūres, bet kāda politiskā spēka visa komanda bija nofotografējusies uz sava kolēģa – zemnieku saimniecības īpašnieka – kombaina jumta. Partijas arī izmantoja sen praktizētas iespējas un lielā skaitā sadrukāja priekšvēlēšanu avīzes. Plašs bija arī mediju rīkoto diskusiju piedāvājums. Tādējādi vēlēšanu tuvošanos nevarēja nepamanīt.
Deputātiem jāgatavojas pārmaiņām
Atlikušās dienas līdz vēlēšanām vissaspringtākās varētu būt Saeimas deputātiem un ministriem, jo viņiem nelabvēlīgi vēlēšanu rezultāti nozīmētu gatavošanos pārmaiņām savā dzīvē. Mierīgi vēlēšanu naktī varēs justies vien zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība), kurš vēlēšanās nekandidē, un šogad nestartējošie Saeimas deputāti – Inga Goldberga un Vladimirs Nikonovs (“Saskaņa”), Dagmāra Beitnere-Le Galla un Reinis Znotiņš (“Konservatīvie”), Atis Lejiņš (“Jaunā Vienotība”), Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par”), Jānis Dūklavs un Janīna Jalinska (ZZS), kā arī neatkarīgie deputāti Jānis Ādamsons, Artuss Kaimiņš, Ivars Puga, Inguna Rībena un Ilga Šuplinska. Drīz viņiem varētu piepulcēties vēl citi neievēlēti deputāti, kuru pilnvaras beigsies 1. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 14. Saeima.
Pret sarakstu nevar nobalsot
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa preses konferencē stāstot par to, kas jāielāgo vēlētājiem, atgādināja, ka pret sarakstu nevar nobalsot. Pat ja būs izsvītroti visi kandidāti, vēlētājs vienalga būs atdevis savu balsi par šo politisko spēku. Tie, kuri nezina, par ko balsot, vai nevēlas atbalstīt nevienu partiju, var urnā iemest tukšu aploksni.
“Tā būs izpildīts pilsoņa pienākums, kā arī palielināts slieksnis, kas sarakstiem jāpārvar, lai iegūtu mandātus parlamentā,” skaidroja K. Bērziņa. Viņa atgādināja, ka Saeimas vēlēšanās var balsot jebkurā iecirknī Latvijā, taču tagad to varēs izdarīt ne tikai ar pasi, bet arī ar personas apliecību (eID karti). Varēs izmantot arī dokumentu, kuru derīguma termiņš ir beidzies pēc 2020. gada 1. marta, kad sākās kovida ierobežojumu periods. Pasēs vairs netiks spiesti spiedogi, jo elektroniskais vēlētāju tiešsaistes reģistrs ļaus pārbaudīt, vai persona jau nav nobalsojusi.
CVK aicina vēlētājus pārliecināties, vai vēlēšanu aploksne ir apzīmogota, lai nepazaudētu savu balsi. Izvēlētajā sarakstā pretim kandidāta vārdam un uzvārdam rombiņā var ielikt pluszīmi vai arī svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu. Citas atzīmes netiks ņemtas vērā, bet vēlēšanu liste nebūs sabojāta un par sarakstu nodotā balss tiks pieskaitīta. Biļetenu var atstāt arī negrozītu.
Viedoklis
Levits: “Jūsu balsij ir nozīme!”
Fragments no Valsts prezidenta Egila Levita paziņojuma: “Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem. Krievijas ievainotais, bet ne sakautais imperiālisms joprojām apdraudēs Latviju un Eiropu. Turpināsies Krievijas energošantāža, cenas kāps, cietīs dzīves līmenis.
Mēs visi to skaudri izjutīsim. Covid-19 globālā pandēmija ir pieklususi, bet ne beigusies. Šīs krīzes nevarēja paredzēt, pirms četriem gadiem balsojot par 13. Saeimu. Šodien mēs nevaram paredzēt, kad šīs krīzes beigsies un kādi pārbaudījumi mūs gaida nākotnē. Tie būs jārisina jaunajai – 14. Saeimai. Tādēļ Latvijai ir nepieciešama tāda nākamā Saeima un valdība, kurai ir pieredze un tālredzība, jauda un pragmatisms. [..]
Godātie Latvijas pilsoņi! Neticiet tiem, kuri saka, ka jūsu balsij nav nozīmes. Reizēm pārdesmit balsis izšķir, kuras partijas veidos valdības koalīciju un kuras paliks opozīcijā. Reizēm pārdesmit balsis izšķir, kuras partijas pārstāvis kļūs par Ministru prezidentu. Negaidiet, lai citi pieņem lēmumu jūsu vietā! Neļaujiet citiem lemt par jums! Jūsu balss var izrādīties izšķiroša. Demokrātijā atbildība par valsti gulstas uz pilsoņu pleciem. 1. oktobrī mums tas jāapliecina balsojot!”
Uzziņa
14. Saeimas vēlēšanas
Notiek 1. oktobrī no pulksten 7.00 līdz 20.00.
Nobalsot var jebkurā iecirknī Latvijā (949 iecirkņi) un ārzemēs (81), līdzi ņemot pasi vai personas apliecību (eID karti). Ārvalstīs balsošanai pa pastu ir pieteikušies 3369 vēlētāji.
Var pieteikties balsošanai vēlētāja atrašanās vietā 1. oktobrī līdz pulksten 12.00, vēlēšanu komisijā nogādājot iesniegumu ar uzticības personas palīdzību vai elektroniski.
Saeimas vēlēšanas novēros partiju pilnvarotie pārstāvji, 116 brīvprātīgie novērotāji, žurnālisti, 64 starptautiskie novērotāji no 17 valstīm, Tiesībsarga birojs un Vidzemes Augstskolas studenti.
Svētdien, 2. oktobrī, Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnē publicēs provizoriskos 1 vēlēšanu rezultātus. Līdz 21. oktobrim plānots apstiprināt galīgos rezultātus.
1. novembrī 14. Saeima sanāk uz pirmo sēdi. Izbeidzas 13. Saeimas pilnvaras.
Dati: CVK
