Katram pa konfektei: par jauno valsts budžetu ir daudz jautājumu, uz kuriem nevienam nav skaidras atbildes 12
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Karalis miris! Lai dzīvo karalis! – mēdza teikt Francijas karaliskajā galmā monarhu nomaiņas brīdī. Arī mēs varētu teikt – vecais budžets miris, lai dzīvo jaunais, taču šoreiz par šo jauno budžetu ir daudz jautājumu, uz kuriem nevienam nav skaidras atbildes.
Valsts kopējā jeb konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – veselu 12,4 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar šo gadu 2022. gada valsts budžetā paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.
Ja turpinām salīdzināt ar iepriekšējiem valsts budžetiem, tad jākonstatē, ka 2020. gadā ieņēmumi (9,9 miljardi eiro) un izdevumi (10 miljardi eiro) bija gandrīz līdzsvarā. Starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem strauji sāka palielināties šogad, kad ieņēmumi bija 9,6 miljardi eiro, bet izdevumi – 10,8 miljardi – galvenokārt lai kompensētu Covid-19 krīzes sekas. 2022. gadā izdevumi no ieņēmumiem atrausies vēl tālāk – budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro apmērā jeb 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Vēlēšanas tuvojas, valdība rīkojas
Šī pamatīgā starpība jau pati par sevi liecina, ka mums ir darīšana ar vēlēšanu gada budžetu un valdība cenšas katram vismaz kaut ko iedot. Iedošana tiek finansēta ar aizņemtu naudu.
Daudzi teiks – šobrīd neaizņemas tikai muļķis, jo tik lēti, ar apmēram nulles procentu likmi, aizņemties nav varēts nekad.
Tā ir taisnība, bet rada nākotnes problēmu – pirmkārt, tādēļ, ka nulles likme nebūs mūžīga, bet, otrkārt, tāpēc, ka, sākot ar 2023. gadu, jāsāk atgriezties pie Eiropas Stabilitātes paktā noteiktajām normām – budžeta deficīta ne vairāk kā 3% no iekšzemes kopprodukta un parāda ne vairāk kā 60% no IKP. Jāatgriežas nav viena, bet gan triju gadu laikā.
To liecina arī Saeimas pieņemtais likums par vidēja termiņa budžeta ietvaru trim gadiem – budžeta deficīts 2022. gadā paredzēts 4,8% no IKP, savukārt 2023. gadā vairs tikai 2,1% no IKP, bet 2024. gadā 1,4%.
Proti – pēc “gāzes grīdā” nākamgad turpmākajos būs jāsamazina budžeta izdevumi. Valdība cer, ka to kompensēs līdzekļu ieplūdums ekonomikā no ES daudzgadu budžeta, Atveseļošanās un noturības mehānisma, “Rail Baltica” būves un citiem avotiem. Cerības ir pamatotas, tikai šos līdzekļus nevarēs izmaksāt mediķu un skolotāju algām, bet valdība jau šobrīd netiek galā ar agrāk doto solījumu izpildi.
Otrs pamatots jautājums attiecībā par 2022. gada budžetu ir prognožu ticamība. Pirmo reizi kopš grandiozās ekonomiskās krīzes 2008.–2009. gadā valdība pieņem budžetu tik neskaidros apstākļos, kad valstī plosās vairākas krīzes vienlaikus – Covid-19 pandēmijai pievienojusies energoresursu cenu pieauguma izraisītā inflācija (šobrīd ap 6%) un hibrīdkarš uz Baltkrievijas robežas, kas var prasīt neprognozējama apjoma papildu līdzekļus.
Tādēļ kritiski noskaņots cilvēks var jautāt, cik ļoti var uzticēties makroekonomiskajām prognozēm par 5% IKP pieaugumu un 2,4% inflāciju.
Šobrīd atbildi uz to nezina ne Kariņš, ne Reirs. Vēl nesen Latvijas Banka prognozēja 2022. gada inflāciju četru procentu apmērā.
Katram pa konfektei
Lai kā arī būtu ar prognožu ticamību, nākamgad mēs dzīvosim labi – valdība sadalījusi dažādām prioritātēm papildu 696,8 miljonus eiro. Dažādām nozaru prioritātēm plānots piešķirt 385 miljonus, vienreizējām investīcijām 270 miljonus, savukārt Covid-19 seku mazināšanai 41 miljonu eiro.
Vislielāko papildu finansējumu nākamgad saņems veselības nozare – 130,5 miljonus eiro, un šī nozare kopumā rīkosies ar 1,53 miljardiem eiro nākamajā gadā. Papildu izdevumi paredzēti veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai 49,8 miljonu eiro apmērā, mediķu algu palielinājumam 35 miljonu apmērā un vēl 5,6 miljoni rezidentu darba apmaksai.
Tas ir svarīgi, jo iepriekš šis darbs apmaksāts netika un veicināja par dārgu naudu izskoloto rezidentu aizbraukšanu no Latvijas.
Neskatoties uz šo pieaugumu, Latvija joprojām pamatīgi atpaliek no abām kaimiņvalstīm veselības izdevumu ziņā uz vienu iedzīvotāju – Latvija viena iedzīvotāja veselības aprūpei atvēlējusi 718 eiro, Lietuva – 975 eiro, bet Igaunija pat 1504 eiro.
Mediķi laimīgi nav, jo nozare algām prasīja divas reizes vairāk – ap 80 milj. eiro – un uzskata, ka valdība nepilda dotos solījumus.
Veselības jomai papildu ieguvumu ziņā seko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas savām prioritātēm papildus ieguvusi 103,3 miljonus eiro, no kuriem 70 miljonus tērēs pašvaldību aizņēmumu palielinājumam.
Bronzas medaļu papildu budžeta tēriņu jomā ieguvusi Satiksmes ministrija ar 73,7 miljoniem eiro, kas tiks izmantoti gan valsts autoceļiem, gan mikromobilitātei un sabiedriskajam transportam, gan arī “Rail Baltica” būvei.
Starp citiem būtiskajiem nākamā gada ieguvumiem ir neapliekamā minimuma celšana gan strādājošajiem, gan pensionāriem – līdz 350 eiro no 1. janvāra un 500 eiro no 1. jūlija.
Reāli runa ir apmēram par papildu 20 eiro mēnesī maciņā no šīm izmaiņām, un pensionāri to sajutīs vairāk nekā strādājošie – tas uzlabos apmēram 130 tūkstošu pensionāru ienākumus.
Tas izmaksās 93,8 miljonus eiro – tik līdzekļu netiks saņemti iedzīvotāju ienākuma nodoklī, taču lielākā daļa šo līdzekļu atgriezīsies valsts kasē caur pievienotās vērtības nodokli, jo veicinās tēriņus.
Ieguvēju rindās ir arī zinātne, kurai paredzētais bāzes jeb pastāvīgais finansējums audzis par 32%, kas, iespējams, ir lielākais palielinājums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.
Būtisks atbalsts tiks sniegts arī nacionālajai identitātei un medijiem, samazinot pievienotās vērtības nodokli no 12% uz 5% medijiem un grāmatām, kā arī piešķirot naudu mediju atbalsta fondam un Dziesmu svētku tradīcijas stiprināšanai.
Kopumā ir pamats domāt, ka nākamajā gadā dzīvosim sarauktu pieri, bet samērā labi – katram kaut kas iedots, neviens nav līdz galam laimīgs. Vai šāda taktika attaisnosies vēlēšanās – redzēsim pēc gada.
