Makrons izslēdz atkāpšanos; RN mērķis: prezidente Lepēna 80
Emanuels Makrons jebkurā gadījumā paliks prezidents, jo valsts galvu ievēl tauta neatkarīgi no parlamenta un viņš ir izslēdzis iespēju atkāpties no amata. Taču viņa rīcības brīvība nākotnē, visticamāk, būs stipri ierobežota: Makronam nākotnē varētu nākties strādāt ar jauno RN partijas līderi Džordanu Bardellu kā premjerministru.
Taču, ja RN pēc vēlēšanu otrās kārtas nesasniegs absolūto vairākumu,
varētu būt alternatīva, kas radītu problēmas arī prezidentam – strupceļš Nacionālajā asamblejā, kurā labējie un kreisie spēki bloķē viens otru.
RN partijas vadītājam Džordanam Bardellai valdība viņa vadībā būtu tikai pagaidu mērķis. 2027. gada prezidenta vēlēšanās, kurās Makrons vairs nevar startēt, Marinai Lepēnai vajadzētu kandidēt vēlreiz – tā būtu ceturtā reize – un pēc tam kļūt par prezidenti. Ja tas izdotos, “tad mums noteikti būtu pavisam cita Eiropa,” uzskata Ronja Kempina.
Francijas izstāšanās no Eiropas Savienības un eiro vairs nav problēma – Marinai Lepēna ir mācījusies no pagātnes neveiksmēm.”
No otras puses, ir daudz lielāka iespējamība, ka “tāpat kā Džordžija Meloni Itālijā, arī Marinai Lepēna paliktu ES, lai apgrieztu ES, iedragātu to un pārveidotu to saskaņā ar pašas teikto.”
Izšķirošais jautājums federālajai valdībai
Tomēr Berlīnes valdībai pēc otrās parlamenta vēlēšanu kārtas varētu rasties neērti jautājumi. Jo gan RN, gan Kreisā alianse plāno lielus papildu valdības izdevumus, ja uzvarēs vēlēšanās. “Francijai jau ir ar muguru pret sienu finansiāli, un tai ir ārkārtīgi liels valsts parāds,” saka Ronja Kempina. Eiropai varētu draudēt jauna valsts parādu krīze tāpat kā pirms 15 gadiem.
