Vēlēšanas un jaunā Francija var mainīt Eiropas “seju”. Konkrēti iemesli, kāpēc Berlīni šobrīd tas patiesi biedē 80
Tā bija tikai pirmā balsošanas kārta. Taču Berlīne jau bažījas, ka Parīzes valdība, kuru vadīs labējais Nacionālais spārns (Rassemblement National (RN)), nopietni iedragās Francijas un Vācijas attiecības. Pēc pirmās vēlēšanu kārtas Francijā Vācijas politiķi jūt, ka viņu bažas par Vācijas un Francijas attiecībām ir apstiprinājušās – Rikarda Lenga no Zaļās partijas un Mario Foigts no CDU intervijās sacījuši, ka prezidents Emanuels Makrons pieļāvis kļūdu, izsludinot jaunas vēlēšanas, par to plašāk raksta Deutsche Welle.
Ko Francijas pāreja uz labo pusi nozīmē Vācijas un Francijas attiecībām? Īsi pirms vēlēšanām RN partijas līderis Džordans Bardella sacīja, ka valdības vadītāja amatā sākotnēji neko nemainīs attiecībās ar Berlīni, lai gan RN vienmēr ir bijusi “ļoti kritiska pret Vāciju, dažkārt gandrīz pret-vāciska.
Makrons pat tika apsūdzēts par Francijas interešu pārdošanu Vācijai, un RN tagad vēlas to mainīt, tiklīdz būs iespēja iegūt varu”.
Vēl nesen RN programmā bija teikts, ka ir jāizbeidz Vācijas un Francijas projekti par vienotu Vācijas un Francijas kaujas lidmašīnu un kopīgu kaujas tanku. Bardella tagad ir teicis, ka vēlas ievērot Francijas starptautiskās saistības; tas varētu attiekties arī uz abiem bruņojuma projektiem.
Jau saskatāmas grūtības divpusējās attiecībās RN valdības gadījumā. Tāpēc vācu federālā valdība saskartos ar praktisku jautājumu: “Kas būtu kontaktpersona tagad, kad nav kontakta ar RN? Tad, protams, jautājums: vai jaunā Francijas valdība ievēros divpusējos līgumus? Politiski tas būtu būt daudz nenoteiktības.”
Šie punkti RN vēlēšanu programmā radītu konfliktu ar ES un ar Berlīni:
Francijas ES iemaksas samazināšana, iziešana no ES elektroenerģijas tirgus, migrācijas pakta pārtraukšana vai ceļošanas brīvības ierobežošana ārzemniekiem, kas nav ES dalībvalstu pilsoņi,
lai gan, protams, nav skaidrs, cik lielā mērā šādi plāni tiktu īstenoti. Arī Francijas atbalsts Ukrainai varētu tikt samazināts.
“Ugunsmūris” Francijā ir sabrucis
Kāds ir partijas popularitātes kāpuma iemesls? Cita starpā tā ir “vispārēja iedzīvotāju neapmierinātība ar politiku un pieaugošo atpalicības sajūtu. RN šo neapmierinātību ir spējusi absorbēt ļoti gudri”. Līdzās galvenajiem migrācijas un iekšējās drošības jautājumiem partija arvien
vairāk pievēršas arī ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem. Viņa vēlas samazināt PVN enerģijai no 20% līdz 5,5%.
Marina Lepēna gadiem ilgi demonizē savu partiju. Lepēna izslēdza savu tēvu Žanu Marī Lepēnu, kurš savulaik relativizēja holokaustu un tādējādi padarīja partiju neievēlamu plašai sabiedrības daļai. RN ir gatavs politiski piekāpties. Tāda “ugunsmūra” kā Vācijā, kur CDU noraida jebkādu sadarbību ar AfD, Francijā vairs nav.
RN ir lielākā opozīcijas partija Nacionālajā asamblejā kopš 2022. gada. Prezidenta nometne ir pieņēmusi daudzus likumus ar RN apstiprinājumu, piemēram, stingrāku imigrācijas likumu. “Lepēna pilnībā noraida etniskās idejas”, viņa ir skaidri norobežojusies no AfD un atsakās ar viņiem sadarboties Eiropas Parlamentā.
Pēc Nacionālās asamblejas vēlēšanu pirmās kārtas RN kļuva par spēcīgāko partiju ar aptuveni 33%. Jaunā Tautas frontes alianse, kas daļēji atrodas tālu pa kreisi, seko ar aptuveni 28%.
Makrona liberālā nometne ir tikai 3. vietā un skaidri atpaliek ar aptuveni 20%.
Tagad ir pienācis laiks izšķirošajai vēlēšanu otrajai kārtai 7. jūlijā. Makrona kreisā un centriskā bloka līderi paziņojuši, ka atsauks savus kandidātus rajonos, kur citam kandidātam būtu lielākas izredzes sakaut galēji labējos. Nav skaidrs, vai RN sasniegs absolūto vairākumu, bet šādas vienošanās, lai novērstu RN uzvaru, visticamāk, nedarbosies visur.
Viena lieta jau ir skaidra: RN vairs nav sveša persona un ir kļuvusi pieņemama plašai iedzīvotāju daļai.
