Vēlēšanas tuvojas: Smiltēns atzīst, ka ir runājis ar Reiznieci-Ozolu, tomēr sarunas saturu neatklāj 46
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 14. Saeimas vēlēšanām Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kas ir saglabājusi ietekmi pašvaldībās, jūtas daudz spēcīgāka nekā 2018. gadā pirms 13. Saeimas vēlēšanām, uzskata partijas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns. Viņš ir Rīgas vicemērs, bet varētu kandidēt Saeimas vēlēšanās un būs arī viens no premjera kandidātiem.
LRA ir vairāki šā amata pretendenti – vēl Liepājas domnieks Jānis Vilnītis un Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks. Ir neoficiāla informācija, ka kandidātu lokā ir arī bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kuras līdzšinējā politiskā darbība bija saistīta ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), taču tam neizdevās gūt apstiprinājumu.
E. Smiltēns “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka viņš ir runājis ar D. Reiznieci-Ozolu, bet neatklāja sarunas saturu un neko vairāk nevēlējās komentēt. Uz vaicāto, kā LRA izvēlēsies vienu premjera kandidātu, E. Smiltēns atbildēja, ka iekšēji tiks veikts pētījums, kuram no potenciālajiem pretendentiem ir lielākais LRA vēlētāju atbalsts. Tas notiks vienlaikus ar kandidātu sarakstu sagatavošanu un pirmo numuru izvēli vēlēšanu apgabalos.
Viņš apstiprināja, ka, atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, šoreiz uz Saeimu varētu startēt arī kāds no pašvaldību vadītājiem. Aizvadītajos vairāk nekā trīs gados LRA esot nostiprinājusies, jo uz trīs partiju un trīs biedrību bāzes ir izveidots vienots politiskais spēks, kurā iestājušies arī daudzi jauni biedri. Tiesa, aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās vairākus LRA vietējos līderus pie sevis bija pārvilinājušas valdības partijas.
Jāuzlabo pozīcijas Rīgā
Līdz iekļūšanai 13. Saeimā 2018. gada rudenī Latvijas Reģionu apvienībai pietrūka pavisam nedaudz. Līdzīgi bija Eiropas Parlamenta vēlēšanās – abos gadījumos LRA pārsniedza 4% barjeru, bet nesasniedza 5%. Kā Saeimas, tā EP vēlēšanās LRA vājais punkts bija Rīga – tur iepriekš Saeimas vēlēšanās par LRA nobalsoja tikai 2,08% vēlētāju.
Tāpēc var saprast, ka viens no potenciālajiem sarunu partneriem pirms 14. Saeimas vēlēšanām LRA ir arī Rīgas domē pārstāvētā partija “Gods kalpot Rīgai” (“GKR”), ar kuru kopīgs ir arī tas, ka gan vienā, gan otrā spēkā ir biedri no kādreizējās partijas “LPP/LC”. Pēc tās darbības izbeigšanas daļa biedru pieslējās LRA, piemēram, J. Vilnītis, tagadējais Limbažu novada priekšsēdis Dagnis Straubergs.
Savukārt otra daļa no tiem, kas vēlējās turpināt politisko darbību, izveidoja “Gods kalpot Rīgai”. Pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā Mārupes novadā no LRA saraksta kandidēja Andrejs Kondratjuks, kas ir “GKR” biedrs. “GKR” viens no līderiem ir Juris Radzevičs, kura brālis Andrejs Radzevičs savukārt no LRA ievēlēts Dienvidkurzemes novadā.
“GKR” priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kurš Rīgas domē ir opozīcijā, apstiprināja, ka konsultācijas ir notikušas ar vairāku partiju pārstāvjiem, bet konkrēta piedāvājuma ne no viena neesot. “Mēs esam pragmatisks politiskais spēks, bet mūsu mērķis nav par katru cenu startēt Saeimas vēlēšanās.
Taču zināma loģika tajā ir, jo LRA arī ir centriska partija,” teica O. Burovs. E. Smiltēns teica, ka pagaidām LRA ir vienojusies par sadarbību vēlēšanās tikai ar partiju “Apvienība Iedzīvotāji”, ar kuru tai bija kopīgs saraksts Preiļu novada vēlēšanās – šajā pašvaldībā mērs ir no LRA, bet izpilddirektors no “Apvienības Iedzīvotāji”.
LRA valdes loceklis J. Vilnītis, kurš piedalās sarunās, atzina, ka tikšanās ir notikušas ar trīs partijām – ar “GKR” un “Apvienību Iedzīvotāji”, ar kurām ir radniecīgs redzējums par centriski konservatīvām vērtībām, arī cilvēki ir savstarpēji pazīstami. Taču pēc sarunas ar partiju “Republika”, kas pa šo laiku jau ir sašķēlusies, “jutām, ka te ir pārāk daudz atšķirību valsts pārvaldes, valodas un vēl vairākos jautājumos”.
J. Vilnītis uzsvēra, ka “viss ir sagatavošanas stadijā”, jo varētu notikt tikšanās ar vēl vienu reģionālo partiju. Zināms, ka runa ir par “Mēs – Talsiem un novadam”, kuras viens no līderiem Edgars Zelderis ir E. Smiltēna studiju biedrs. Taču E. Zelderis tiekas arī ar “Jauno Vienotību”.
Viņš to “Latvijas Avīzei” nenoliedza. Uz vaicāto, vai tā nav tirgošanās, kurš varēs izteikt labāko piedāvājumu, E. Zelderis atbildēja, ka runa esot nevis par tirgošanos, bet gan par to, “ar kuru partiju kopā mēs varētu vairāk izdarīt valsts labā”. Viņš pagaidām vēl nevarot pateikt, kuram politiskajam spēkam varētu pieslieties, jo esot jāredz, “vai viņus vispār interesē, kas notiek ārpus Rīgas”.
Sasaukuma vidū mainīs vicemērus
Pašvaldībā LRA sadarbojas arī ar Nacionālo apvienību (NA) un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), bet uz Saeimu partijas, visticamāk, veidos katra savu sarakstu. E. Smiltēns to apstiprināja, uzsverot, ka pašvaldībās ar NA tiešām esot laba sadarbība.
Iepriekš no NA biedru puses bija dzirdētas bažas, vai E. Smiltēns pārāk nedominētu, ja politiskie spēki startētu kopā, kā tas jau ir noticis Rīgas domē, kur NA un LRA strādā vienā frakcijā. Partijas Rīgas domē vienojušās pilnvaru termiņa vidū nomainīt vicemērus, tātad E. Smiltēna vietā amatā vajadzētu nākt kādam NA deputātam, kas, visticamāk, būs Einārs Cilinskis.
Līdzīgs modelis iepriekšējā sasaukumā bija Liepājā, kur mēru Uldi Sesku (Liepājas partija) termiņa vidū amatā nomainīja J. Vilnītis. Abas partijas Liepājas domē sadarbību turpina arī tagad, bet mērs ir Gunārs Ansiņš no Liepājas partijas. J. Vilnītis vēl nevarēja pateikt, vai varētu kandidēt uz Saeimu, kas būtu nopietna izšķiršanās, jo vajadzētu atstāt savu biznesu.
Tā bija otra vājā LRA vieta iepriekšējās vēlēšanās – tās stiprais balsts ir pašvaldībās populāri cilvēki, bet viņi Saeimas vēlēšanās nekandidē. LRA ir, piemēram, tagadējais Tukuma novada priekšsēdis Gundars Važa, Limbažu novada priekšsēdis D. Straubergs, Gulbenes novada mērs Andis Caunītis, Mārupes novada priekšsēdis Andrejs Ence, kā arī Ādažu novada vadītājs M. Sprindžuks, kurš atzina: “Mans uzdevums tagad ir sakārtot apvienoto Ādažu un Carnikavas novadu. Man ir pienākumi “Rīgas Metropolē”. Taču es noteikti palīdzēšu partijai Saeimas vēlēšanu procesā.”
Iepriekš bija runas, ka LRA uz Saeimu varētu iet kopā ar ZZS, ar kuru to saista līdzīgas intereses reģionālās politikas jautājumos. E. Smiltēns atzina, ka arī te ir atšķirības – LRA nebija pret administratīvi teritoriālo reformu, bet tikai piedāvāja citu tās īstenošanas modeli. LRA un ZZS nav vienotas arī politiski jūtīgos jautājumos.
Piemēram, pagājušajā nedēļā LRA aicināja, solidarizējoties ar Ukrainu, pašvaldībās, kur tā ir koalīcijā, izkārt Ukrainas karogus, bet negaidīti saskārās ar pretestību vairākās ZZS vadītajās pašvaldībās. Lūgts to komentēt, viens no ZZS līderiem Armands Krauze pirms nedēļas “Latvijas Avīzei” teica: “Detaļas man nav zināmas, bet pašvaldībām nav jānodarbojas ar ārpolitiku, kas ir Ārlietu ministrijas un citu institūciju kompetencē.”
Kad “Latvijas Avīze” šo jautājumu otrdien uzdeva atkārtoti, ņemot vērā notikumu attīstību, A. Krauze uzsvēra, ka ZZS nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, bet pašvaldības lēmumus pieņemot patstāvīgi un partija nenorāda, kā tām rīkoties vienā vai otrā situācijā. Par varbūtējo sadarbību ar LRA Saeimas vēlēšanās A. Krauze teica, ka pēdējā laikā viņam neesot sanācis parunāt ar E. Smiltēnu, un tagad šāds jautājums netiekot izskatīts.
