Vēlēšanas tuvojas, kandidātu nav. Daži sola pēc Lieldienām atklāt, vai startēs prezidenta vēlēšanās 44
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Klusumu pirms 31. maijā paredzētajām Valsts prezidenta vēlēšanām “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis saista ar to, ka “neviens nopietns kandidāts neizliek sevi vērtēšanai, kamēr viņam nav pārliecības par ievēlēšanai nepieciešamajām balsīm”. Tā tas bijis arī agrāk. Pašlaik nevienam neformāli apspriestajam kandidātam neesot vairākuma Saeimā. Jautājums arī esot, vai pretendentu apmierina tas, ar kādām balsīm viņu varētu ievēlēt. Uz vaicāto, vai ir iespējamas izmaiņas valdībā, ja koalīcija nevienojas par kopīgu kandidātu, A. Latkovskis teorētiski tādu iespēju pieļāva, bet sarunas par kandidātiem koalīcijā vēl esot priekšā.
Valsts prezidenta vēlēšanu iznākumā liela loma būs valdībā pārstāvētajam “Apvienotajam sarakstam”, kas izvirzīs savu kandidātu, kurš nebūs tagadējais Valsts prezidents Egils Levits. Saeimas priekšsēdētājs un viens no “AS” līderiem Edvards Smiltēns “Latvijas Avīzei” nedēļas sākumā apstiprināja, ka “AS” ir piedāvājis savam premjera kandidātam Uldim Pīlēnam piedalīties Valsts prezidenta vēlēšanās. Taču viņš vēl neesot devis atbildi. U. Pīlēns arī neesot vienīgais uzrunātais.
U. Pīlēns “Latvijas Avīzei” savukārt teica, ka plāno ar paziņojumu nākt klajā pēc Lieldienām, neatklājot, vai tas būs saistīts ar piekrišanu startēt Valsts prezidenta vēlēšanās vai, gluži pretēji, atteikšanos par labu kādam citam. Plašākus komentārus U. Pīlēns nevēlējas sniegt, neatbildot arī uz jautājumu, vai ir kādi nosacījumi, kas var ietekmēt viņa izvēli. U. Pīlēns tikai aicināja nesaistīt Valsts prezidenta vēlēšanas ar valdības stabilitāti, no kā izriet, ka nākamo prezidentu var ievēlēt arī ar opozīcijas balsīm un tas var arī nebūt cilvēks, par kuru vienojas koalīcija.
Nacionālā apvienība, kura E. Levitu izvirzīja iepriekš, ar viņu plāno tikties aprīļa otrajā pusē domes sēdē, pēc kuras kļūs skaidrāki NA un, iespējams, arī E. Levita plāni. Kandidātus Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas prezidijā varēs pieteikt no 9. līdz 13. maijam. Pēc tam vairākas iestādes vērtēs pretendentu atbilstību amatam, jo Valsts prezidentam ir nepieciešama arī augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam. Tas nozīmē, ka plašākas diskusijas ar un par amata pretendentiem notiks tikai maija otrajā pusē. “Progresīvie” vērtēs gan citus kandidātus, gan varētu pieteikt arī savu, taču pārējās opozīcijas partijas – Zaļo un zemnieku savienība, “Stabilitātei” un “Latvija pirmajā vietā” – cīņā par prezidenta amatu varētu neiesaistīties, bet izmantot šo situāciju kādu savu mērķu sasniegšanā, piemēram, “panākt Krišjāņa Kariņa valdības demontāžu”, ko neslēpj “Latvija pirmajā vietā” priekšsēdis Ainārs Šlesers.
Šlesers redz iespēju tikt valdībā
Nesen “Latvija pirmajā vietā” konferencē A. Šlesers paziņoja, ka partija Valsts prezidenta vēlēšanās varētu atbalstīt “Apvienotā saraksta” kandidātu Uldi Pīlēnu. Pēc šīs uzstāšanās nesekoja nekāda “AS” vadības un U. Pīlēna reakcija. A. Šlesers šā amatā kontekstā bija minējis arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski (“JV”), kurš drīz pēc tam medijos paziņoja, ka neplāno piedalīties prezidenta vēlēšanās.
A. Šlesers šonedēļ “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka viņa paziņojums ir saistīts ar K. Kariņa valdības nespēju piedāvāt redzamu reformu plānu. “AS” premjera kandidāts U. Pīlēns pirms Saeimas vēlēšanām tādu solīja, tāpēc viņam ir jāpilda dotie solījumi, pretējā gadījumā viņš būšot pievīlis vēlētājus. U. Pīlēna ievēlēšanu prezidenta amatā A. Šlesers saista arī ar izmaiņām valdībā, jo U. Pīlēna piedāvātās reformas nevarot īstenot K. Kariņa vadībā. Taču “LPV” līderim ir padomā arī plāns “B” gadījumā, ja U. Pīlēns tomēr nekandidē.
“Ja Uldis Pīlēns uzmetīs vēlētājus, tad par Valsts prezidentu ir jākļūst Krišjānim Kariņam, kuram tā būtu laba iespēja. Viņš ir noguris no darba premjera amatā. Esmu viņu kritizējis, bet Kariņu vienu nevar vainot pie iepriekšējās valdības neveiksmēm,” atzina A. Šlesers. “LPV” varētu balsot gan par U. Pīlēnu, gan par K. Kariņu Valsts prezidenta vēlēšanās, bet ar nosacījumu, ka nākamajā valdībā ir arī “LPV”. A. Šlesers pat pieļāva, ka pats varētu būt arī premjers. Viņaprāt, sliktākais, kas varot notikt, – ja paliek viss pa vecam un pieaug sabiedrības grupu protesti ielās, kas nenākšot par labu valsts attīstībai. Šīs nedēļas sākumā “LPV” paziņoja, ka tai ir savs prezidenta kandidāts – Vilis Krištopans. Taču “LPV” arī apzinoties, ka ar deviņām balsīm Saeimā nevar cerēt uz prezidenta amatu – paziņojums vairāk saistīts ar vēlmi veicināt diskusiju par prezidenta vēlēšanām un mudināt arī citus izvirzīt savus kandidātus.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis atzina: “Ainārs Šlesers runā skaidru valodu un neslēpjas, jo, atšķirībā no Zaļo un zemnieku savienības, kas turpina turēties pie Aivara Lemberga un grib sēdēt opozīcijā vēl četrus gadus, Šlesers kā darītājs to nevēlas. Valsts prezidenta vēlēšanas viņš redz kā iespēju veikt izmaiņas valdībā.” A. Latkovskis arī novērtē to, ka A. Šlesers atklāti pasaka, ka atdos savas balsis apmaiņā pret nokļūšanu valdībā. Cits jautājums, vai kandidātu, kuru ar “LPV” balsīm pie tāda nosacījuma var ievēlēt, tas apmierina.
Smiltēns aicina neatklāt politisko tirgu
“Valsts prezidents nevar būt koalīcijas prezidents – viņam ir jāpārstāv visa tauta. Valsts prezidentam ir jāsargā nevis koalīcijas, bet gan tautas labklājība,” “Latvijas Avīzei” teica “Apvienotā saraksta” frakcijas vadītājs Edgars Tavars, apstiprinot, ka “AS” neatteiksies no opozīcijas frakciju balsīm – lielāks Saeimas atbalsts nāktu tikai par labu nākamā prezidenta pozīcijām, jo viņš pārstāvētu lielāku vēlētāju daļu.
E. Smiltēns atgādināja, ka pirms Saeimas vēlēšanām “AS” komanda ir izbraukājusi visus reģionus un šajās tikšanās reizēs bieži esot vaicāts, kas būšot nākamais Valsts prezidents. “Mēs apsolījām izvirzīt savu prezidenta kandidātu un mums šis solījums ir jāpilda, ko godīgi pateicām gan koalīcijas partneriem valdības veidošanas laikā, gan Valsts prezidentam Egilam Levitam,” paskaidroja E. Smiltēns. Viņš atzina, ka atslēgas jautājums ir E. Levita lēmums. Lūgts vērtēt A. Šlesera paziņojumu un iespējamās sekas, ja ar opozīcijas balsīm Rīgas pilī nonāktu “AS” izvirzītais prezidents, E. Smiltēns atbildēja, ka A. Šlesers izmanto visas iespējas, lai gūtu ievērību, kas arī izdodas. “Valsts prezidenta amats nevar būt politiskā tirgus sastāvdaļa. Aicinu neatklāt politisko tirgu Valsts prezidenta vēlēšanās. Neredzu arī nekādu pamatu izmaiņām koalīcijā, zinot, ar kādām grūtībām šo valdību izveidoja. Mums ir tik daudz problēmu. Tādā laikā mainīt koalīciju būtu neprāts,” uzsvēra E. Smiltēns. Ar teikto viņš daļēji atbildēja arī uz jautājumu, vai “AS” varētu pretendēt uz diviem augstākajiem amatiem – Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja. “Valsts prezidents pēc inaugurācijas noliek partijas biedra karti (ja tāda ir) un stāv pāri politiskajām partijām, pārstāvot visas tautas intereses,” uzsvēra E. Smiltēns.
