Vēlēšanas, kas var satricināt Eiropu. Itālijā vēlē parlamentu 0
Itālijā šodien notiek parlamenta vēlēšanas, kuru iznākums var satricināt visu Eiropas Savienību (ES).
Tikai dažas dienas pirms vēlēšanām to, par ko balsot, vēl nebija izlēmuši 30% itāļu.Turklāt šogad balsošana pirmo reizi notiek saskaņā ar jauno vēlēšanu kārtību, kurā proporcionālā vēlēšanu sistēma kombinēta ar mažoritārās sistēmas elementiem, kas papildus apgrūtina vēlēšanu rezultātu prognozēšanu.
Tomēr, pamatojoties uz aptauju rezultātiem, kuru publicēšana tika pārtraukta pirms divām nedēļām, iestājoties priekšvēlēšanu “klusuma periodam”, sagaidāms, ka nevienai partijai vai koalīcijai neizdosies iegūt valdības izveidošanai nepieciešamo absolūto vairākumu.
“Itāļi ir nepastāvīgi,” un tas apgrūtina prognožu izdarīšanu, sarunā ar tīmekļa izdevumu “EUobserver” atzīst Boloņas Universitātes politikas zinātnes emeritētais profesors Džanfranko Paskvīno. Tomēr viņš norāda, ka rezultātu ietekmēs trīs šobrīd itāļiem svarīgākie jautājumi – nelegālā imigrācija, jaunu darbavietu radīšana un līdzšinējā politikas korumpētība.
Pēc tam, kad iekšlietu ministrs Marko Minnīti panāca vienošanos ar Lībijas varasiestādēm, 2017.gadā valstī ieceļojušo nelegālo imigrantu skaits nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējo četru gadu laikā, taču vienalga pārsniedza 114 000. Turklāt pēc vairākus gadus ilgā masīvā nelegālās imigrācijas viļņa, “migrantu jautājums ir tik svarīgs, ka tas maina politisko ainavu, un tam būs izšķiroša ietekme uz vēlēšanām,” atzīst Romas Gvido Karli Brīvās starptautiskās Sociālo studiju universitātes (LUISS )politikas zinātnes fakultātes dekāns EobertoD’Alimonte.
Saskaņā ar aptaujām visvairāk balsu iegūs konservatīvo partiju koalīcija, kurā līdz ar bijušā premjerministra Silvio Berluskoni vadīto centriski labējo partiju “Forza Italia” (“Uz priekšu, Itālija!”) ietilpts pret imigrantiem krasi noskaņotā Ziemeļu līga, nacionāli konservatīvā partija “Fratelli d’Italia” (“Itālijas brāļi”) un kristīgo demokrātru partija “Noi con l’Italia” (“Mēs ar Itāliju”).
Konservatīvie sola vēl vairāk ierobežot nelegālo imigrāciju, slēdzot līgumus arī ar citām Āfrikas valstīm, kā arī aktivizēt valstī jau esošo nelegālo imigrantu izraidīšanu. Šie solījumi var uzrunāt vēlētājus, jo “itāļi ir satraukti” par masveidīgo nelegālo imigrāciju, atzīst Paskvīno. Konservatīvo galvenais sāncensis ir populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S), kas savā kampaņā arī vērsusies pret imigrāciju un sola apturēt nelegālo imigrantu laivas.
Arī līdzšinējā valdošā kreisi centriskā Demokrātiskā partija (PD) sola turpināt slēgt līgumus ar nelegālās imigrācijas tranzītvalstīm un cīnīties pret cilvēku kontrabandistiem. Taču vienlaikus PD pauž gatavību turpināt tā dēvēto cilvēku glābšanu Vidusjūrā, sniegt atbalstu nevalstiskajām organizācijām, kas rūpējas par imigrantiem, un uzņemt Itālijā tos, kas bēg no kariem un vajāšanām savās valstīs.
“Minnīti vienošanās [ar Lībiju] bija racionāla. Viņam izdevās izvairīties no briesmām, ka Itālija pārvēršas siena kaudzē, kurā Līga varētu iemest savu sērkociņu,” norāda LUISS Pārvaldes skolas direktors Serdžio Fabrīni, minot saīsināto Ziemeļu līgas nosaukumu, kuru partija izvēlējusies šī gada kampaņai, lai uzrunātu vēlētājus arī Itālijas dienvidos ārpus sava tradicionālā elektorāta teritorijas.
No tā, kuras partijas veidos nākamo valdību, ir atkarīga arī loma, kuru Itālija turpmāk spēlēs ES.
Itālijas politiskais spektrs ir sašķelts starp tām partijām, kas “atbalsta suverēnās Itālijas vīziju un tām, kas to neatbalsta,” norāda Fabrīni, piebilstot, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā no šīs tēmas politiķi pamatā tomēr izvairījušies. “Patiesā šķirtne ir starp tiem, kas vēlas Ventotenes Eiropu, un tiem, kas vēlas Višegrādas Eiropu,” uzsver eksperts. 1941.gadā tapušais Ventotenes manifests, kura autors ir itāļu politiķis Altjēro Spinelli, tiek uzskatīts par Eiropas federālisma kustības pamatdokumentu.
Tikmēr tā dēvētā Višegrādas grupa Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija – arvien aktīvāk iestājas par ES dalībvalstu suverenitāti un pieprasa ierobežot Briseles pilnvaras.
Berluskoni šajās vēlēšanās sevi un viņa pārstāvēto koalīciju cenšas pasniegt kā pragmātiskus proeiropeiskus politiķus, un par savu iespējamo premjerministra amata kandidātu viņš izraudzījies pašreizējo Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Antonio Tajāni.
Pašam Berluskoni liegts pretendēt uz publiskiem amatiem, jo 2013.gadā viņš tika notiesāts par izvairīšanos no nodokļiem.
Tomēr viņa partneri konservatīvo koalīcijā tiek pieskaitīti pie Itālijas suverenitātes atbalstītāju partijām, kuru vidū ir arī M5S un daļa galēji kreiso partiju.
Visas šīs partijas, izņemot M5S, kas kampaņas gaitā mainīja savu līdzšinējo nostāju, iestājas pret ES noteiktajiem budžeta deficīta griestiem – trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Fabrīni Ziemeļu līgu pielīdzina Marinas Lepēnas vadītajai Francijas Nacionālajai frontei, un apgalvo, ka partija nav atteikusies no savas kādreizējās vēlmes izstāties no eirozonas. Viņš brīdina, ka gadījumā, ja pie varas nāks “suverēnisti” Francija un Vācija “pametīs mūs savam liktenim un Itālijai nāksies atkal izdzīvot 2011.gada kritisko pieredzi”, kad visu eirozonu destabilizējusī finanšu krīze noveda pie Berluskoni pēdējās valdības krišanas.
Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers brīdinājis, ka “spēcīga finanšu tirgus reakcija” gaidāma tad, ja vēlēšanas Itāliju atstās bez rīcībspējīgas valdības.
Itālijas ārējais parāds sasniedzis 132% no IKP, un valstij var rasties visnopietnākās problēmas, ja tā nevarēs atrast finanšu tirgū līdzekļus sava parāda refinansēšanai. Franrīni brīdina, ka šāds scenārijs var kļūt iespējams, ja M5S gūst lielākus panākumus, nekā populistiem prognozējušas aptaujas, un ja partija, pretēji saviem solījumiem neiesaistīties koalīcijās, tomēr sameklē kādu koalīcijas partneri.
Sava 31 gadu vecā jaunā līdera Luidži Di Maio vadībā M5S kļuvusi šķietami mērenāka un atmetusi vēlmi sarīkot referendumu par Itālijas turpmāko dalību eirozonā.
Tomēr Paskvīno norāda uz M5S nepietiekamo politisko pieredzi un brīdina, ka “valsti nevar pārvaldīt, pārsvēršot tautu improvizētos ministros”.
Vislielākās cerības izcīnīt vairākumu ir konservatīvajiem, par kuriem solījuši balsot 38% itāļu. Taču arī konservatīvo valdība ilgtermiņā var izrādīties nestabila, pateicoties pretrunām starp “Forza Italia” un Ziemeļu līgu, uzskata D’Alimonte.
Daļa ekspertu domā, ka pēc vēlēšanām, ja nevienai no nometnēm neizdodas izcīnīt nepieciešamo vairākumu, varētu notikt politisko spēku pārgrupēšanās, kuras rezultātā varētu izveidoties “lielā koalīcija”, kāda kopš 2013 gada atradusies pie varas Vācijā. “Šādai iespējai priekšroku dotu gan tirgus, gan Eiropas institūcijas,” norāda D’Alimonte.
Tomēr līdz šim šādu iespēju kategoriski noraidījis gan Berluskoni, gan PD līderis Mateo Renci.
Ja tomēr partijām neizdodas vienoties par jaunas valdības izveidi, atliks vienīgi valsts pārvaldi uz laiku uzticēt nacionālās vienotības valdībai līdzšinējā premjera Paolo Džentiloni vadībā un rīkot jaunas vēlēšanas, kas varētu notikt kaut kad gada nogalē.
Vēlēšanu iecirkņi Itālijā savas durvis vēra plkst.7.00 (plkst.8.00 pēc Latvijas laika) un balsošana ilgs līdz plkst. 23.00. Sagaidāms, ka nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti tiks publiskoti īsi pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, bet pirmie neoficiālie rezultāti gaidāmi tikai pēc pusnakts, kamēr oficiālos rezultātus paredzēts paziņot pirmdien ap plkst.14.
