Kādā noskaņā Ukraina sagaida prezidenta vēlēšanas un kam labākas izredzes 0
Ukrainā 31. martā notiks prezidenta vēlēšanas, kurām reģistrēti 39 kandidāti.
Sabiedriskās domas aptaujās vadībā izvirzījies komiķis un aktieris Volodimirs Zeļenskis, apsteidzot pašreizējo Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un bijušo premjerministri Jūliju Timošenko.
Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens kandidāts neiegūs vairāk par pusi balsu, 21. aprīlī paredzēta otrā kārta.
Porošenko par virzību uz ES un NATO
Vēlēšanu kampaņa izvērtusies par lielu izrādi, secina aģentūra “Bloomberg”. 53 gadus vecā Porošenko popularitāte pēdējos gados ir mazinājusies, tomēr neviens cits kandidāts nav kļuvis par pārliecinošu favorītu cīņā par prezidenta amatu.
Porošenko vēlēšanu kampaņas pamatā ir konservatīva platforma, atbalstot neatkarīgu Ukrainas pareizticīgo baznīcu, spēcīgus bruņotos spēkus un ukraiņu valodu.
Savā kampaņā Porošenko nevairās izmantot administratīvos resursus.
Martā valdības palīdzību lūgušie Ukrainas iedzīvotāji sāka saņemt subsīdijas, lai segtu pieaugušos komunālos maksājumus. Valdība gan uzsver, ka šāds “eksperiments” nav saistīts ar vēlēšanām.
Porošenko savas pārvēlēšanas gadījumā sola turpināt virzīties uz Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.
“Mums jānodrošina integrācija ar Eiropas Savienību un NATO, un mēs nedrīkstam apstāties pusceļā,” viņš paziņoja atbalstītājiem Kijevā, janvāra beigās piesakot savu kandidatūru.
Porošenko, kurš ir viens no Ukrainas bagātākajiem cilvēkiem, pie varas nāca 2014. gadā pēc Maidana protestiem, kuru rezultātā varu zaudēja Krievijai draudzīgais prezidents Viktors Janukovičs.
Vai Timošenko būtu Kremļa kandidāte?
Timošenko vaino Porošenko par korupcijas izplatību Ukrainā kopš 2014. gada. “Viņam būs jāatbild par valsts graušanu piecu gadu garumā,” brīdināja 58 gadus vecā politiķe, kura divas reizes vadījusi Ukrainas valdību.
Timošenko, kura Janukoviča valdīšanas laikā bija ieslodzīta cietumā, prezidenta amatu centīsies iegūt jau trešo reizi. Ievēlēšanas gadījumā viņa sola, ka algas un pensijas Ukrainā būs ne zemākas kā kaimiņvalstī Polijā, lai arī šobrīd atšķirība sasniedz četras reizes.
Timošenko arī sola kredītus par Eiropas procentu likmēm, kā arī atgūt 2014. gadā Krievijas sagrābtās teritorijas, nepaskaidrojot gan, kā to izdarīt.
Timošenko iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2014. gadā ierindojās otrajā vietā. Viņas kandidatūra Ukrainā tiek vērtēta pretrunīgi, atzīmē raidsabiedrība “Deutsche Welle”.
Pastāv bažas par iespējamām saitēm starp Timošenko un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš iepriekš pozitīvi izteicies par divkārtējo premjerministri. Viņa tomēr paudusi vēlmi, lai Ukraina saņemtu kompensāciju no Krievijas par Krimas aneksiju un kaujinieku atbalstīšanu Donbasā, kā arī atbalstījusi Ukrainas pievienošanos NATO un ES.
2010. gadā Timošenko prezidenta vēlēšanās zaudēja Janukovičam. Pēc sakāves viņa tika apsūdzēta par piesavināšanos un pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar 2009. gadā ar Krievijas gāzes kompāniju “Gazprom” noslēgto līgumu par dabasgāzes piegādi. Timošenko šīs lietas ietvaros tika piespriests septiņu gadu cietumsods. Trīs no tiem viņa pavadīja ieslodzījumā.
Rietumos viņas tiesāšana tika kritizēta kā politiski motivēta. Pēc Janukoviča gāšanas Timošenko no ieslodzījuma tika atbrīvota un atkal ievēlēta parlamentā. Šobrīd Timošenko kampaņu apdraud izmeklēšana par to, vai viņa saņēmusi naudu no Muamara Kadafi režīma Lībijā, lai finansētu savu vēlēšanu kampaņu 2010. gadā.
Timošenko vainojusi Porošenko valsts nodevībā un aicinājusi pret prezidentu sākt impīčmenta procedūru, reaģējot uz medijos ziņoto, ka prezidentam pietuvināti cilvēki ir guvuši materiālu labumu, kontrabandas ceļā no Krievijas ievedot militāro aprīkojumu, vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība”.
Zeļenska izsmējīgais pieteikums
Uz Porošenko un Timošenko cīņas fona savas pozīcijas ir nostiprinājis televīzijas komiķis Zeļenskis, kurš savu karjeru veidojis, izsmejot Ukrainas politiķus un pasniedzot sevi kā pret eliti vērstu kandidātu.
Tomēr, kā raksta “Bloomberg”, daudzi Zeļenski redz kā šobrīd Izraēlā dzīvojošā oligarha Igora Kolomoiska atbalstītu kandidātu. Arī Zeļenska kampaņu ir satricinājis skandāls.
“Radio Brīvība” vēstījis, ka viņam joprojām ir daļas kādā kinostudijā Krievijā. “Kāpēc Porošenko kandidē uz otro termiņu? Lai izvairītos no pirmā termiņa cietumā,” Zeļenskis kādā jokā izsmējis Ukrainas prezidentu.
Kā atzīmē “Financial Times”, fakts, ka kāds komiķis izsmej prezidentu, nav nekas neierasts. Atšķirība ir tā, ka Zeļenskis sabiedriskās domas aptaujās ir izvirzījies vadībā un viņam ir labas izredzes kļūt par nākamo prezidentu.
Aptaujās Zeļenskim vislielākais atbalsts ir gados jauno un krievu valodā runājošo Ukrainas dienvidaustrumu reģionu iedzīvotāju vidū.
Viņa atbalstītājiem politiski nepieredzējušais Zeļenskis iemieso vienīgo svaigo seju un protesta balsojumu. 41 gadu vecais Zeļenskis ieguva popularitāti, piedaloties televīzijas raidījumā “Tautas kalps”, kurā viņš atveidoja skolotāju, kurš negaidīti tiek ievēlēts par prezidentu.
Zeļenskis izteicies, ka esot gatavs sarunām ar (Krievijas prezidentu) Putinu, lai izbeigtu karu Austrumukrainā, taču nav paskaidrojis, kā viņš to varētu panākt, neatdodot nevienu Ukrainas teritorijas daļu Krievijai.
Vairāki Rietumu diplomāti Kijevā pauduši bažas, ka Zeļenska pieredzes trūkums varētu radīt īpašu risku kontaktos ar Putinu. “Mums nav ne jausmas, ko sagaidīt no viņa vai viņa sabiedrotajiem,” par Zeļenski izteicies Amerikas Tirdzniecības palātas Ukrainā prezidents Endijs Handers.
Ļvivas mērs raugās uz Rietumiem
Prezidenta amata kandidātu vidū ir arī Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs, kurš, kā atzīmē “Bloomberg”, ir Ukrainas visizteiktākais rietumnieciskā stila politiķis.
Prezidenta krēslu iegūt cer arī bijušais aizsardzības ministrs Anatolijs Hricenko, kurš uzsver savu likuma un kārtības politiku un savu ilgstošo rietumniecisko stāju. Viņš koncentrējas uz militārajām lietām, solot nodrošināt Ukrainas armijas atbilstību NATO standartiem, ģenerāļu skaita samazināšanu un starptautisko miera uzturētāju izvietošanu Ukrainas austrumos.
Gāztajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam savulaik tuvu stāvošais bijušais vicepremjers Jurijs Boiko tiek uzskatīts par prokrievisku kandidātu un ir relatīvi populārs krieviski runājošajos Ukrainas austrumos, tomēr viņu nomākuši vecās valdības korupcijas skandāli. Kā atzīmē “Bloomberg”, Ukrainas prezidenta vēlēšanās ir grūti pamanīt atšķirības starp labējiem un kreisajiem un visi kandidāti izmanto populistiskus trikus un emocijas.
