Bruno Javoišs: Vēlēšanās jāpiedalās katram latvietim 62
Bruno Javoišs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neatkarību esam atguvuši, arī partiju saradies tā, ka “čum un mudž”. Paliek jautājums – kā ir ar trešo paredzējumu. Kura varētu būt tā partija, par kuras uzrašanos bija pārliecināts mūsu Lielais Gunārs?
Gunārs Astra jau 60. gados Mordovijas politieslodzīto lēģerī paredzēja trīs lietas: 1) Latvija agri vai vēlu neatkarību atgūs; 2) valstī “pati no sevis” izveidosies daudzpartiju sistēma; 3) no tām tikai viena būs un paliks konsekventi nacionāla.
Neatkarību esam atguvuši, arī partiju saradies tā, ka “čum un mudž”. Paliek jautājums – kā ir ar trešo paredzējumu. Kura varētu būt tā partija, par kuras uzrašanos bija pārliecināts mūsu Lielais Gunārs?
Ja esi nokļuvis apcietinājumā, tev praktiski ir tikai divas izvēles: viena – kaut kā nosist laiku, norakstot no dzīves kā zemē nomestu, un otra – cik vien iespējams šo laiku izmantot, lai sagatavotos tam, kas nāks “pēc tam”. Mordovijas lēģeros latviešu jaunatne gatavojās cīņas par atbrīvošanos no okupācijas jūga turpināšanai.
Padziļināti studējām Latvijas vēsturi (vadīja pārmaiņus Viktors Kalniņš vai Gunārs Rode), etnogrāfiju un tautasziņu (Dailis Rijnieks, Gotards Didžus), kultūru un literatūru (Knuts Skujenieks, Gunārs Freimanis), Latvijas un PSRS iekšpolitiku un ārpolitiku (Gunārs Astra, Ernests Laumanis). Visvairāk diskutējām par Latvijas nākotni pēc neatkarības atgūšanas.
Protams, nevarējām paredzēt ne PSRS sabrukumu, ne Krievijas ielaušanos Ukrainā. Taču par to, ka Padomju Savienība kaut kur uzsāks karu, Astra bija pārliecināts. “Krievijas impērija bez iekarojumiem nevar pastāvēt. Tā drīzi vien novājētu un sadalītos,” viņš teica.
Domai par daudzpartiju sistēmu piekritām. Taču tam, ka tikai viena no partijām būs “cauruncauri” nacionāla, strīdējāmies pretī. Pēc vairākuma pārliecības gan visām būtu jābūt nacionālām. Un te pēc atmiņas Gunāra Astras pretargumentācija: visi nacionālie veidojumi ar laiku sakļausies un apvienosies ap vienu vadpartiju. Mūs, latviešu, ir par maz, lai pie tāda krievu skaitliskā pārsvara atļautos “greznību” spēkus sadrumstalot. Pirms kara to varēja. Tagad proporcijas ir citas, latvietības saglabāšanu apdraudošas.
Nav to, kas Latvijā un ārpus Latvijas aktīvi cīnījās pret mūsu zemi okupējušo svešo varu, vairs daudz palicis. Taču pirms došanās pie vēlēšanu urnām paprasiet padomu kādam no viņiem. Jūs, tagadējie balsotāji, esat nākotnē dzīvotāji, taču šo nākotni jums atnesa tie, kas to savās krūtīs izsāpēja, ar pašaizliegšanos, ar trimdā vai ieslodzījumā pavadītiem gadiem to izauklēja. Viņi vislabāk palīdzēs jums izvēlēties. Latvija no mums gaida latvisku izvēli!
