Vēlēšanās Izraēlā – neizšķirts 0
Otrdien Izraēlā notika Kneseta (parlamenta) vēlēšanas. Deputātu kopskaits – 120. Slieksnis mandāta iegūšanai – 2%. Kā jau varēja sagaidīt, vēlēšanu iznākumā labējās partijas “Likud” līderis Benjamins Netanjahu jau trešo reizi var gūt iespēju izveidot valdību un kļūt par premjerministru (pirmoreiz no 1996. līdz 1999. g., otrreiz kopš 2009. g.).
Visvairāk – 31 mandātu – ieguva kopīgais valdošās Netanjahu partijas “Likud” un 1978. gadā no PSRS ieceļojušā Avigdora Libermana partijas “Beitenu” kopīgais saraksts. Taču vēlēšanu uzvarētājiem rezultāts sagādājis vilšanos, jo pirms apvienošanās abām partijām kopā bija 42 mandāti.
Šo vēlēšanu pārsteigums bija otrā vieta, ko ieguva nesen nodibinātā partija “Jesh atid” (“Ir nākotne”), ko vada populārais žurnālists Jairs Lapids – pragmatisks centrists, kurš iestājas par vidusšķiru kā Izraēlas ekonomikas balstu un vēršas pret reliģisko neiecietību un parazītismu.
19 mandātus ieguvusī Jaira Lapida partija, kas aizstāv laicīgās vidusšķiras intereses, ir gatava pieļaut demilitarizētu Palestīnas valsti aptuveni 1967. gada robežās ar teritoriju apmaiņu.
Jāņem vērā, ka miera process starp Izraēlu un Palestīnas arābiem nonācis strupceļā. Pat maksimālie iespējamie Izraēlas kompromisi neatbilst minimālajām palestīniešu prasībām, tā ka drīzam mieram un izlīgumam izredžu tikpat kā nav.
Izraēlas elektorāts to apzinās, un aptauja rāda, ka tikai 18 procentiem vēlētāju rūp konflikts ar palestīniešiem, kamēr 47 procentiem svarīgākas ir sociāli ekonomiskās problēmas.
Politiskajā spektrā pa labi no “Likud” bloka atrodas partija “Bajit jehudi”, kas ieguvusi 11 mandātus. Tās līderis ir harismātiskais veiksminieks Naftalijs Benets, kurš dienējis armijas izlases vienībā un, pateicoties patentam IT nozarē, kļuvis par miljonāru. Viņš ir radikāls nacionālists un kategoriski atsakās pieļaut kādu Palestīnas valsti līdzās Izraēlai. Partijai “Shas”, kas pārstāv austrumnieciskas izcelsmes reliģisko ebreju intereses, tika 11 mandāti, citai “rabīnu partijai” – 7.
Tālāk seko trīs partijas, kuras vada sievietes: respektablo trešo vietu – 15 mandātus – ieguvusi sociāldemokrātiskā Darba partija (Šellija Jahimoviča), 6 – partija “Tnua” (bijusī ārlietu ministre Cipi Livni), 6 – kreisā partija “Merec” (Zahava Gal-Ona). Izraēlas trīs arābu partijas ieguva kopā 12 mandātus.
Vēlēšanās piedalījās 64% balsstiesīgo pilsoņu un sacentās 32 partijas, no kurām 12 ieguva pārstāvniecību parlamentā. Kopā ņemot, Izraēlas politikas “labējam spārnam” tagad ir 60 mandātu, bet visām pārējām partijām – centristiem un kreisajiem – ir tikpat daudz – 60. Tas stipri sarežģī koalīcijas sarunas, pareizāk – kaulēšanos, un iespējamas pārbīdes.
Tagad Netanjahu ir līdz sešām nedēļām valdības izveidošanai. Kāds būs Izraēlas turpmākais ceļš – te jāliek jautājuma zīme.
