Māris Antonevičs: Baidens ir tipisks Demokrātu partijas centrists, taču šajā partijā arvien vairāk sāk dominēt kreisi radikāls noskaņojums 1
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan juridiskās cīņas par to, kurš uzvarēs Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanās, vēl turpinās un Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens vēl nevar justies pilnīgi drošs par savu uzvaru, faktiski varas pārņemšana jau ir sākusies.
Baidena uzvaru izziņojuši gan Demokrātu, gan Republikāņu partijai simpatizējošie mediji un, šķiet, akceptējis arī sabiedrības vairākums, apsveikuši ārvalstu līderi.
Protams, procedūra vēl nav galā – ASV vēlēšanu sistēmā nākamais posms pēc vispārējā balsojuma ir elektoru kolēģijas balsojums, kas notiks decembrī (pa vidu vēl iespējamie tiesu lēmumi par balsu pārskaitīšanu atsevišķās vietās, ja būs konstatēti vēlēšanu pārkāpumi vai starpība starp kandidātiem būs ļoti maza).
Tīri teorētiski elektori var neņemt vērā tautas balsojumu (tā notika 2016. gadā, kad trīs elektori pretēji sava štata pilsoņu lēmumam nebalsoja par Donaldu Trampu, bet vēl pieci citi elektori nebalsoja par toreizējo demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni, lai gan viņa bija uzvarējusi attiecīgajā štatā). Tikai pēc nākamā gada 20. janvāra inaugurācijas ceremonijas varēs droši raudzīties uz Baidenu kā nākamo ASV prezidentu.
Interesanti, ka pretēji prognozēm, kas pie nelielas rezultātu atšķirības paredzēja ASV plašus nemierus, ko atsevišķi komentētāji jau bija paguvuši iztēlot kā jauna “pilsoņu kara” sākumu, nekas tāds nav noticis.
Tiesa, mēs nezinām, kas būtu noticis, ja situācija būtu, tā teikt, apgriezta – neliels pārsvars pāris izšķirošajos štatos būtu Trampam. Vai demokrātu atbalstītāji būtu tikpat samiernieciski kā republikāņu? Iepriekšējos mēnešos pieredzētie grautiņi ar saukli “Black lives matter” (“Melno dzīvībām ir nozīme”) liek par to stipri šaubīties. Bet tas arī iezīmē nākotnes bažas.
Jau šā gada martā, kad vēl nebija zināmi vēlēšanu sāncenši, rakstīju, ka Latvijai izdevīgākais scenārijs būtu, ja “finālā” tiktos Tramps un Baidens, tad mēs diezgan mierīgi varētu noraudzīties uz vēlēšanu cīņu un gaidīt tās iznākumu. Abi kandidāti mums ir savā ziņā pārbaudīti. Baidens savu izpratni par Baltijas drošību ir parādījis, vēl būdams viceprezidents Baraka Obamas prezidentūras laikā.
Tieši šajā laikā ASV vispār ieguva reālistisku skatījumu uz situāciju šajā reģionā, ko skaudri atklāja Krievijas agresija Ukrainā. Apmeklējot Rīgu 2016. gada augustā, toreizējais viceprezidents uzsvēra: “ASV uzticība NATO piektajam pantam ir akmenī cirsts un svēts amerikāņu pienākums.”
Starp citu, bildes no šīs vizītes šobrīd lepni izrāda mūsu elites pārstāvji, protams, tie, kas tolaik bijuši amatos un varējuši pozēt kopā ar Baidenu.
Savukārt Trampa politika, par ko sākumā bija liels satraukums, četru gadu laikā nebūt nevājināja Baltijas drošību, tieši pretēji – tā kļuva pārliecinošāka nekā jebkad agrāk, savukārt ASV sankcijas pret Krieviju – stingrākas, par spīti apgalvojumiem, ka Tramps ir “Putina kandidāts”.
Tiktāl viss noticis pēc mums vēlamā scenārija, tomēr riski vienmēr paliek. Ja pārsvaru gūtu Tramps, būtu bažas par NATO lomas pārskatīšanu, jo iepriekš par to ir sarunāts daudz, lai gan darbības nav sekojušas.
Arī Baidena uzvara savā veidā var atsaukties uz NATO, bet drīzāk pastarpināti. Uz to intervijā Latvijas Radio bija norādījis Tartu bāzētās Baltijas aizsardzības koledžas lektors, ASV un Krievijas ārpolitikas pētnieks Sandis Šrāders – Eiropas Savienības valstis var iedomāties, ka atkal var atslābt, un nepieturēties pie norunas par 2% no IKP aizsardzībai.
Nav izslēgts, ka lobiji caur demokrātiem var mēģināt panākt sankciju mīkstināšanu pret Krieviju, piemēram, Vācijai izdevīgo “Nord Stream 2” gāzesvadu. Tomēr lielākie riski saistās ar ASV iekšpolitisko situāciju.
Nav noslēpums, ka Baidens ir, ja tā var teikt, vecās elites pārstāvis – tipisks Demokrātu partijas centrists. Taču šī partija pēdējos gados ir pamatīgi mainījusies, tajā arvien vairāk sāk dominēt kreisi radikāls noskaņojums.
Baidens šajās aprindās acīmredzot tika pieņemts kā kompromiss, saprotot, ka neviens no kreisajiem nav vēl uzaudzējis muskuļus, tāpēc vispārējās vēlēšanās varētu zaudēt, bet tas ir tikai laika jautājums, kad centristi tiks stumti malā.
Patiesībā radikāļi Baidenu jau pašlaik varētu “norakt”, jo viņa pagātnē ir gan pārmetumi par uzmākšanos sievietēm, kas līdz ar “MeToo” kampaņu kļuvusi par ļoti jūtīgu tēmu, gan izteikumi, kurus pēc pašreizējiem standartiem viegli pasludināt par rasistiskiem un tā tālāk.
Par to visu Baidens ir daudzkārt atvainojies. Līdz šim kreiso galvenais mērķis bija novākt Trampu, kad tas būs izdevies, sekos nākamie soļi varas pārņemšanā, un, lūk, tas jau var izsaukt nopietnu spriedzi un, iespējams, arī sadursmes ASV, bet līdz ar to arī vājināt tās lomu pasaulē.
