Krievijas prezidenta vēlēšanas “aplenktajā cietoksnī” 5
Krievijas prezidents Vladimirs Putins dažas dienas pirms valsts galvas vēlēšanām bija ieradies Ukrainai piederošajā Krimas apgabalā, kas tika pievienots Krievijai pēc tās īpašo karaspēka vienību iebrukuma 2014. gadā. Krievijas agresīvo politiku simbolizē fakts, ka prezidenta vēlēšanas notiks 18. martā, dienā, kad Kremlis formāli anektēja Krimas apgabalu.
Maskava bija paredzējusi iet vēl tālāk, taču iestrēga Donbasā, Kijevai dodot pretsparu agresoram un izjaucot “Jaunkrievijas projektu”. Pirms dažām nedēļām ziņojumā parlamentam par valsts stāvokli Putins tikai nedaudz laika atvēlēja ekonomiskajiem jautājumiem un pasākumiem iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, galvenokārt pievēršoties jaunu ieroču izstrādei, kam neesot analogu pasaulē un kas spējot apiet jebkuru aizsardzību.
Krimas sagrābšana – “īsta demokrātija”
Krievijas patvaldnieks Putins, kuram nav bijis vajadzības izvērst vēlēšanu kampaņu, jo to viņa vietā dara Kremlim padotie mediji, kā sev tīkamāko auditoriju vēlēšanu priekšvakarā izvēlējās okupētās Krimas pilsētu Sevastopoli, kur atrodas Krievijas Melnās jūras flotes štābs. Aktīvo un atvaļināto Krievijas militārspersonu sveikts, Putins apgalvoja, ka Maskavas veiktā Krimas apgabala sagrābšana un pievienošana Krievijai bija “vēsturiskā taisnīguma atjaunošana” un “īsta demokrātija”, ko esot apstiprinājis vietējo iedzīvotāju referendums. Krievijas veiktā Krimas aneksija izraisīja starptautisku nosodījumu un sankcijas pret Maskavu, taču daudzu Krievijas iedzīvotāju ieskatā tā bija Krievijas varas atjaunošana pār teritoriju, ko viņi uzskata par vēsturiski piederošu Krievijai, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Kerčas pilsētā Putins pārraudzīja tilta būvi pār šaurumu uz Krimas pussalu. Sarunā ar tilta būvniekiem prezidents atzina, ka vēl ir daudz darāmā, lai celtu dzīves līmeni Krimā, taču mierināja savus vēlētājus, ka “kopā mēs esam liels spēks, kas spēj risināt pat visgrūtāko uzdevumu”.
19 kilometru garais tilts pār Kerčas šaurumu savienos Krimas teritoriju ar Krieviju. Tiltu būvē firma “Stroygazmontazh”, kas pieder Putina tuvam draugam un bijušajam džudo treniņu partnerim miljardierim Arkādijam Rotenbergam, kurš ir Rietumu sankciju sarakstā.
Putina uzvaru var aptumšot vēlētāju apātija
Kremļa polittehnologi nešaubās par Putina, kurš valda Krievijā jau gandrīz divdesmit gadus, uzvaru, taču bažījas, ka daudzi vēlētāji 18. martā varētu palikt mājās, uzskatot vēlēšanu iznākumu par iepriekš nolemtu. Putina varbūtējam nopietnākajam sāncensim korupcijas apkarotājam Aleksejam Navaļnijam liegts kandidēt vēlēšanās kriminālapsūdzības dēļ. Zīmīgi, ka sabiedriskās domas aptaujās par Putinu esot gatavi balsot 69 procenti vēlētāju, bet Krimas aneksiju par noderīgu Krievijai atzīstot 70 procenti Krievijas iedzīvotāju. No Krimas iedzīvotājiem 90 procenti atbalstot apgabala pievienošanu Krievijai un varētu balsot par Putinu. Aptaujas rīkotāji nesniedz datus, kāds viedoklis par Krimas aneksiju ir Krimas tatāriem, kuru politiskās organizācijas ir slēgtas un to vadītāji izraidīti. Ksenija Sobčaka, savulaik TV dīva, kas kritizējusi Putinu, ir vienīgā Krievijas prezidenta kandidāte, kas formāli lūgusi Ukrainai atļauju apmeklēt Krimu. “Ukrainas likuma ievērošana, lai iebrauktu okupētajā Krimā, protams, ir pozitīvs solis, taču legālu iebraukšanu nelikumīgas kampaņas veikšanai nelikumīgās vēlēšanās okupētā teritorijā var dēvēt tikai par politisku šizofrēniju,” tvitera vēstījumā izteicies Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.
Jāiesaldē krievu nauda Londonā
Analītiķi atzīmē, ka asā pretstāve ar Britāniju sakarā ar Krievijas dubultaģenta Skripaļa un viņa meitas saindēšanu ar nervu gāzi var nākt par labu Putinam, lai vēlētājiem apliecinātu sevi kā “stipro vīru”, kas spēj turēties pretī Rietumiem. Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs uzskata, ka labākais veids, kā Britānijai apliecināt savu nopietnību vērst sankcijas pret Krieviju, būtu iesaldēt Krievijas amatpersonu un naudasmaisu kontus un īpašumus Londonā, kur plašs luksusa dzīvoklis ir Krievijas premjerministra vietniekam Igoram Šuvalovam un citiem ierēdņiem. Londonā bieži uzturas futbola kluba “Chelsea” īpašnieks Romans Abramovičs un kluba “Arsenal” līdzīpašnieks Ališers Usmanovs, kuri bauda Putina labvēlību un kuriem nav jābaidās no Kremļa atriebības.
