Balsos arī Aknīstes “Ļeņins” un “FIB aģents” 7
“Ja uzvarēs mūsu cilvēks, mēs panāksim, ka Aknīste izstāsies no NATO,” tā manai paziņai sacījusi radiniece, kas ilgstoši ārstējas Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kurai ar tiesas lēmumu noteikta daļēja ierobežota rīcībspēja (rīkoties ar naudu vai parakstīt dokumentus), bet ir tiesības piedalīties vēlēšanās. Ņemot vērā 2010. gada Satversmes tiesas spriedumu, vēlēšanu reģistrā ir jāiekļauj arī tās personas, kurām ir ierobežota rīcībspēja. Līdz 2013. gada 1. janvārim viņi tajā netika iekļauti, bet pēc sprieduma pieņemšanas tika grozīts Saeimas vēlēšanu likums, taču likumā par pilsētas domes un novadu domes vēlēšanām izmaiņas vēl nav izdarītas. Šajās vēlēšanās tiek ņemts vērā ST spriedums, jo tam ir augstāks juridiskais spēks nekā pieminētajam likumam.
“Valstī ir trīs tūkstoši personu, kurām ir ierobežota rīcībspēja un no kurām daļa atrodas psihoneiroloģiskajās ārstniecības iestādēs. Daudziem rodas loģisks jautājums, kā personas ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem spēj izvēlēties, par kuru sarakstu atdot savu balsi un vai viņas netiek iespaidotas par labu vienam vai otram politiskajam spēkam. Likums nedrīkst ierobežot cilvēka ar garīga rakstura traucējumiem tiesības piedalīties vēlēšanās. Drīzāk jādomā par to, kādi ir tie saprātīgie pielāgojumi, ko varētu nodrošināt vēlēšanās, lai pasniegtu informāciju šādiem cilvēkiem saprotamā valodā, ko dēvē par vieglo valodu. Tā ir īpaša tekstu apstrādes forma, padarot tekstu saprotamu personām ar apgrūtinātu uztveri. Diemžēl neviena partiju programma nav pieejama ļoti viegli uztveramā valodā. Šādus tekstus citās valstīs izmanto ne tikai cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet arī gados vecāki cilvēki, kuriem ir maz laika un kuri grib ātri un kodolīgi saņemt informāciju,” saka Annija Mazapša, juriste – pētniece resursu centrā “Zelda” , kas izveidots cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Vieglās valodas aģentūras dibinātāja valodniece Inese Kūliņa pastāstīja, ka pirms 11. Saeimas vēlēšanām nosūtījusi vēstules visām partijām ar piedāvājumu palīdzēt sagatavoties vēlēšanām personām, kurām ir mentālas problēmas. “Diemžēl neviena partija nebija ieinteresēta palīdzēt,” stāsta I. Kūliņa un piebilst, ka vieglā valoda pasaulē ir samērā plaši pazīstama, bet vispopulārākā tā ir Skandināvijas valstīs. Zviedrijā darbojas vairāki desmiti vieglās valodas izdevniecību.
Centrālās vēlēšanu komisijas preses sekretāre Kristīne Bērziņa norādīja, ka pašām partijām ir jāsagatavo programmas, kuras spētu uztvert personas ar ierobežotu rīcībspēju.
K. Bērziņa: “Dalība vēlēšanās nav obligāta, bet, ja cilvēks pats izsaka vēlmi piedalīties, tad jāpalīdz viņam pieteikties balsošanai un izdarīt izvēli. Palīdzības sniedzēji nav reglamentēti, to var darīt jebkurš, kam cilvēks uzticas.”
