Pārbaudes aptver vien trešdaļu bērnu. Kā nodrošināt plašāku pieejamību redzes pārbaudei? 1
Vecāki, kuru bērniem nepieciešama kārtējā profilaktiskā redzes pārbaude, nereti sastopas ar Latvijas medicīnā labi pazīstamu problēmu – pie acu ārstiem, kuri pieņem bērnus, ir rindas.
Speciālistu nesasniedzamība ir viens no iemesliem, kāpēc ļoti daudziem apskates neveic.
Iespējams, šo problēmu ļaus atrisināt bērnu redzes speciālistu sākts projekts, testējot, vai bērnu redzes skrīningā varētu iesaistīt optometristus.
Latvijā obligātās profilakstikās redzes pārbaudes bērniem tiek veiktas gada, triju un sešu gadu vecumā.
Tiek apkopoti pārbaužu kvantitatīvie dati, proti, par to, cik daudziem šīs pārbaudes tiek veiktas, taču kvalitatīvu datu – informācijas par to, kādi redzes defekti atklāti, – nav, pastāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikas optometriste Zanda Ruskule.
Arī kvantitatīvie rezultāti nav iepriecinoši – Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka profilaktiskās pārbaudes aptver vien ap 30% bērnu.
“Gada vecumā aptvere ir lielāka – 60–70 procentu. Iespējams tāpēc, ka tad ģimenes ārsti vēl ir ciešākā kontaktā ar vecākiem un atgādina par obligātajām veselības pārbaudēm. Trīs un sešus gadus veciem bērniem šie rādītāji ir daudz zemāki,” stāsta speciāliste. Turklāt acu ārsti ne visur pieejami, bet tur, kur tie ir, veidojas garas rindas.
Acu slimību klīnikā gaidītāju rindā ir gan pacienti, kuriem nav sūdzību par redzi un nepieciešama vien profilaktiskā redzes pārbaude, gan bērni ar acs audzējiem, iedzimtu kataraktu vai glaukomu un citām sarežģītām slimībām. Rindā jāgaida visiem.
Tāpēc radās doma par projektu, lai kopā ar optometristiem strukturētu un sakārtotu bērnu profilaktiskās redzes pārbaudes un tālāk ciešā sadarbībā ar oftalmologiem nodrošinātu, ka bērns, kuram skrīningā tiek noteikts kāds redzes defekts, tiek savlaikus izmeklēts padziļināti.
Speciālisti uzsver – pašlaik mūsu valstī skrīninga nav, ir pilnas redzes pārbaudes (ar speciālu pilienu pilināšanu). Skrīnings ir veids, kā ar daudzu ātru un standartizētu redzes testu starpniecību ātri un viegli pārbaudīt pēc iespējas lielāku bērnu skaitu, gūstot priekšstatu par redzes sistēmas darbību un atbilstību attiecīgā vecuma normām. Tāpēc skrīnings ir lielisks risinājums redzes veselības profilaksei.
Projektā piedalās Bērnu slimnīcas oftalmologi, taču, tam turpinoties, tiek aicināti atsaukties arī citi oftalmologi, kas gatavi iesaistīties, – lai bērns arī pie acu ārsta nokļūtu pēc iespējas tuvāk mājām.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pediatrijas oftalmologu galvenais uzdevums būtu sniegt terciārā līmeņa medicīnisko palīdzību, ārstējot un monitorējot (novērojot) bērnus ar iedzimtām un iegūtām acu slimībām.
Oftalmologiem ārstu praksēs un poliklīnikās, kuri vairāk nodarbojas ar acs refrakcijas problēmām, ambliopiju un šķielēšanu (bez vajadzības pēc acu ķirurģijas), būtu jābūt drošības izjūtai, ka bērns ar redzes sarežģījumiem, acu saslimšanu vai specifisku nepieciešamo ārstēšanu (operāciju, kortikosteroīdu terapiju, imūnmodulējošu terapiju) ātri nokļūs uz konsultāciju pie pediatrijas oftalmologa Bērnu slimnīcā un savlaikus saņems palīdzību.
Piesaista optometristus
Latvija piedalās Eiropas mēroga projektā EUSCREEN par bērnu redzes, dzirdes un vispārīgo veselības skrīningu. EUSCREEN pēta skrīninga stratēģijas, testus un speciālistus, kuri ātri un pēc iespējas ar mazākām izmaksām efektīvāk pamanītu bērnus ar redzes traucējumiem.
Rezultātā bērni mērķtiecīgi tiktu nosūtīti pie acu ārstiem.
Profilaktisko redzes pārbaužu raksturlielumu trūkums pamudināja Latvijas bērnu redzes ekspertus – BKUS pediatrijas oftalmologus un optometristus – veikt pētījumu, lai noskaidrotu, kā panākt, lai skrīnings aptvertu vairāk bērnu, kā arī beidzot iegūtu analizējamu informāciju par to, kādas redzes problēmas bērniem Latvijā īsti ir.
Papildu pamatojumu un iedrošinājumu tādam pētījumam deva arī EUSCREEN projekta īstenotāji. Eiropā un citur pasaulē bērnu redzes skrīningu veic medicīnas māsas, ortoptisti, optometristi vai speciāli primāro skrīningu speciālisti.
Taču oftalmologu iesaiste skrīningā jeb profilaktiskajās apskatēs ir ļoti dārga, izmaksās neefektīva. Lai kļūtu par sertificētu oftalmologu, Eiropā jāmācās 9 vai 10 gadi. Valsts apmācības procesā iegulda ļoti lielus resursus. Šīs zināšanas un iegūtā prakse nepieciešamas bērnu redzes un acu problēmu ārstēšanā, stāsta Bērnu slimnīcas Acu slimību klīnikas vadītāja Sandra Valeiņa.
Latvijā jau kopš 1993. gada tiek apmācīti optometristi – primārās redzes aprūpes speciālisti, kas novērtē pacienta veselības stāvokli, redzes funkciju un redzes orgānu struktūru, izpilda redzes refraktīvo un funkcionālo anomāliju diagnostiku.
Bērniem projektā šie speciālisti nosaka redzi tālumā un tuvumā, redzes raksturu, stereoredzi, acu kustības, konverģenci, kā arī novērtē slēpto un atklāto šķielēšanu, zīlītes reakciju un tā dēvēto sarkano refleksu. Ja tiek atrasta neatbilstība vecuma normai, bērnus nosūta dziļākai izmeklēšanai pie oftalmologa. Paplašinot acs zīlīti un atslābinot acs akomodāciju, oftalmologs izvērtē neatbilstības iemeslu.
Zandas Ruskules vadībā sākts redzes skrīninga pētījums. Galvenais uzdevums būtu pēc iespējas labāk veikt redzes izmeklēšanu un pēc iespējas agrāk bērniem ar redzes izmaiņām saņemt acu ārsta konsultāciju. Pētījumā tiek meklētas atbildes uz daudziem jautājumiem, cik bērniem, pārbaudot redzi, vispār tiks atrastas izmaiņas, cik daudzi tiks nosūtīti pie acu ārsta un cik bieži acu ārsts atradīs acs refrakcijas traucējumus.
Jānoskaidro arī, kāds ir labākais bērna vecums skrīninga veikšanai, kuri testi sniedz visvairāk informācijas par redzes stāvokli un kādas ir normas kurā vecumā.
Pētījuma laikā – visu aprīli – trīs un sešus gadus veciem bērniem kārtējās profilaktiskās redzes pārbaudes bez maksas pieejamas noteiktos VisionExpress, Pasaules optikas vai Optio optikas salonos. “Šīs pārbaudes savā brīvajā laikā veic optometristi, kuriem ir interese par projektu,” paskaidro projekta vadītāja un piebilst, ka joprojām bērnus var vest arī uz profilaktiskajām apskatēm pie acu ārsta.
Sandra Valeiņa uzskata, ka optometristu iesaiste ir labs risinājums, jo acu ārsti nav pieejami visos rajonos. Optikas salonu ir daudz vairāk, īpaši ārpus Rīgas. Tas pārbaudes padara pieejamākas.
“Pirmkārt, gribētos sasniegt to, ka vismaz 80% bērnu tiek pārbaudīti, bet, protams, vēl labāk būtu, ja skrīnings aptvertu visus. Otrkārt, gribētos panākt, lai visi bērni, kam tiek konstatēta samazināta redze tuvuma vai tāluma redzes pārbaudē, savlaikus tiek izmeklēti pie oftalmologa. Treškārt, būtu labi izveidot sistēmu, kas apkopotu statistiku par pārbaužu rezultātiem, – tad varētu zināt, cik un kādas redzes problēmas ir bērniem Latvijā. Vissvarīgāk būtu nodrošināt, ka bērniem ar iedzimtām acu slimībām – kataraktu, glaukomu, tīklenes un dzīslenes saslimšanām, arī šķielēšanu, kam nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, vai acu audzējiem – tiktu nodrošināta savlaicīga ārstēšana Bērnu slimnīcā.”
Pamats mainīt kārtību?
Ar projekta rezultātiem klātesošos paredzēts iepazīstināt Eiropas Pediatrijas un oftalmoloģijas konferencē (EPOS 2019), kas no 30. maija līdz 2. jūnijam notiks Rīgā. Iespējams, šie dati būs pietiekams pamats, lai projekta īstenotāji – Bērnu slimnīcas redzes speciālisti – rosinātu Veselības ministriju uzlabot pašreizējo skrīninga sistēmu, tajā paredzot lomu gan oftalmologiem, gan optometristiem.
Bērnu profilaktiskā vizīte pie optometrista
• Lai pierakstītos pie optometrista, vecākiem jāzvana uz optikas saloniem VisionExpress, Pasaules optika vai Optio un jāpiesakās uz BĒRNU PROFILAKTISKO VIZĪTI. Pārbaudes laikā BEZ MAKSAS tiks noteikts redzes asums, kā arī citas redzes funkcijas, rezultāti apkopoti, izanalizēti un nepieciešamības gadījumā veikta padziļināta izmeklēšana.
• Projektā NAV iesaistījušies pilnīgi visi attiecīgo ķēžu saloni un optometristi! Saraksts ar speciālistiem, kuri nodrošina bērnu redzes pārbaudes optikas salonos, atrodams BKUS mājaslapā, sadaļā Jaunumi rakstā Profilaktiska acu pārbaude optikas salonos.
• Pārbaudes pie optometrista pieejamas tikai 3 un 6–7 gadus veciem bērniem.
• Redzes speciālisti aicina vecākus nenokavēt profilaktiskās redzes pārbaudes bērniem, jo daudzas redzes problēmas, ko konstatē novēloti, nav iespējams koriģēt vai arī to var izdarīt tikai daļēji.
Mūsu ekspertes
Sandra Valeiņa, oftalmoloģe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikas vadītāja
Zanda Ruskule, optometriste, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikā
