Vēlas runāt ar sabiedrību 0
Sešpadsmit spilgti Latvijas arhitektūras darbi, no kuriem tieši puse ir augsti kvalitatīvas vēsturisku būvju vai pilsētvides pārveides, kārtējo reizi apliecinot Latvijas arhitektūras spēku un attīstības potenciālu tieši šajā jomā.
Šis ir īss kopsavilkums, kas rodas, uzlūkojot Latvijas arhitektūras nozares lielākajam notikumam – “Latvijas Arhitektūras gada balvai 2014” (LAGB) – izvirzīto darbu pusfinālistu sarakstu, kas sabiedrībai tika atklāts pagājušās darba nedēļas izskaņā.
“Vēl novembrī saistībā ar traģiskajiem Zolitūdes notikumiem Latvijas Arhitektu savienībā noteicošā bija pārliecība, ka Arhitektūras gada balva šogad būtu jāizlaiž. Taču sapratām, ka būtu jāizmanto lielā iespēja runāt ar sabiedrību par arhitektūru vēl vairāk. Balvas pasniegšanu neuzskatām par svētkiem, kur izdala balvas, bet gan par lielu darbu un atbildību,” tiekoties ar preses pārstāvjiem, teica Latvijas Arhitektu savienības (LAS) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķibilds. LAS vēloties ikvienu iesaistīt kvalitatīvā diskusijā par to, kā arhitektūra var veicināt cilvēku dzīves kvalitāti.
Balvas nacionālās žūrijas priekšsēdētājs Miķelis Putrāms (MADE arhitekti, viņu projekts “Saldus mūzikas un mākslas skola” pērn ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvu) ir gandarīts, ka balvai šogad iesniegto darbu klāsts nosedzis visus arhitektūras izpausmes veidus un ka žūrija varējusi darboties pēc pērn noteiktajiem konkrētajiem vērtēšanas kritērijiem. Paveiktais Latvijas arhitektūrā šogad vērtēts īpaši rūpīgi – nacionālajai žūrijai tas prasījis divus mēnešus. Būtiski, ka šogad, pretstatā iepriekšējam un citiem gadiem, žūrijas darbā bijusi būtiska atšķirība – visi darbi skatīti klātienē. Iepriekš tā nav bijusi obligāta prasība, taču nu secināts, ka ar objektu vizuālajām prezentācijām vien nepietiek, lai spriestu par to vērtību un nozīmību arī sabiedriskajā un apkārtnes kontekstā. Izvirzīto darbu vidū daudz ir ļoti spēcīgu restaurācijas un pārbūves risinājumu, taču jaunbūves ir tikai četras. M. Putrāms izceļ apstākli, ka izvirzīto vidū būtisku vietu ieņem arī procesi, kas vēsta par arhitektūru (piemēram, grāmata “Kuldīga: arhitektūra un pilsētbūvniecība”).
Arī šogad, līdzīgi kā pērn, Latvijas arhitektūras labāko veikumu vidū daudzi ir tapuši novados. Izvirzīto vidū ir Rēzeknes “Gors”, Talsu Radošā sēta, ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā u. c. LAS padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums ir gandarīts, ka jau pērn spilgti iezīmējusies priecējošā reģionalizācijas tendence arhitektūras attīstībā izvērsta visas Latvijas ietvaros.
Jāpiebilst, ka arī šogad nacionālajā žūrijā, kurā darbojas Latvijā atzīti arhitekti (Egons Bērziņš, Iveta Cibule, Gatis Didrihsons, Arnis Dimiņš, Helēna Gūtmane, Linda Krūmiņa, Miķelis Putrāms, Zane Tetere) iekļauts arī “ārpusnieks” – modes apvienības “Mareunrol’s” dalībnieks Rolands Pēterkops.
Tagad sāks strādāt konkursa otra – starptautiskā – žūrija, kam labākie no labākajiem jānosauc 16. maijā Latvijas Arhitektūras gada balvas apbalvošanas ceremonijā.
Kā uzsver organizatori, tā šogad būs nevis elitārs, bet gan visiem brīvi pieejams pasākums, kas norisināsies Torņa ielā, līdzās LAS namam. Vēlāk balvas pasniegšanu varēs redzēt arī LTV1. Tikpat plaši pieejama būs arī tradicionālā Latvijas labāko arhitektūras darbu izstāde, kas tiks iekļauta arī 17. maija Muzeju nakts programmā.
Līdz apbalvošanas ceremonijai, no 13. līdz 16. maijam, sadarbībā ar Latvijas Arhitektūras gada balvu notiks trīs akadēmiskas ievirzes pasākumi, arī pasaulslavenā bijušā Bogotas (Kolumbija) mēra Antana Mockus priekšlasījums mākslas muzejā “Rīgas birža” par kultūras nozīmi pilsētvides attīstībā.
“Latvijas Arhitektūras gada balvas 2014” pusfinālisti
Austrumlatvijas koncertzāle “Gors” (autori: Vizuālās modelēšanas studija, arhitekti Uldis Balodis, Daiga Bikše, Daina Levāne, Eva Rozīte, Viktorija Barinova, Linda Balode, Ģirts Reimats, Mareks Stefaņenkovs)
Daugavpils (Dinaburgas) cietokšņa Nikolaja vārtu un tilta restaurācija (Ineta Buka, Kārlis Ziediņš, Pēteris Blūms, Andrejs Ugrimovs)
Dizaina vadlīnijas IF apdrošināšanas klientu apkalpošanas centru Baltijas filiālēm (“1PLUS1”)
Dzīvojamais komplekss “Čiekurkrasti” (“AB3D”)
Ģipša fabrikas dzīvojamais kvartāls, 2. kārta (Zaigas Gailes birojs)
Grāmata “Kuldīga: arhitektūra un pilsētbūvniecība” (zinātniskais redaktors un darba sastādītājs Jānis Krastiņš)
Ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā (Kuldīgas novada pašvaldības būvniecības nodaļa sadarbībā ar projektētājiem)
Kāpņu telpu restaurācija (“Sudraba arhitektūra”)
Kultūras pils “Ziemeļblāzma” (Juris Skalbergs)
Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs (“Forma”)
“MANUAL: Urban Sports and Architecture” (Kristaps Kleinbergs, Helvijs Savickis, Gunita Kuļikovska, Zane Žeivate)
Radošā sēta (“MARK”)
Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājas rekonstrukcijas projekts (Zaigas Gailes birojs)
Rīgas Doma restaurācija (arhitektoniskās izpētes grupa)
TV raidījums “Ziemeļu puse”, 40. sērija. Rīgas un Kopenhāgenas ūdensmalas (“Vides filmu studija”)
Veikals top! Salacgrīvā (“Arhis”)
