“Vēlas palīdzēt, tomēr neļauj.” Siltums un gaidāmā ziema Dienvidkurzemē 8
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dienvidkurzemes pašvaldības uzņēmums SIA “Priekules nami” lauksaimnieka piegādāto lēto siltumu sadārdzina un pārdod patērētājiem vairāk nekā divas reizes dārgāk. Zemnieku saimniecības “Nodegi” saimniekam Gatim Ozolam ir nepieņemami šādi sadarbības nosacījumi, bet pēc “Latvijas Avīzes” intereses par šo lietu pašvaldība sola tomēr rast kompromisu.
Uzņēmums “Priekules nami” siltuma piegādē Priekules budžeta iestādēm, tostarp slimnīcai, prasa 120 eiro/MWh maksājumu (novada domes apstiprināts tarifs), lai gan viens no diviem siltuma piegādātājiem – Gatim Ozolam piederošās zemnieku saimniecības “Nodegi” biogāzes ražotne – siltumu piegādā par vienu no lētākajiem tarifiem valstī – 50 eiro/MWh. Turklāt saimnieks siltumu ražo no vietējā kurināmā un par to nesaņem valsts atbalstu, proti, nodokļu maksātāju naudu.
Lobē savu uzņēmumu
“Jaunā Dienvidkurzemes novada pašvaldība tāpat kā iepriekšējā pašvaldība lobē savu uzņēmumu “Priekules nami” un nevēlas sadarbību ar veiksmīgu privāto uzņēmēju, tā nevēlas konkurenci. Rezultātā cieš Priekules iedzīvotāji, kuriem patlaban par siltumu ir jāmaksā būtiski lielāks maksājums. Jau agrāk bija skaidri redzams, ka svarīgs ir pašvaldībai piederošā siltumapgādes uzņēmuma, atsevišķu vadītāju personīgais ego, nevis iedzīvotāju intereses,” uzskata iepriekšējā sasaukuma Priekules novada deputāts Andris Rosvalds.
Patlaban Priekulē darbojas divi siltuma ražošanas avoti – pašvaldības uzņēmumam “Priekules nami” piederošo katlumāju kurina ar malku, savukārt G. Ozola zemnieku saimniecības “Nodegi” biogāzes ražotne pilsētas nomalē darbojas ar saimniecībā izaudzēto biomasu un tieši piegādā siltumu slimnīcai, poliklīnikai, pansionātam, draudzes namam, sporta hallei, skolai, uzņēmēju mājai un arī vairākām dzīvojamām mājām. Siltuma atzars (tā garums ir aptuveni viens kilometrs) pie nosauktajiem objektiem nonāk tieši no biogāzes ražotnes.
“Šajos grūtajos laikos uzskatu par savu pienākumu palīdzēt vietējiem cilvēkiem, cik vien iespējams. Esmu optimizējis ražošanas procesus, tāpēc varu piedāvāto maksu par siltumu turēt nemainīgu nu jau trīs gadus. Jā, šis 50 eiro tarifs man nenes peļņu, tomēr varu to atļauties.
Darbojos ar graudu audzēšanu, ar sēklkopību un gaļas liellopu audzēšanu. Un es noteikti nepiekrītu, ka manu piegādāto siltumu neefektīvi strādājošs pašvaldības uzņēmums tālāk budžeta iestādēm piegādā par gandrīz 2,5 reizes augstāku maksu. Brīdināju, ka šādai kārtībai turpmāk vairs nepiekritīšu. Mans tarifs 50 eiro jau sākotnēji pie sarunām par siltuma piegādi šogad bija ar nosacījumu, ka gala patērētāji saņems lētu siltumu,” teic “Nodegu” saimnieks, kas turpat Dienvidkurzemes novadā 30 gadu darbības laikā ir izveidojis vienu no valstī viskonkurētspējīgākajām bioloģiskajām saimniecībām.
“Firmas.lv” informācija rāda, ka Dienvidkurzemes SIA “Priekules nami” pēdējos četrus gadus darbojas ar zaudējumiem, pērn tie bija vairāk nekā 94 000 eiro. Uzņēmums sanāksmēs ziņojis, ka 2021./2022. gada apkures zaudējumi bijuši aptuveni 50 000 eiro.
“Nemainīsim tāpēc, ka neuzticams”
Kad aizvadītajā nedēļā sazinājos ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektoru Uldi Vārnu, viņš arī pašvaldības kapitāla daļu turētājs SIA “Priekules nami”, viņš stāstīja, ka Priekulē ir novadā visaugstākā maksa par siltumu 120 eiro/MWh. Iepriekšējā maksa bijusi 64 eiro/MWh.
Novadā vidējais tarifs esot 100 eiro/MWh. Uz jautājumu, vai pašvaldība varētu mazināt maksu par siltumu vai arī pie autonomā no biogāzes ražotnes izveidotā siltuma atzara pieslēgtajām būvēm noteikt citu, zemāku, maksu, U. Vārna man atbildēja: “Mums ir interesanta uzņēmēja Gata Ozola piedāvātā siltuma cena, pirksim no viņa siltumu arī turpmāk. Esam noslēguši līgumus ar iestādēm par siltuma maksu – 120 eiro par megavatstundu. Ar siltuma cenu nevaram spēlēties, nevaram to ik mēnesi mainīt. Mums agrāk ir bijusi slikta sadarbības pieredze ar uzņēmēju, nevaram paļauties, ka viņš siltumu piegādās.” U. Vārna teica, ka savu viedokli par G. Ozola “neuzticamību” balstot uz SIA “Priekules nami” vadītājas Artas Braunas stāstīto. Viņš pats nekad ar G. Ozolu nav ticies un nav arī runājis.
SIA “Priekules nami” valdes priekšsēdētāja Arta Brauna pašvaldības uzņēmuma aizvadītā gada zaudējumus skaidroja ar, visticamāk, pārāk zemu noteikto maksu par siltumu. Tomēr šis esot izpilddirektora kompetences jautājums, lai “Latvijas Avīzes” redakcija rakstot viņam oficiālu vēstuli.
Patlaban uzņēmumam esot iespējams darboties ar 120 eiro/MWh tarifu, tomēr malka visai sezonai vēl neesot sagādāta. “Nevajadzētu šo siltuma jautājumu risināt plašsaziņas līdzekļiem. Gata Ozola saimniecības siltuma piegādes aukstā laikā nav stabilas. Mēs esam gatavi no biogāzes ražotnes pirkt siltumu, ka tik uzņēmējs būtu gatavs to ražot,” teica A. Brauna.
Pārmaksātu ap 49 000 eiro
Sazinājos arī ar Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāju Aivaru Priedolu. Mūsu pirmās sarunas laikā šā gada 23. oktobrī viņš norādīja, ka līdzšinējā pieredze liecinot – siltuma piegādātājs esot “interesants un labs cilvēks”, tomēr viņa vārdiem nesekojot darbi. Proti, siltuma piegādes no biogāzes ražotnes neesot stabilas un nevarot tarifu mainīt ik pēc 1–2 mēnešiem. Tomēr atbildes uz jautājumu, kāpēc nevar noteikt divas dažādas maksas par siltumu, nebija.
Tātad SIA “Priekules nami”, kas Priekulē apsaimnieko šīs pilsētas siltuma saimniecību, ir gatava arī turpmāk pirkt lētu siltumu un pārdot to vairāk nekā divas reizes dārgāk pašvaldības uzņēmumiem un iedzīvotājiem un maksu par siltumu patērētājiem nevarot prasīt mazāku tāpēc, ka lētā siltuma piegādātājs ir “neuzticams”.
A. Rosvalds teic, ka, pēc aptuvenām aplēsēm, Priekules iedzīvotāji un iestādes septiņu apkures mēnešu laikā sakarā ar pašvaldības uzņēmuma noteikto cenas starpību par siltumu pārmaksās aptuveni 49 000 eiro. Šī nauda nonāks neefektīvi strādājošajam pašvaldības uzņēmumam. (Priekulnieki arī izvirza versiju, ka no lētā biogāzes ražotnes siltuma pašvaldības uzņēmums gūšot peļņu agrāko gadu zaudējumu kompensēšanai.)
Nepiekrīt pārmetumiem
Priekules novada pārvaldnieks Andris Razma “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka viņam nav izdevies pārliecināt pašvaldības kapitāla daļas turētāju SIA “Priekules nami” par 50 eiro/MWh pirkto siltumu tālāk pārdot par tādu pašu cenu, pievienojot vien PVN un nelielas administrēšanas izmaksas.
“Ar uzticēšanos uzņēmējam ir tā – kad gaisa temperatūra pazeminās un sasniedz -2…-6 grādus, siltuma trasei ir jāpieslēdz pašvaldības katlumāja. No biogāzes ražotnes iziet siltuma tvaiks ar aptuveni +45 grādu lielu temperatūru. Agrāk ir notikusi viena vai dažas tehniska rakstura kļūmes. Patlaban tās ir izlabotas un Ozola kungs apzinās biogāzes ražotnes varēšanu. Ceru, ka tomēr izdosies vēl pārliecināt novada pašvaldību par otra tarifa nepieciešamību,” teica A. Razma.
Savukārt A. Rosvalds papildina, ka G. Ozols pirms vairākiem gadiem nopircis bankā ieķīlātu nedarbojošos biogāzes ražotni un pirmajos tās darbības gados pats daudz mācījies un atklāti pateicis, ka negarantē siltuma piegādi visai pilsētai. Savukārt pašvaldības uzņēmumā savu neizdarību siltuma trašu sakārtošanā un māju energoefektivitātes celšanā (siltināšana) nekad neatzīstot.
Pēdējās divas vasaras, kad “Priekules namiem” nav izdevīgi kurināt katlumāju, tā ūdens sildīšanai slimnīcai siltumu labprāt pērkot un Ozols to piegādājot. Solījumi vienmēr tiekot izpildīti. Arī pirms vairāk nekā gada notikušās ķibeles, kad uz pusi dienas mazinājusies siltuma padeve, G. Ozols neesot prasījis maksu par desmit dienas piegādāto siltumu; “Priekules nami” to no iedzīvotājiem tomēr esot prasījuši un naudu tērējuši pēc saviem ieskatiem.
“Viss balstās attieksmē. “Priekules nami”, arī Dienvidkurzemes pašvaldība vienkārši nevēlas ar saimnieku Ozolu sadarboties. Un no tā cieš iedzīvotāji,” uzskata A. Rosvalds.
Šķiet, ka Dienvidkurzemes novada pašvaldības vadītāji un arī SIA “Priekules nami” vadītāja savos skaidrojumos ir nonākuši pretrunās – “neuzticamais” uzņēmējs Ozols novadā darbojas jau 30 gadus, ik gadu nodokļos maksā 20 000–30 000 eiro, zaļo siltumu piegādā tad, kad pašvaldībai ir neizdevīgi to ražot.
Priekules slimnīcas vadītāja Tatjana Ešenvalde uzsver, ka slimnīcai būs ļoti grūti norēķināties par saņemto siltumu, ja pašvaldības uzņēmums to nepārdos par Ozola piedāvāto cenu. Viņa saimniecību “Nodegi” uzskata par labu, nevis par neuzticamu sadarbības partneri.
Sola kompromisu
Sazvanīts šīs nedēļas pirmdienā, Dienvidkurzemes novada domes vadītājs Aivars Priedols runā citu valodu – pateicoties “Latvijas Avīzes” interesei, visticamāk, tomēr tikšot rasts kompromiss lētā siltuma pārdošanai Priekules pilsētā.
G. Ozols stāsta, ka pašvaldības uzņēmums “Priekules nami” parasti par sadarbību siltuma piegādē sāk runāt īsi pirms apkures sezonas sākuma. Viņš noliedz, ka kādreiz nebūtu pildījis solījumus pašvaldībai, un vienlaikus uzsver, ka vienmēr ir solījis vien nemainīgi zemu cenu.
“Es zinu “Priekules namu” izplatīto informāciju par manu it kā neuzticamību, bet kā lai izskaidro situāciju pavisam nesen, 25. oktobrī, kad “Priekules nami”, veicot remontu siltumtrasē, to noslēdza uz visu dienu, neinformējot ne mani kā siltuma piegādātāju, ne arī patērētājus? Droši vien arī šajā reizē es būšu tas “neuzticamais”.”
Saimnieks piekrīt, ka ieguvēji no sadarbības uzlabošanas ar “Priekules namiem” noteikti būs visi pilsētas iedzīvotāji.
