Pēc Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma aizvien neievēro drošību 3
To “Latvijas Avīze” noskaidroja pašvaldībās, kurās izsludināta ĀCM un klasiskā cūku mēra karantīnas teritorija. Pašvaldību vadītāji vēlas atbildīgo dienestu lielāku ieinteresētību bīstamās slimības ierobežošanai. Vakar ĀCM laboratoriski tika apstiprināts pirmajai nomedītajai mežacūkai. Pavisam šī slimība jau konstatēta četrām mājas cūkām un 17 mežacūkām.
Akmens PVD dārzā
Pašvaldību vadītāji met akmeni Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dārziņā. “Solīja dezinfekcijas līdzekļus, bet tie nav ne vesti, ne doti, paši tos pērkam un esam uzstādījuši kastītes, kur dezinficēt apavus,” stāsta Indras, Robežnieku un Piedrujas pagastu pārvalžu vadītāja Ērika Gabrusāne. Viņa neizprot, kur palikusi piešķirtā nauda un kādiem mērķiem to tērē, ja jau pierobežā atdevi nejūt. Vislielākās bažas esot tieši par drošības pasākumiem, kas pilnībā netiek ievēroti. Patlaban katra mašīna tiekot pārbaudīta – “ja arī braucu kaut 20 reizes, to apstādina un ver vaļā”, taču tas nevairo drošību. Uz jautājumu, vai joprojām saimnieki turpina pārdot sivēnus mēra skartajā teritorijā, Ē. Gabrusāne atbild ar pretjautājumu: “Ko viņiem citu darīt? Viņi taču audzē pārdošanai.”
Ezernieku pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Andžāns ir pārliecināts, ka vairākums iedzīvotāju ir informēti par notikušo, taču daļa – tuvāk pierobežai – joprojām dzīvo informācijas badā. Piemēram, Šķaunes pagastā virszemes TV neesot redzama, tāpēc iedzīvotājiem nākas izvēlēties maksas kanālus, ko ne visiem atļauj rocība. Pagastā brīdinoša informācija izvietota pie ziņojumu dēļa, bet bukleti doti tiem ļaudīm, kas iet uz bibliotēku vai pagasta pārvaldi. Iespējams, ka nomaļāku māju saimnieki vēl nav lietas kursā par notikušo.
Arī Andžāns domā, ka nenāktu par sliktu informēt cilvēkus, izvietojot brīdinošas informācijas zīmes tūristiem, kas iebrauc Latgalē no Baltkrievijas. “Daudziem vietējiem tur ir radi, kustība notiek, un plakāti liktu aizdomāties par drošību,” spriež Andžāns.
Eiropas Komisijas inspektors ĀCM jautājumos Klauss Depners norādījis, ka lielākā problēma tālāko draudu novēršanā var izrādīties nevis mežacūkas, bet gan cilvēku neinformētība, vēsta “Nozare.lv”. “Nebija instrukciju, ka kūtī nav jāiet visiem pēc kārtas, ka nedrīkst barot cūkas ar gaļas atliekām, ka jāmazgā zābaki, atgriežoties no meža, ka tūristi vai sēņotāji nedrīkst izmest sviestmaižu atliekas utt., vārdu sakot – nemēslot mežā un ievērot higiēnu. Par to jāinformē tādā valodā, lai visi saprot – gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē –, un pie tā stingri jāpiestrādā. Nepieciešama ministriju, PVD, mednieku, nevalstisko organizāciju, preses, televīzijas un radio sadarbība,” paudis Depners.
Aicina ievērot
PVD vadība noraida pārmetumus par nepietiekamiem drošības pasākumiem. PVD ģenerāldirektors Māris Balodis sarunā ar “Latvijas Avīzi” norādīja, ka visas pašvaldības ir informētas, dienests strādā ar plašsaziņas līdzekļiem, izplatot uzsaukumus, informācija tiek izvietota transporta līdzekļu pieturvietās. PVD darbinieki līdz šim jau pārbaudījuši gandrīz trīs tūkstošus saimniecību. Laboratoriskai izmeklēšanai ir noņemti 1063 asiņu paraugi un ir pārbaudītas visas mājas Ķepovas, Dagdas, Robežnieku, Asūnes, Skaistas, Konstantinovas un Svariņu pagastā. Pārbaudes vakar pabeidza Kalniešu, Indras un Bērziņu pagastā, bet pārējā teritorijā pārbaudes turpinās.
Dezinfekcijas līdzekļi gan tiek piešķirti tiem cūku turētājiem, kas to vēlas, bet uz ceļiem vai pie veikaliem dezinfekcijas paklāju izvietošana būtu mazefektīva. Brīdinošie plakāti esot izvietoti vietās, kur konstatēts ĀCM, tāpat plakāti esot izvietoti arī pierobežā. PVD ģenerāldirektors jau teicis, ka viens no visgrūtākajiem uzdevumiem ir sabiedrības informēšana tāpēc, ka aizvien konkrētajā zonā ir daudz cilvēku, kas dzīvo citā informācijas telpā.
