Vēlas lielākas algas vadošajiem ierēdņiem 40
Jaunā valsts pārvaldes reforma paredz valsts budžeta iestādēs strādājošo skaitu trīs gadu laikā samazināt no pašreizējiem aptuveni 58 000 cilvēku līdz 54 500, ļaujot iestādēm ietaupītos līdzekļus izmantot atlikušo darbinieku atalgojuma celšanai.
Tomēr arī reformas autors Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis atzīst – ar to nebūšot pietiekami, lai nodrošinātu civildienesta darbiniekiem cerēto atalgojumu.
Pēc SIA “Fontes vadības konsultācijas” datiem, vidējā mēnešalga vadošiem darbiniekiem privātajā sektorā jau pārsniedz 6500 eiro, kamēr līdzīgas kvalifikācijas darbinieks valsts budžeta iestādē saņemot mazāk nekā divarpus tūkstošus eiro. Citskovska ieskatā, tas būtu jāpaaugstina līdz aptuveni 5300 eiro, lai sasniegtu reformas mērķi – valsts pārvaldes darbinieku mēnešalga vismaz 80% apmērā no līdzvērtīgas kvalifikācijas strādājošo atalgojuma privātajā sektorā. “Atlaižot aptuveni 6% valsts pārvaldes darbinieku, kā piedāvāts pašreizējā reformas modelī, mēs nespēsim nodrošināt šādu pieaugumu. Tādēļ atliek vai nu vēl lielāka štatu samazināšana, vai arī papildu līdzekļu piesaistīšana,” atzina Citskovskis, kurš vakar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātus iepazīstināja ar iecerētajām reformām.
Ja VK direktors bija cerējis parlamentā gūt atbalstu savai reformai, tad viņam nācās vilties. Tā vietā, lai aizstāvētu piedāvājumu par algu celšanu, deputāti sūdzējās par Ministru kabineta darba kvalitāti. “Jums tur sataisīta tik sarežģīta un ilgstoša lēmumu pieņemšanas procedūra, ka likumprojekti top neadekvāti ilgi. Bet ar visu to ministrijās gatavotie likumprojekti Saeimu sasniedz tik nekvalitatīvi, ka kauns. Deputātiem nākas krietni pastrādāt, lai līdz trešajam lasījumam tos savestu kārtībā,” dusmojās komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), piedraudot turpmāk par sliktu ierēdņu darbu sūdzēties premjeram. Viņš arī aizrādīja, ka no Citskovska reformas piedāvājuma joprojām nav īsti skaidrs, kā tiks nodrošināta birokrātijas mazināšana un ierēdņu darba kvalitātes pieaugums.
Citi deputāti savukārt kritizēja VK ieceri valsts pārvaldes darbinieku skaitu samazināt uz mazo iestāžu likvidēšanas rēķina. Citskovska piedāvājums paredz reformēt iestādes ar mazu darbinieku skaitu, tās apvienojot vai pievienojot citām institūcijām. Kopumā VK direktors identificējis 24 mazās iestādes, kurās tiek nodarbināts mazs darbinieku skaits, tostarp Latvijas Institūts (piecas amata vietas), Latvijas Zinātnes padome (septiņas amata vietas), Valsts dzelzceļa administrācija (11 amata vietas) un citas. “Pēc izmēra vien šeit vadīties nebūtu pareizi. Iespējams, ka kāda iestāde ir mazāka, bet tā veic ārkārtīgi būtisku funkciju,” aizrādīja deputāts Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”). Savukārt Aija Barča (ZZS) apšaubīja, vai būs iespējams valsts pārvaldē strādājošo skaitu samazināt tādos apjomos, kā tas iecerēts reformā. “Pašreiz arī sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes pielīdzinātas valsts tiešās pārvaldes iestādēm, bet tajās darbinieku jau tagad trūkst un štatu samazināšana par 6% vienkārši nav iespējama,” uzsvēra Barča. Citskovskis gan mierināja, ka atlaišana nenotikšot matemātiski. Pēc reformas plāna apstiprināšanas VK direktors tikšoties ar katras ministrijas vadību un, vērtējot noslodzi konkrētās nozares iestādēs, diskutēs par atlaižamo skaitu.
Pašreiz Citskovska piedāvājums tiek apspriests koalīcijā, bet autors cer, ka tuvākajā laikā tas varētu nonākt līdz izskatīšanai valdībā.
