LM vēlas noteikt labvēlīgākus nosacījumus trūcīgā statusa iegūšanai 1
Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus “Noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”, kas paredz virkni trūcīgajiem iedzīvotājiem labvēlīgu izmaiņu, tostarp jaunus ienākumu veidus, kas netiks ņemti vērā, vērtējot personas materiālo stāvokli, iespēju veidot naudas līdzekļu uzkrājumus un automātisku trūcīgā statusa neatņemšanu nodarbinātības uzsākšanas gadījumā.
LM norāda, ka grozījumu mērķis ir noteiktu laiku sniegt papildu atbalstu tiem sociālās palīdzības saņēmējiem, kuri aktīvi iesaistās savu sociālo problēmu risināšanā, piemēram, pieņem zemāk apmaksātu darbu, kā arī noteikt vienotus kritērijus pašvaldībās atsevišķu ienākumu izvērtēšanā, piešķirot trūcīgā statusu.
Vienlaikus ministrija cer, ka grozījumi nodrošinās nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju lielāku “pārklājumu” un papildu aizsardzību visneaizsargātākajām sociālajām grupām.
Plānots, ka par ienākumiem, izvērtējot personas materiālo situāciju trūcīgā statusa atbilstībai, vairāk netiks uzskatīts ģimenes valsts pabalsts, pabalsts aizbildnim un audžuģimenei par bērna uzturēšanu, tā palielinot ģimeņu ar bērniem aptvērumu un mazinot bērnu nabadzību.
Šajā sarakstā plānots iekļaut arī stipendiju, ko saņem profesionālo izglītības iestāžu izglītojamie. Šāds priekšlikums izstrādāts, ņemot vērā stipendijas mērķi, kā arī to, ka šie skolēni un studenti pārsvarā saglabā deklarēto dzīvesvietu pie vecākiem, bet mācību laikā reāli tur nedzīvo, skaidro LM.
Lai motivētu jauniešus iesaistīties savu sociālo problēmu risināšanā, strādājot vasaras brīvlaikā, vienu mēnesi gada laikā mājsaimniecības ienākumos paredzēts neņemt vērā 15 līdz 18 gadus vecu izglītojamo ienākumus no algota darba.
Par ienākumiem plānots neuzskatīt arī no lauksaimnieciskās ražošanas piemājas saimniecībā vai personīgajā palīgsaimniecībā gūtos ienākumus, ja tie nepārsniedz 2845,74 eiro gadā. Šo nosacījumu paredzēts attiecināt uz augkopības, lopkopības, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības produkcijas ražošanu. Tā LM cer motivēt trūcīgos vairāk nodrošināt sevi ar iztikas līdzekļiem.
Tāpat plānots precizēt, ka netiek ņemts vērā arī jebkāds materiālais labums naudā vai natūrā, kas iegūts sociālo kampaņu rezultātā vai no labdarības un citiem fondiem.
Vienlaikus grozījumi paredz atjaunot 2012.gadā atcelto normu, ka trūcīgai personai var piederēt naudas līdzekļu uzkrājumi. Šobrīd trūcīgai personai tādi nevar būt, ja vien pašvaldība nav noteikusi citādāk.
LM skaidro, ka šāda situācija rada neskaidrību un nevienlīdzīgu situāciju dažādu pašvaldību iedzīvotāju vidū. Turklāt neviena pašvaldība līdz šim nav izmantojusi tiesības noteikt pieļaujamo uzkrājumu apmēru. Līdz ar jaunajiem noteikumiem uzkrājumu apjoms personai gan nevarēs pārsniegt 128,06 eiro. Tas ir minimālais naudas līdzekļu apmērs, kura neesamība šobrīd dod tiesības saņemt valsts un pašvaldības papildu atbalstu.
Visbeidzot, grozījumi paredz saglabāt trūcīgā statusu trīs mēnešus, ja persona sāk gūt ienākumus uz darba attiecību pamata vai uzsāk saimniecisko darbību, un tās ienākumi pārsniedz 128,06 eiro mēnesī.
Ar saimnieciskās darbības uzsākšanu tiks saprasti ienākumi no individuālā darba, uzņēmuma līguma, komercaģenta vai māklera darbības, un no individuālā uzņēmuma, mikrouzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts. Tāpat arī ienākumi no individuālā komersanta darbības, iesaistīšanās laukstrādnieka sezonas darbos un ienākumi no darbības, par kuru var veikt patentmaksu, proti, sēņošana, ogošana, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana.
Aprēķinot ģimenes vidējos ienākumus, noteikumu projekts šajā gadījumā paredz personai darbspējīgā vecumā neņemt vērā visus ienākumus vai to daļu līdz 240 eiro mēnesī. LM skaidro, ka šī summa ir noapaļota neto minimālā darba alga vienas personas gadījumā – bez apgādājamajiem.
Norma par trūcīgā statusa saglabāšanu nodarbinātības sākšanas gadījumā neattieksies uz ienākumu gūšanu no nekustamā īpašuma, autoratlīdzības un no metāllūžņu pārdošanas.
LM vēlas, lai grozījumi stātos spēkā 2015.gada 1.janvārī. Tie vēl jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem, citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.
