Vēlas izskaust svina munīciju 3
Svins ir toksisks, par to nav šaubu, un šā iemesla dēļ Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi priekšlikumus, ko iekļaut Eiropas Parlamenta un Padomes regulā, kas attiecas uz ķīmisko vielu reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu, lai mazinātu svina munīcijas negatīvo ietekmi uz vidi.
Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā katru gadu vidē nonāk 21 līdz 27 tonnas svina. Tas attiecas ne tikai uz medībām un munīciju, bet arī uz makšķerēšanu, kur tiek izmantoti svina atsvariņi.
Aizliegums sāksies no mitrājiem
Pirmais solis būtu ieviest svina skrošu izmantošanas aizliegumu mitrājos. Pašlaik Latvijā svina munīcijas aizliegums pastāv dažādos dabas liegumos, un mēs esam starp tām 26 ES dalībvalstīm, kas šādus ierobežojumus ir ieviesušas.
EK priekšlikums skar mitrājus Ramsāres konvencijas izpratnē. Saskaņā ar konvencijas 1. pantu mitrāji ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, t. sk. jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz sešus metrus.
Priekšlikums arī paredz 400 metru buferzonu ap mitrājiem, kur svinu saturošu munīciju ne tikai ir aizliegts izmantot, bet arī ienest kabatā. Latvijas un citu valstu situācijā šī norma nebūtu izpildāma, jo, pirmkārt, mitrāji ir izvietoti mozaīkas veidā un, otrkārt, 400 metru robežu dabā noteikt nav iespējams.
Daudzi ieroči nav piemēroti bezsvina municijai
Pastāv vēl kāda problēma, par kuru nav iedomājusies EK, bet kas ir aktuāla Latvijā un arī citās valstīs, proti, Latvijas Ieroču munīcijas un pirotehnikas ražotāju un tirgotāju asociācija norāda uz to, ka daudzi apritē esošie ieroči nav paredzēti bezsvina munīcijas lietošanai, un šādu ieroču īpašnieki pamatā ir lauku novadu mednieki, kuri nevar atļauties iegādāties jaunus un modernus ieročus.
Asociācija lēš, ka tādi varētu būt 60–70% mednieku. Problēma ir tāda, ka ieroči, kas ražoti pirms 1991. gada, nekad nav testēti šaušanai ar bezsvina munīciju. Bezsvina munīcija, lidojot cauri stobram, tajā rada daudz lielāku spiedienu, nekā šaujot ar svina munīciju. Ja ieroča stobrs nav paredzēts, lai izturētu palielinātu spiedienu, tas var tikt bojāts, sliktākajā gadījumā uzsprāgt, radot tā lietotājam pat smagus miesas bojājumus.
Tie ieroči, kas paredzēti šaušanai ar bezsvina munīcju, ir marķēti ar spiedogu lilijas zieda izskatā. Bažas ir par to, ka, paplašinot svina munīcijas izmantošanas aizliegumu, mednieki turpinās izmantot ieročus, kas nav piemēroti šaušanai ar bezsvina munīciju, tā pakļaujot sevi un arī citus negadījumu riskam.
Latvijas Mednieku asociācija (LMA) ir vērsusies Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, kas atbild par regulas ieviešanu Latvijā, ar aicinājumu iesniegt EK informāciju par bažām un nepilnībām priekšlikumā.
LMA priekšsēdētājs Haralds Barviks norāda: “Mēs atbalstām svina munīcijas izskaušanu, bet ar nosacījumu, ka prasības ir izpildāmas, ir pieejamas pietiekami efektīvas alternatīvas svina munīcijai līdzīgā cenu kategorijā. Lielas bažas rada fakts, ka daudzi mednieki nevar atļauties EK noteiktajos termiņos nomainīt savu ieroci, kas piemērots šaušanai ar bezsvina munīciju.”
Līdzīgas bažas EK paudušas vairākas ES dalībvalstis, tajā skaitā arī Igaunija. Balsojums par priekšlikumu notiks nākamā gada sākumā.
