Vēlas celt minimālo algu: populisms vai reāla palīdzība? 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) sprieda par Labklājības ministrijas ierosināto minimālās algas celšanu no 2023. gada.
Labklājības ministrija ierosina līdzšinējo 500 eiro vietā maksāt 640 eiro mēnesī, kas tādējādi būtu 50% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās darba samaksas valstī 2021. gadā. Ierosinājums balstīts uz 7. jūnijā Eiroparlamentā un Eiropas Padomē panākto vienošanos par projektu direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā (ES).
Vēlas vēl vairāk
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns nešaubās, ka šāda algu celšana, kuru atbalsta arī Saeimas deputātu vairākums, uzlabotu dzīves apstākļus tiem iedzīvotājiem, kuri, saņemdami minimālo algu, pašlaik dzīvo trūkumā, zem oficiāli noteiktā nabadzības sliekšņa.
Minimālās algas celšana līdz 640 eiro mēnesī, viņaprāt, esot pieticīgs plāns, tāpēc ka tas neparedz inflāciju. Paredzot tās kāpumu, minimālajai algai vajadzētu būt 700 eiro mēnesī.
“Pašlaik mums minimālā alga “uz rokas” ir 428 eiro mēnesī,” skaidro Egils Baldzēns, “toties Lietuvā – 554 eiro. Igaunijā 576 eiro. Taču tik krasas atšķirības ne iekšzemes kopproduktā, ne darba ražīgumā nav. Ja no šī gada 1. jūlija Latvijā tā pieaug līdz 458 eiro, tad Lietuvā un Igaunijā tik un tā minimālā alga būs augstāka attiecīgi par 21% un 26%. Turklāt jāņem vērā, ka nodokļu slogs darba devējiem par minimālās algas saņēmējiem ir krietni mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Darbaspēka izdevumi Igaunijā ir par 49%, bet Lietuvā par 26% lielāki nekā Latvijā.”
Uzņēmēji šaubās
Neiebilstot pret minimālās algas celšanu, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzskata, ka tai tomēr jābūt ekonomiski pamatotai. Ceļot minimālo algu, uzņēmējiem jārēķinās ar darbaspēka izdevumiem, kas tādējādi pieaugtu. Viņasprāt, minimālās algas kāpumam valstī jābūt 42% līdz 45% no aizvadītā gada vidējās algas apmēra.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis saka, ka politiski šis priekšlikums skan labi. Bet pašlaik minimālās algas celšanai tā, kā to piedāvā Labklājības ministrija, nav ekonomiska pamatojuma. Aizvadītajos gados ekonomikai augot, šāda minimālās algas mehāniska celšana, viņaprāt, nebija tik bīstama uzņēmējdarbībai. Bet pašlaik, kad algas aug straujāk nekā darba ražīgums, tā daudziem uzņēmumiem var radīt lielus sarežģījumus.
Jautāts, kādi tie varētu būt, Aigars Rostovskis atbild, ka uzņēmēji būs spiesti uzteikt darbu kādai daļai darbinieku, kas var palielināt bezdarbu. Pieaugs algu maksāšana aploksnēs. Kādu daļu uzņēmumu tā pamudinās celt savu preču un pakalpojumu cenas, kuras, sadārdzinoties elektrībai, degvielai, dabasgāzei, strauji ceļas jau pašlaik. Viņaprāt, vispirms būtu jāsamazina darbaspēka nodokļi – tā, lai cilvēkiem viņu maciņos paliek vairāk naudas.
Par algu celšanu vēl spriedīs
Vakar notikušajā NTSP apspriedē neviens no ministriem un uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem neiebilda pret minimālās algas celšanu. Finanšu ministrs Jānis Reirs gan sacīja, ka vēl būtu jāizspriež par tās apmēriem.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzina, ka uz minimālās algas celšanu esot jāvirzās. Bet arī uzņēmēju viedoklis esot svarīgs. Pēc viņa teiktā, krasa algu celšana samazinās uzņēmumu peļņu un Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju pasaulē. Ministru prezidents atgādināja, ka šis ir Saeimas vēlēšanu gads, tāpēc lēmumu par minimālās algas celšanu nebūtu ieteicams sasteigt. Toties ekonomikas ministre Ilze Indriksone pauda pārliecību, ka lēmums par to būtu jāpieņem vēl šīs valdības laikā. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns ierosināja turpināt šo sarunu augusta beigās vai septembra sākumā. Viņaprāt, ar minimālās algas celšanu nabadzības mazināšanai vien nepietiks – ar Finanšu ministriju jāturpina sarunas arī par neapliekamo minimumu jeb ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo daļu.
Minimālā alga. Cik tālu no nabadzības riska?
*Pēc Labklājības ministrijas datiem, 2021. gadā minimālo darba algu saņēma 7,4% no valsts pārvaldē nodarbinātajiem jeb 4160 cilvēki.
* Rīgas reģionā pirms nodokļu nomaksas algu 200 līdz 400 eiro mēnesī saņēma 5,6% darba ņēmēju, savukārt atalgojumu 400 līdz 700 eiro apmērā 17,9% darba ņēmēju.
* Turpretī Latgalē 200 līdz 400 eiro mēnesī saņēma 9,6%, bet 400 līdz 700 eiro – 35,9% strādājošo.
* 2021. gada decembrī 12,8% no darba ienākumus saņēmušajiem saņēma atalgojumu līdz 500 eiro, bet 3,9% – 500 eiro.
* Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 439 tūkstoši jeb 23,4% iedzīvotāju – par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā.
* 2020. gadā, palielinoties ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 472 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2019. gadā – 441 eiro mēnesī).
* Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2020. gadā sasniedza 991 eiro mēnesī (2019. gadā – 972 eiro mēnesī).
