– Bet publiskajā telpā izskan pieņēmumi, ka restorānu varēja saukt par godu kādam latviešu rakstniekam vai literāram tēlam, kas bijuši, piemēram, gardēži… 21
– Tādu iespēju ir ļoti daudz, taču tās nenosedz otru pusi – piesaisti vietai. Esmu runājis ar dzejnieku Jāni Rokpelni, kurš ierosināja restorānu saukt par “Elles ķēķi”, tomēr tad mēs saņemtu pārmetumus no baznīcas, lai gan nosaukums ir saistīts ar vietu Ņujorkā, kur dzīvojis dzejnieks Dzintars Sodums. Es labprāt nosauktu restorānu Marģera Zariņa vārdā, kurš sarakstījis romānu “Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata”. Restorānu nosaukumi nav nemainīgi, varbūt kādā brīdī parādīsies nosaukums, kas ir ciešāk saistīts ar rakstniecību. Esam Daugavas krastā, tuvu Daugavas ietekai jūrā – tādēļ kuģniecības termina lietošana nosaukumā ir atbilstoša tāpat kā atsauce uz koktirgotāju Dītrihu Klīveru un Klīversalu.
– LNB restorānā cilvēkus aicina vēlās brokastis ieturēt “brančotēkā”, kas arī nav latvisks termins…
– Tur neko nevaru ietekmēt, jo tad man būtu jāsāk pārbaudīt arī restorāna ēdienkarti. “Brančs” jeb vēlās brokastis ir jēdziens, kas Latvijā tiek iepazīts pēdējos gados. Man nepatīk ne tikai nosaukums “Brančotēka”, bet arī “Vinotēka”, kurš ir lingvistisks savārstījums. Bet domāju, ka mūsu valodniekiem tā vietā, lai rakstītu protestus, būtu jānāk klajā ar fantastisku jaunvārdu, kas aizvietotu “branču”. Brīvdienās pētīju dažādu kafejnīcu nosaukumus, kas ir darināti pilnīgi nesakarīgi – tur būtu darbs valodas inspekcijai, un tad tai nebūtu nekā cita, ar ko nodarboties. Anglicismu savas kafejnīcas nosaukumā izmanto, piemēram, Latvijas Universitāte, kur iespējams paēst “Daily” tīkla kafejnīcā.
– “Kleever” ir arī kādas datorspēles tēls, un par to pārliecināties var internetā.
– Vispirms “klīvers” ir kuģniecības termins, pēc tam personvārds. Jūsu minētais piemērs norāda uz interneta virspusību. Vai tad mēs mainīsim Ogres nosaukumu tādēļ, ka angļu valodā šis vārds raksturo briesmoni?
