Vēlamies investēt ilgtspējīgos IT uzņēmumos 0
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka ilgtspējīgi ir tādi uzņēmumi, kas darbojas informācijas tehnoloģiju (IT), mežsaimniecības, viesmīlības, ēdināšanas un tūrisma jomā. Vides jautājumi svarīgi gados jaunākiem cilvēkiem, bet visi, neskatoties uz vecumu, galvenokārt pievērš uzmanību uzņēmuma finansiālajam stāvoklim un reputācijai. Tā liecina aptaujas dati par to, kādos uzņēmumos Latvijas iedzīvotāji labprāt ieguldītu savu naudu.
Lai noskaidrotu, kādas ir latviešu domas par investīcijām un kā atšķiras dažādu paaudžu kritēriji, bankas “Citadele” meitas uzņēmums “CBL Asset Management” un pētījumu centrs “Norstat Latvija” šā gada maijā veica iedzīvotāju aptauju internetā. Kopumā tiešsaistē tika aptaujāti nedaudz vairāk kā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Izrādās, ka 86% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai uzņēmums būtu ilgtspējīgs, taču katrs šo vārdu uztver pa savam. Citi to saista ar bagātiem un veiksmīgiem tehnoloģijas uzņēmumiem, citi – ar tādiem, kas rūpējas par vidi. “Tie laiki, kad cilvēki vērtēja tikai uzņēmuma finanšu rezultātus, ir pagājuši. Pasaulē investori līdztekus finanšu informācijai arvien stingrāk vērtē arī uzņēmumu ietekmi uz vidi, izturēšanos pret darbiniekiem, reputāciju, uzņēmumu pārvaldību un citus atbildīgas ilgtermiņa darbības principus,” akcentē “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Viņaprāt, tas atspoguļojas arī aptaujā, jo tieši gados jaunāki cilvēki norāda, ka ieguldītu finanses tādā uzņēmumā, kas rīkojas saskaņā ar vides saudzēšanu. “Tam pamatā ir gan sociāli, gan finansiāli apsvērumi. Pirmkārt, redzam, kas notiek ar planētu, dzīves apstākļiem, dzīvnieku daudzveidību un dabas resursiem, ja uzņēmumi nerīkojas atbildīgi. Otrkārt, uzņēmuma ilgtspējīgai darbībai ir tieša ietekme arī uz finanšu rezultātiem un stabilitāti. Piemēram, ja uzņēmums nepietiekami izvērtē un attiecīgi necenšas minimizēt savas darbības nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, tad paaugstinās dabas katastrofas risks, cilvēku protestu iespējamība, un tas viss agrāk vai vēlāk ietekmēs uzņēmuma finanšu rezultātus un akciju vērtību.”
Taču vissvarīgākais kritērijs, izvērtējot, kādā uzņēmumā ieguldīt savu naudu, ir finanšu rezultāti.
Gandrīz tikpat būtiska respondentiem šķiet uzņēmuma reputācija, kam seko attieksme pret darbiniekiem un vadības, īpašnieku slava. Aptauja rāda, ka uzņēmuma ietekme uz vidi interesē cilvēkus no 18 līdz 29 gadiem, savukārt pārējās vecuma grupās šo kritēriju kā svarīgu ir atzīmējuši vien 11–14% aptaujāto.
Uzņēmēji kļūst zaļāki
To, ka ne tikai mums kā patērētājiem, bet arī uzņēmējiem ir jārespektē gan pašreizējās, gan nākotnes paaudžu vajadzības, uzsver asociācijas “Zero Waste Latvija” valdes locekle Mairita Lūse. Atgādinot, ka lielu postu nodarām mēs paši, radot milzum lielu atkritumu apjomu. “Mums ir jādomā par to, lai resursi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvāk un ilgāku laiku. Latvijā ir veiksmīgi uzņēmumu piemēri, kas to cenšas darīt. Piemēram, alus darītava “Valmiermuižas alus” ieviesusi depozītglāzes. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums “Lido” dod atlaidi tiem klientiem, kuri nāk pēc līdzi ņemamā ēdiena ar savu trauku. Savukārt “Stockmann” klienti var izmantot bezmaksas dzeramā ūdens uzpildes punktu, ko nodrošina uzņēmums.”
Zaļā dzīvesveida vēstnese norāda – šobrīd cilvēki ņem ātros kredītus, nedomājot par sekām. Vai, apmierinot savas vajadzības un dzīvojot videi nedraudzīgi, laupa iespējas nākamajām paaudzēm, kurām būs jāatmaksā šie ātrie kredīti. “Ikdienā redzu, ka cilvēki dzīvo ļoti izšķērdīgi. Piemēram, rīko bērnu ballītes, kurās tiek saražots milzīgs apjoms plastmasas atkritumu, kuri dabā pārstrādājas ārkārtīgi lēni.”
Arī K. Purgailis piekrīt – planēta pieprasa atbildīgu ilgtermiņa rīcību. “Straujās klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai cilvēku ikdienu, bet arī uzņēmējdarbību pasaulē un Latvijā. Domājams, ka tie uzņēmumi, kuri domās par to, kā rīkoties saskaņā ar vidi, nākotnē būs paši veiksmīgākie.”
Priekšroku dod inovatīvajam
“Manuprāt, par vides jautājumiem un ilgtspējīgu darbību jādomā ne tikai privātā sektora pārstāvjiem, bet arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Viens no pēdējā laika sliktākajiem piemēriem, kas absolūti nedomā par ilgtspēju, ir “Rīgas satiksme”. Tas ir pašvaldības uzņēmums, un šāda veida darbības nav pieļaujamas,” stingri saka Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs. Turpinot, ka tieši vai netieši ilgtspējas aspekts ietekmē mūs katru un to, ko mēs darām. “Pēdējā laika tendences rāda – iedzīvotāji visā pasaulē arvien aktīvāk pieprasa tādas preces un pakalpojumus, kas nenodara kaitējumu videi. Sabiedrība pamazām mainās un nobriest tam, lai ilgtspēja nav tikai vārds, kas labi skan.”
Vaicāti, vai nākotnes paaudzes uzņēmumu veiksmi vērtēs pēc citiem kritērijiem, nekā tas ir šobrīd, eksperti saka – jā. “Jau tagad redzam, ka jaunie cilvēki izvēlas strādāt inovatīvos, videi draudzīgos uzņēmumos, kur darba devējs domā par saviem darbiniekiem un viņu darba apstākļiem,” skaidro M. Lūse un K. Purgailis papildina viņas teikto: “Domāju, ka tāpat kā šobrīd, arī nākotnē būtisks kritērijs būs finansiālie rezultāti, taču arī vides jautājumi kļūs arvien aktuālāki.”
