Vēl viens “Rūgtais vērmeļu kauss”: par represijām liecina Alūksnes un Apes novadu iedzīvotāji 0
Nesen iznākusi politiski represēto atmiņu stāstu sērijas “Rūgtais vērmeļu kauss” 4. grāmata. Tāpat kā iepriekšējās, tā tapusi sadarbībā ar Alūksnes un Apes novada pašvaldībām un abu novadu politiski represēto apvienību “Sarma”.
Izdevuma veidotāja Ilona Vītola stāsta, ka jau 2011. gadā, kad iznāca pirmā grāmata, bija skaidrs, ka materiālu ir daudz, un taps vēl nākamā. Pašreiz tiek vākti materiāli beidzamajai, piektajai grāmatai, kuru iecerēts laist klajā nākamgad, kad represēto apvienībai “Sarma” būs 30. jubileja. Izdevumos tiek iekļautas arī skolēni pierakstītās represēto atmiņas, kas tapušas kā radošie pētnieciski darbi, tāpat vāktas projektā “Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos”.
Grāmatu “Rūgtais vērmeļu kauss” izdevēja I. Vītola kopā ar tajās aprakstītajiem cilvēkiem dodas pie lasītājiem bibliotēkās, un šo piektdien, 23. martā tāda tikšanās notiek Gulbenes bibliotēkā. Ilona uzskata, ka ļoti svarīgi ir turpināt runāt skaļi dažādos līmeņos par totalitārā režīma noziegumiem, atgādināt un tos nosodīt.
1949. gada 25. marta administratīvās izsūtīšanas sakarā izsūtījumā īsāku vai ilgāku atradās 44 191 cilvēks. To skaitā ietilpst tie, kas tika deportēti 1949. gada 25. – 29. martā, kā arī vēlāk pie ģimenes locekļiem nosūtītie vai brīvprātīgi aizbraukušie un nometinājumā dzimušie bērni. No Alūksnes apriņķa, kā vēstīts “Rūgtajā vērmeļu kausā”, 1949. gada martā izsūtīja 468 ģimenes – pavisam 1516 cilvēkus. To vidū – 281 ģimene, kas bija ierakstīta deportējamo sarakstos kā “kulaki” un 187 ģimenes – kā “nacionālisti”.
“No Alūksnes rajona izsūtītajiem iedzīvotājiem ceļā nomira 11, izsūtījumā – 173 cilvēki,” grāmatā stāsta Ginta Legzdiņa (dzimusi Purs). “Kulaki – kas gan bija kulaki, tie bijām mēs, kas strādās no saules līdz saulei, bez brīvdienām. Mēs apstrādājām 30 ha zemes. Darba spējīgi bija tikai brāļi, tēvam bija 81 gads, bet man tikai 14. Es ganīju govis, bet mamma kopa lopus, bija kādas 12 govis, 2 zirgi, aitas, cūkas, un, kā jau laukos, vistas, pīles, zosis u.c. Visi darbi tikai veikti bez algotā darba spēka. Mans tēvs bija izskolojis 4 brāļus un 2 māsas, tādēļ arī mantoja sava tēva mājas un zemi.
Ginta no Gaujienas “Drīzuļiem” kopā ar tēvu Voldemāru, māti Leontīni un brāļiem Edmundu un un Arvīdu kā “kulaku” ģimene 1949. gada 25. martā tika deportēti uz Tomskas apgabalu. Alūksnes apriņķa iedzīvotāji pārsvarā nonāca Tomskas apgabala Koževņikovas, Molčanovas, Parabeļas un Tomskas rajonos, Amūras apgabala Tigdas rajonā un Omskas apgabalā. Gintas tēvs Voldemārs Purs atdusas Sibīrijas zemē – Tomskas rajona Lučanovas kapos, bet mammīte aizgājusi mūžībā 1959. gadā, tikai nepilnu gadu pēc atgriešanās Latvijā.
