Jānis Vucāns
Jānis Vucāns
Foto – Karīna Miezāja

– Kādas problēmas būtu risināmas augstākajā izglītībā un zinātnē? 5


– Tā kā pats nāku no augstākās izglītības un zinātnes, tad zinu, ka arī šajā nozarē finansējuma apjoms ir tālu no pilnības. Studiju vietu valsts finansē vien par 85 procentiem no nepieciešamā un augstskolām jābūt izdomas bagātām, jāpiesaista papildu līdzekļi. Īsti normāla šī situācija nav, tā apdraud Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, jo daudzu citu valstu augstskolas ir labāk finansētas. Ir jāvirzās uz valsts pasūtījumu kaut vai daļā specialitāšu.

Reklāma
Reklāma
Mājas
Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Kokteilis
FOTO. Alla Pugačova pārvērtusies līdz nepazīšanai
Lasīt citas ziņas

– Kā jūs to domājat? Jau tagad, finansējot studiju vietas, valsts augstskolām “pasūta” speciālistus!

– Tas tomēr nav tik konkrēti. Vajadzētu būt tā: ja, piemēram, lauku slimnīcās trūkst medmāsu, valsts var pasūtīt atbilstošā profila mācību iestādei sagatavot šādus speciālistus. Studenti mācītos bez maksas, bet ar nosacījumu, ka viņiem pēc studijām noteikts laiks jāstrādā tur, kur nosūtīs. Ja nevēlas atstrādāt, jāatmaksā viņu izglītošanā ieguldītais. Tas ir ceļš, ko iet citas valstis. Ja cilvēks ir mācījies par valsts līdzekļiem, kaut kas jādod tai atpakaļ.

CITI ŠOBRĪD LASA

Runājot par zinātni, uzskatu, ka to vairs nevajadzētu dalīt fundamentālajā un lietišķajā. Tā ir novecojusi pieeja. Eiropas Savienībā tagad runā par piedāvājuma virzītajām zinātnēm un pieprasījuma virzītajām zinātnēm. Piedāvājuma virzītā zinātne nozīmē, ka zinātnieki pēta to, kas ir interesants viņiem pašiem, un piedāvā sabiedrībai. Savukārt pieprasījuma virzītā zinātne nozīmē, ka, piemēram, uzņēmēji zinātniekiem saka, ko vajadzētu izpētīt.

– Un kurai zinātnei tad būtu jādod valsts nauda?

– Eiropa iet uz to, ka vairāk jādod pieprasījuma virzītajai zinātnei. Ja industrijai vajag, tad zinātniekiem jāpēta. Arī uzņēmējiem būtu jāfinansē šī zinātne, taču valsts dotu līdzfinansējumu. Arī pats esmu viena zinātniskā virziena vadītājs Informācijas tehnoloģiju kompetenču centrā. Caur šo savu pieredzi ļoti labi redzu, ka ir uzņēmēji, kuri tad, ja valsts vai ES fondi nosedz daļu no pētniecības izmaksām, ļoti labprāt iesaistās zinātnes finansēšanā, lai radītu jaunus produktus un ar samazinātām izmaksām uzlabotu savu konkurētspēju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.