Mums ir savs elektriskais RAF – laboratorijas mašīna, ar ko visu elektroniku pārbaudām. Kamēr mēs braucām Amerikā, mūsu inženieri kopā ar programmētājiem ik dienu šeit veica un testēja tās izmaiņas, ko mēs katrā konkrētajā dienā bijām pārbaudījuši un gribējām uzlabot. Tikai šeit Latvijā laboratorijā grieza vienu motoru, bet mūsu sacīkšu mašīnā tādu ir seši. Taču, ja viens motors labi paveic savu darbiņu, tad arī seši kopā izdarīs labi. 0
*
Jau teicu: esam sapratuši, ka jāatsakās no blakus lietām. Viena tāda blakus lieta ir rafiņi. Pirms gadiem septiņiem astoņiem nodomāju: esmu auto inženieris, mēs te būvējam mašīnas sērijveidā, taču Latvijā jau agrāk ir bijusi lieliska autoražošana ar ļoti smukām mašīnām. Vispār jau arī par to varētu būt atsevišķs stāsts. Ja tā pavisam īsi: sapratu, ka dzīve man ir piespēlējusi iespēju – es varu palīdzēt saglabāt tās vecās mašīnas. Lai var jums parādīt, bērniem parādīt, pasaulei.
Man nav bijusi doma par muzeju, vienkārši tobrīd tās mašīnas dzīvoja savas pēdējās dienas. Tiesa, ir arī tādas, kas līdz pat šim brīdim ripo. Dažas nopirku par metāllūžņu cenu, dažus ekskluzīvus eksemplārus – dārgāk. Ja tu par kaut ko nopietni interesējies, dzīve tev pati visu nepieciešamo piespēlē.
Tagad es šo projektu esmu nevis pametis, bet nolicis malā. Vēlos tiem, kas domā līdzīgi, atdot vai pārdot šo kolekciju, lai tā varētu dzīvot savu dzīvi.
Esmu sapratis, ka ar tiem darbiem, kas man ieplānoti, nevaru atļauties nodarboties vēl arī ar auto restaurāciju. Tas nav veids, kā es gribētu pelnīt naudu. Bet ir daudzi, kas to grib un var, un mēs viņiem esam savulaik palīdzējuši. Mūsu princips vai sapratne par lietām ir gluži vienkārša: vai nu mēs visu izdarām perfekti, vai nedarām nemaz.
*
Tas, uz ko patlaban fokusējamies, ir elektriskās lietas. Pirms pieciem gadiem sākām veidot – kā paši sakām – kasti, kas patiesībā ir invertors. Tam pamatā ir ļoti sarežģīta programmēšana. Gluži kā krāsainais televizors vai mobilais telefons, tikai ļoti, ļoti sarežģīts.
Mūsu komandā ir cilvēki, kas saprot gan elektroniku, gan automobiļus, jo te nepieciešamas abas šīs zinības kopā.
Te ir akumulators ar ļoti lielu spriegumu – kā trolejbusam, vairāk nekā seši simti voltu, nāvējoši. Taču kā jebkurai baterijai arī te ir pluss un mīnuss. Šis lielais spriegums ieiet invertorā, kas tālāk līdzstrāvu pārveido par tādu strāvu, kāda nepieciešama, lai elektromotors grieztos tā, kā inženierim un šoferim vajag. Tātad no invertora tālāk aiziet trīs vadi ar šo īpašo, pārveidoto strāvu. Līdzīgas kastes ir arī trolejbusos, kur augšā ir vadi un stangas un apakšā ir invertors, kas līdzstrāvu pārveido un tad vada tālāk.
Invertors ir nepieciešams jebkuram elektriskajam motoram, bez tā nevar. Šis invertors komandē vairāk jaudas nekā auto, ar ko atbraucāt. Bet motors, kas to dara, ir pavisam mazs. Tā ir elektriskās mašīnas priekšrocība.
Taču mūsu invertoram ir vēl viena funkcija – tajā ir arī kontrolieris. Un te nu mēs esam pavisam īpaši. Tā ir mūsu inovācija, mūsu bizness.
