Vēl viena vasaras krāsa – dziesmu spēle “Muļķe sirds” 8
– Darbu veidojam kā vasaras svinēšanu. Vasara ir tik īsa, ka gribas vēl vienu vasaras krāsu. Uzvedumu radām pozitīvā, mīļā, blaumaniskā gaisotnē – divi brūtes pāri, kas dabonas, sliktajiem tiek pa mizu, labie kļūst vēl labāki, vārdu sakot – latviešu pasaka, – iekārdina režisors Voldemārs Šoriņš. Vai varētu uzzināt kaut ko vēl par “Muļķa sirdi”?
Kad 22. jūlija vakarā skatītāji izrādes gaidās omulīgi pulcēsies Saulkrastu estrādē, tā nebūs saule, kas pār viņiem spīdēs, arī mēness ne, bet gan sirds – liela un karsta, pilna mīlestības un ilūziju. Vārdu sakot, Muļķe sirds – tāda paša nosaukuma izrādes galvenā varone. Centos Muļķa sirdi intervēt, bet viņa tikai pukst un pukst izrādes 24 dziesmu ritmos, saraujas un izplešas gluži kā Alberta Kivlenieka iestudēto deju ornamenti. Lūk, arī pats horeogrāfs aizbrāžas garām, saukdams: “Esmu pilnā šūmē, tā iejuties, ka nevaru atiet!” Jā, jā, to jau esam redzējuši, kad viņš žestikulēja TV šova “Dejo ar zvaigzni” žūrijā. Arī šajā izrādē viņa varonis izpaužas darbībā, teksts viņam nav paredzēts. Tikpat spilgta būtne vai, kā režisors Šoriņš teic, sieviete, neprognozējama vētra – modes māksliniece Šeila rūpējas, lai katra aktiera kostīma košums būtu pamanāms gan tuvu, gan tālumā un pat ar saules brillēm uz acīm. Kas tad tas? Vai tiešām Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieks, tenors Dainis Skutelis? Jā, arī viņš pirmo reizi būs dramatiskais aktieris. Kāds tad ir viņa varonis?
– Nu gluži kā es – lauku zēns, kas atbraucis uz Rīgu, konservatorijā mācījies, bet uzvarējis šovā. Man ir tāda sajūta, ka tas esmu es, kas lugā aprak- stīts. Dziedāt, protams ir vieglāk. Ja es visu dzīvi būtu teātri spēlējis un man būtu pieredze, droši vien citādāk spēlētu. Bet jūtos labi. Redzēs, kā skatītājiem patiks, – Dainis mirkli apcer aplausus izrādes beigās. Viņa partnere izrādē dziedātāja Antra Stafecka arī debitē savā pirmajā teātra lomā. Bet viņai tas ir tīrais nieks, Antra tik mutuļo enerģijā, tiklab dziedot, kā runājot. Viņi tad nu ir jauno mīlētāju pāris. Nav nekāds valsts noslēpums, ka Amora bultas ķer arī nobriedušākus cilvēkus. Otrs izrādes mīlas pāris ir Andra Daņiļenko varonis un aktrises Zanes Jančevskas atveidotā miljonāre. Cik labi! Visi taču atceramies, kā filmā “Aija” (aktrise saņēma “Lielo Kristapu” par labāko sievietes lomu, 1987.) viņai bija jācīnās ar nabadzību, un nu beidzot – miljonāre! Kāda ir sajūta, kad seifi vai plīst no naudas?
– Miljonāre varbūt ir pārspīlēti teikts, summa, kāda man pieder, nav skaidri norādīta, bet skaidrs, ka tā ir ļoti liela. Liela nauda ir pārbaudījums, cits to iztur, cits – ne. Mana varone ir sieviete, kas lielās naudas pārbaudījumu ir izturējusi. Kāds ir teicis, ka nauda nedara laimīgu, bet drošības sajūtu gan tā dot. Laimes sajūtu var sniegt līdzcilvēki, – pasmaida Zane Jančevska. Divus līdzcilvēkus no izrādes viņa pazīst kopš astoņpadsmit gadu vecuma, kad kopā sākuši mācīties konservatorijā. Andri Daņiļenko labās balss un aktierisko dotumu dēļ savulaik režisors Kārlis Pamše aicinājis uz Opereti, diemžēl aktieriskais talants palicis neizmantots. Kā neizmantots, gribas iesaukties. Tagad astoņās “Muzikālā teātra 7” izrādēs Andrim, kā saka, kārtis rokā! Un otrs aktrises senais paziņa ir akordeonists kopš bērna kājas, komponists Valdis Zilveris. Šī izrāde viņa dzīvē ir liels kāpiens. Būdams Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītājs, viņš tik ilgus gadus ir pavadījis orķestra bedrē, no lejas augšup uz aktieriem skatīdamies. Nu viņš aicināts uzkāpt uz skatuves un viņam iedalīta loma. Valdis Zilveris atveido Andra Daniļeņko varoņa klasesbiedru un draugu. Kāda sagadīšanās – tieši kā dzīvē! Un atcerieties – arī Dainis Skutelis teica, ka viņa varonis ir gluži kā viņš pats. Kas te notiek? Vai tad izrādē katrs spēlē sevi? Lieta nopietna, jāaptur mēģinājums un jānopratina izrādes idejas autors un režisors Voldemārs Šoriņš. Nē, tā gluži nav, viņš smejas, tomēr, rakstot darbiņu, domājis par tiem, kuri nav profesionāli aktieri, lai viņiem lomās nebūtu sevi jālauž. Un, būdami paši, viņi darbojas labi un organiski. Tieši tas, kas vajadzīgs.
– Galvenais, ko vēlamies, – lai cilvēki nāktu pie mums un arī aizietu priecīgi. Mēs negribam nevienu mācīt dzīvot. Vasaras estrāde nav tā vieta, kur jātaisa smagi, programmatiski darbi, kur skatītājam koncentrēti jāseko līdzi. Mūsu izrādē ir daudz mūzikas, dziesmu, kustības, krāsas… Mēs strādājam mēnesi ļoti aktīvā mēģinājumu režīmā un ejam laikam līdzi – būs pamatīga skatuves uzbūve ar trim videoekrāniem, un divi operatori uz skatuves veidos videoklipus. Būs arī pirotehnikas pārsteigumi. Laikmetīgs un vērienīgākais izklaides projekts “Muzikālā teātra 7” pastāvēšanas vēsturē ar lieliem līdzekļu un laika ieguldījumiem. Ļoti ceram, ka tas attaisnosies, – saka režisors. Oho – tātad producents iet uz visu banku! Bet producentu Aigaru Dinsbergu negribas traucēt – viņš mācās lomas tekstu. Jā, jā, arī viņš debitēs uz skatuves. Tad nu iztaujāšu režisoru vēl par radīšanas procesu. Kāpēc vienu izrādes varoni sauc Enija, vai tā būtu atsauce uz slaveno videosāgu “Likteņa līdumnieki”? Ak, nē, tā tikai sagadīšanās, šo vārdu Šoriņš noskatījis kalendārā. Bet ar citas varones vārdu gan viņam gadījies jocīgi.
– Rakstot ludziņu, kādai varonei, ko spēlēs aktrise Zane Burnicka, izdomāju vārdu Ulrika Briede. Reiz iegāju aptiekā un skatos – meitenei uz baltā uzsvārča zīmīte ar vārdu: Ulrika Briede. Es gandrīz gribēju teikt: es par jums rakstu lugu. Tomēr paturēju šo informāciju pie sevis, – nosmejas režisors. Bet kā viņš sacer sižetu, sēž vakarā klubkrēslā, smēķē pīpi, līdz dūmos redz izrādes tēlus?
– Nē. Apjēdzu – kur tas notiks, kas tie būs par cilvēkiem. Un tad sāku rakstīt dialogus. Dialoga laikā bieži vien parādās tādas lietas, ko pat neesi domājis. Viens teikums, kas pēkšņi parauj citā virzienā – ē, paklausies, būs forši, tas ies tālāk tā! Tā ir tāda kā aušana. Pie viena dialoga sēdi četras piecas stundas, kas beigās būs nepilna lappusīte teksta. Tas ir darbietilpīgi, bet interesanti. Un, kad redzi, kā viss uzrakstītais uz skatuves kustas… – aizdomājas Voldemārs Šoriņš. Drīz jau arī kustēsies, līdz 22. jūlija vakaram, kad izrāde sāks savu gaitu pie skatītājiem, vairs nav ilgi jāgaida. Jā, runājot par gaidīšanu. Uzveduma sākuma laiks sakritīs ar vakara krēslas iestāšanos. Un tad tik ies vaļā!
