Vai tiešām vēl viena festivālu vasara bez festivāliem? Lielo kultūras un izklaides pasākumu rīkotāji vērtē situāciju 18
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Lielo kultūras un izklaides pasākumu rīkotāji skeptiski raugās arī uz šo vasaru.
Aizvadītajā nedēļā neprognozējamas epidemioloģiskās situācijas dēļ tika izziņota šīs vasaras Siguldas Opermūzikas svētku atcelšana, tā sekojot kopējai tendencei pasaulē arī šovasar pandēmijas dēļ jau laikus atcelt vai vismaz pārcelt lielākus kultūras un izklaides pasākumus.
Kamēr tiek cerēts uz zemiem saslimstības rādītājiem un tiek lauzti šķēpi par to, kādā mērogā šovasar norisināties pārceltajiem XII skolēnu dziesmu svētkiem, “Kultūrzīmes” (KZ) noskaidro, kāda iezīmējas šī festivālu un lielkoncertu (ne)notikšanas vasara.
Pasaulē dzimst hibrīda formas
Šī ir jau otrā vasara, kad lielākie Eiropas mūzikas, mākslas un kultūras festivāli spiesti paziņot par atcelšanu, pārcelšanu vai formāta maiņu, īpaši tie, kuri tradicionāli notiek vasaras pirmajā pusē vai vidū.
Par atcelšanu vai formāta maiņu paziņojuši virkne Eiropas lielfestivālu.
Tā, piemēram, par formāta maiņu no klātienes uz neklātieni nesen paziņoja populārās mūzikas meka, 1970. gadā dibinātais Glāstonberijas mūzikas festivāls Lielbritānijā, kas uzņēmis arī vairākus Latvijas mūziķus (“Prāta vētra”, “DaGamba”) un kas pēdējos gados pulcē vienkopus vairāk nekā 200 tūkstošus apmeklētāju: pēc ziņas, ka festivāls šogad notiks, tā organizētāji tomēr pavēstīja, ka klātienes pasākuma vietā populārās mūzikas mīļotājiem būs iespēja tiešraidē vērot vairāku populāru mūziķu (“Coldplay”, “Wolf Alice” u. c.) uzstāšanos festivāla parastajā norises vietā Vortija fermā Lielbritānijā.
Par atcelšanu paziņojuši virkne industrijas lielāko spēlētāju, piemēram, festivāls “The Great Escape” Lielbritānijā, “Lollapalooza” Francijā, “Hurricane” un “Rock am Ring” Vācijā.
Arī tepat kaimiņos, Igaunijā, viena no Baltijas un Ziemeļeiropas nozīmīgākajām mūzikas mesēm “Tallinas mūzikas nedēļa” (“Tallinn Music Week”), kas pulcē ap 20 tūkstošiem apmeklētāju un ap tūkstoti mākslinieku, tostarp ik gadu virkni mūziķu no Latvijas, kā arī dažādām pasaules valstīm, bija ieplānota maijā, pēcāk – jūnijā.
Nu meses rīkotāji paziņojuši par pasākuma pārcelšanu uz rudeni, no 29. septembra līdz 3. oktobrim.
“Viens no galvenajiem Tallinas mūzikas nedēļas uzstādījumiem ir atbalstīt Igaunijas mūziku un kultūras sektoru, attīstot starptautiskas attiecības. Nolēmām pārcelt festivālu no jūnija uz agru rudeni, kad ceram uz ceļošanas ierobežojumu atvieglojumiem. Tas nozīmē, ka festivālā varēs piedalīties vairāk mūzikas industrijas profesionāļu un aizraujošu mākslinieku no visas Eiropas,” norāda TMW vadītājs Pertels Sosalu.
Daudz nevilcinoties, jau laikus uz nākamo, 2022. gadu ticis pārcelts šā gada 21. jūlijā Tallinas Dziesmu svētku estrādē ieplānotais smagās mūzikas milžu “Rammstein” koncerts.
Tikmēr virkne festivālu Eiropā vēl saglabā optimismu. Piemēram, Lielbritānijas festivāli cer uz tā dēvēto britu vakcinēšanas plānu (līdz jūlija beigām visi iedzīvotāji vakcinēti vismaz vienreiz).
Savukārt populārais Roskildes festivāls Dānijā atcelšanas plānus pagaidām nav izziņojis.
Festivāla organizētāji norāda uz vairākiem faktoriem, kas ļautu pasākumam norisināties: tiek pieļauta apmeklētāju testēšanu pirms pasākuma, tā laikā un pēc tā; visu apmeklētāju reģistrācija un inficēšanās izsekošana, tāpat arī pastiprināti higiēnas pasākumi, kā arī īpaša pūļa pārvietošanās regulācija un galu galā – testa pasākumu plānošana pirms festivāla.
Izklausās pēc utopijas
“Uz šā gada festivāla iespēju raugos ar šaubām,” KZ pauž vietējā mēroga populārākā festivāla “Positivus” rīkotājs Ģirts Majors.
“Lai festivāls būtu rentabls, ir vajadzīgs liels apmeklētāju skaits, aptuveni 20 000. Šodienas kontekstā šis skaitlis izklausās pēc utopijas. Nevaram atvest lielus ārzemju māksliniekus un likt viņus uz skatuves pieciem tūkstošiem cilvēku! Lai festivāls varētu notikt, dzīvei būtu jānostājas vecajās sliedēs,” norāda “Positivus” organizators.
Par to, vai “Positivus” šovasar notiks vai tiks pārcelts, festivāla rīkotāji plāno paziņot maija beigās.
“Ja uzsmaidītu brīnums, mēs, protams, būtu gatavi izziņot festivālu – lai noorganizētu šo festivālu, nevajag tik daudz laika. Mākslinieku saraksts mums ir gatavs.”
Reizē Ģ. Majors arī uzsver: “Neesam atkarīgi no vietējās situācijas, ir ļoti svarīgi, lai situācija pasaulē normalizētos līdz tādam līmenim, ka mākslinieki varētu netraucēti ceļot. Būs grūti sarīkot “Positivus” līmeņa festivālu bez ārzemju māksliniekiem, un, ja ārzemju mākslinieki nevarēs atbraukt, būsim spiesti pārcelt festivālu par vēl vienu gadu.”
Vaicāts, vai festivāls tomēr nevarētu iztikt ar vietējo vai vismaz Baltijas mēroga mākslinieku spēkiem, “Positivus” rīkotājs atbild noliedzoši: “Eiropā ir daži festivāli, kuri tomēr notiks jūlijā un augustā, piemēram, Līdsas un Rīdingas mūzikas festivāli Anglijā, un tie patiešām pārsvarā plāno pieaicināt vietējos māksliniekus.
Tomēr jāņem vērā arī tas, ka vairākās Eiropas valstīs vietējais mūzikas tirgus ir ļoti spēcīgs – viņiem ir lieli pašmāju mākslinieki, ar kuru līdzdalību var nodrošināt lielus pasākumus, taču pie mums tas īsti nestrādā. Mēs neiesim to ceļu, par katru cenu mēģinot pielāgoties situācijai, piemēram, rīkojot kaut ko miniatūru.
Ja lielie mākslinieki nevarēs atbraukt, publika to nekad neuzskatīs par “Positivus”. Tiem, kuri nopirkuši biļetes pagājušajā gadā uz ārzemju māksliniekiem, būs neiespējami piedāvāt vietējo programmu.”
Ģ. Majors norāda arī uz dažādās valstīs atšķirīgiem mūzikas un kultūras lielo pasākumu industrijas atbalsta pasākumiem pandēmijā: “Jāņem vērā tas, ka vairākās Eiropas valstīs Covid krīzes atbalsta programmas ir uzbūvētas citādi nekā pie mums – valsts pat liek rīkot pasākumus, un, ja tie nenotiks, valsts segs zaudējumus. Mums valsts palīdz uzturēt dzīvus uzņēmumus un tiek piešķirts finansējums nākotnes projektiem.”
Pašlaik pasākumu rīkotājiem iespējams pieteikties pārdoto biļešu kompensācijai 80% apmērā Valsts Kultūrkapitāla fonda programmā “Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija”, tiek piedāvāti arī granti kultūras organizācijām un uzņēmumiem.
“Positivus” rīkotājs paredz, ka šovasar Latvijā koncerti notiks, taču, balstoties vietējos spēkos, uzstājoties vietējiem māksliniekiem.
“Ir cerība, ka starptautisku koncertu kustība varētu atsākties rudenī. Tas būtu loģisks solis – uz šādu mērķi iet daudzas pasaules valstis. Jūtu, ka pasaules industrija diezgan aktīvi plāno 2022. gadu, cerot, ka koncertdzīve atsāksies. Mēs gribētu cerēt, ka rudenī varētu sākt notikt “Palladium” izmēra koncerti – iespējams, vakcinētajiem cilvēkiem. Arī mākslinieki nevar sagaidīt, un viņi, līdzko būs pirmā iespēja, dosies koncertēt.”
Uz naža asmens
Liepājas festivālu “Summer Sound” 2019. gadā apmeklēja ievērojams mūzikas un izklaides cienītāju skaits – 32 tūkstoši cilvēku, to padarot par Baltijas mērogā ievērojamu industrijas spēlētāju.
Pašlaik festivāla mājas lapā publicētā informācija liecina, ka šovasar tas ieplānots 23. un 24. jūlijā, arvien ir iespējams iegādāties biļetes.
Tikmēr festivāla rīkotājs Uldis Pabērzis KZ norāda: “Gala lēmums, ko darīt ar šā gada lielo pasākumu, vēl nav pieņemts. Vērosim, kā attīstās situācija, un par festivāla norisi šogad paziņosim maija beigās. Visi mākslinieki, kas bija rezervēti pagājušā gada festivālam, mums par prieku ir piekrituši uzstāties arī šogad, un divi mēneši pirms festivāla sākuma vēl būtu pietiekams laiks, lai sapulcinātu darbiniekus un organizētu festivālu, līdzīgā sezonas režīmā esam strādājuši arī līdz šim.”
Reizē “Summer Sound” rīkotājs atzīst – pret iespēju rīkot lielu festivālu šovasar izturas skeptiski.
“Domāju, ka vasarā varbūt būs iespējami mazāki pasākumi, kurus varēs apmeklēt 500 līdz pāris tūkstošiem apmeklētāju, ievērojot dažādus ierobežojumus, varbūt uzrādot vakcinācijas apliecību, taču, ja nekas būtiski nemainīsies, neredzu iespēju šovasar norisināties lieliem pasākumiem.
Lai festivāls atmaksātos, tas jāapmeklē vismaz 10 tūkstošiem cilvēku. Turklāt festivāls dzīvo ne tikai no pārdotajām biļetēm, bet arī sponsoru līdzekļiem, un arī viņiem īsti neatmaksājas ieguldīt mazā pasākumā.”
U. Pabērzis norāda, ka šogad plānošanas situācija tomēr ir stabilāka, lai arī joprojām neprognozējama: “Pagājušais gads pagāja pilnīgā neziņā, bet šogad ir plāns – jautājums tikai, vai tas nostrādās un arvien ir kā uz naža asmens – būs vai nebūs. Diemžēl pagaidām nav pārliecības, ka kaut ko būtiski mainīt varētu pat masīvs vakcinācijas plāns.
Vēl jāsagaida reālie rezultāti – cik ilgi darbojas vakcīnas, cik efektīvas tās ir, varbūt parādās citi vīrusa varianti. Šobrīd būtu vajadzīgas arī garantijas vai plāns no regulējošās puses, no valdības. Mums, protams, ir luksofora princips, taču tas īsti neskar lielos pasākumus. Runājot arī ar citiem lielo pasākumu rīkotājiem, pieņemu, ka festivāls, iespējams, būs jāpārceļ vēl vienu gadu uz priekšu.”
Vietējie mākslinieki nogaida
Populārais mūziķis Dons ir viens no tiem vietējiem mūziķiem, kuram savos koncertos izdodas pulcēt desmitiem tūkstošu viņa talanta cienītāju.
Pēc žilbinošiem panākumiem, rīkojot koncertus “Arēnā Rīga”, Dons, sekojot grupas “Instrumenti” veiksmes stāstam – koncertam Daugavas stadionā – pērn izziņoja lielkoncertu “Es nāktu mājās” nesen atjaunotajā Daugavas stadionā. Pandēmijas ierobežojumu dēļ koncertu gan nācās pārcelt uz šīs vasaras 1. jūliju. Mūziķis pagaidām atturas paust konkrētus plānus.
“Pašlaik neviens nevar konkrēti atbildēt, vai tas notiks vai nenotiks. Gaidīsim situāciju, kāda būs apmēram pēc divām nedēļām – maija vidū sapratīsim un pieņemsim lēmumu, vai rīkot koncertu ir droši vai nav,” KZ atklāj Dons.
“Katrā ziņā koncertu noteikti neatcelsim pavisam, tam ir jānotiek, un kādā dienā tas notiks. Diemžēl labs nāk ar gaidīšanu un mums ir jābruņojas ar pacietību. Ja es šo koncertu esmu gaidījis visu savu mūžu, tad varu pagaidīt vēl vienu gadu. Joprojām esmu jebkurā brīdī gatavs kāpt uz Daugavas stadiona skatuves.”
Par šovasar, 5. jūnijā, plānotā lielkoncerta “Es iešu tālāk” atcelšanu/pārcelšanu šobrīd nav paziņojusi arī dziedātāja Aija Andrejeva.
Pārdzīvot divus tukšus gadus
“No vienas puses, publika būs noilgojusies, no otras – divi zaudēti gadi nozīmē teju zaudētu paaudzi. Tomēr, domāju, kopumā pacēlums pēc kovida būs jūtams, jo gan publika, gan mākslinieki ļoti vēlas šo pieredzi.
Cilvēki ir izslāpuši pēc koncertiem, ceļošanas – tos nevar aizstāt ne ar ko citu. Nedomāju, ka pasaulē nomirs publikas interese par šādu mākslas veidu, un zaudētie gadi varētu kompensēties diezgan ātri,” spriež “Positivus” rīkotājs Ģ. Majors.
Arī tad, ja pasākumi atsāksies, pasākumu rīkotāji bažījas par iespēju atgriezties iepriekšējā apjomā un intensitātē.
“Vai būs pietiekami daudz cilvēku, kas to vēlēsies, vai nebaidīsies pulcēties, bet citi nevēlēsies atgriezties pie kultūras pasākumu apmeklēšanas ieraduma, jo tā būs pārāk sarežģīta. Lēšam, ka tādi varētu būt pat 30% līdzšinējo apmeklētāju, un tā ir gandrīz trešā daļa, ievērojams skaits.
“Summer Sound” gadījumā apmeklētāji ir vairāk gados jaunāki cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un ir atvērtāki, bet kritiskāk varētu būt tiem pasākumiem, kuru apmeklētāji ir vidējā vai vecākajā paaudzē, kas noteikti ir piesardzīgāka,” norāda U. Pabērzis, piebilstot, ka festivāls gatavs “pārziemot” arī divas tukšas vasaras: “Pagājušā gada martā projektu iesaldēju, un kopš tā laika esam sava veida ziemas guļā. Šobrīd dzīvojam ar pārsimt eiro mēneša budžetu kā projektos bāzēts uzņēmums, kurš sasparojas vienreiz gadā, kad darbojas simtiem darbinieku, spējam ātri mobilizēties.”
Mazo pasākumu vasara
Saskaņā ar valdības piedāvāto luksofora principu jeb četru soļu plānu, kādā varētu tikt mīkstināti pulcēšanās ierobežojumi pasākumos, jau maijā varētu norisināties brīvdabas pasākumi auto vai laivās.
Runa ir par tā dēvēto Covid-19 izraisīto pulcēšanās ierobežojumu pakāpeniskas atcelšanas luksofora trešo soli (pēc valdības plāna tas nozīmē, ka 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250).
Tiesa, jau aizvadītajā vasarā vairāki organizētāji izmēģināja tamlīdzīgas alternatīvas kultūras pasākumu rīkošanas formas – norisinājās auto koncerti un festivāli, auto kino seansi, kā arī koncerti un festivāli, ko publika siltākās vasaras dienās baudīja laivās.
Pasākumu rīkotāji gan norāda – pagājušās vasaras pieredze liecina, ka šāda veida pasākumu rīkošanas izmaksas ir pārāk augstas, lai šie notikumi būtu rentabli.
Plašāko publikas uzmanību pērnvasar piesaistīja Spilves lidostā rīkotais autokoncerts. Šobrīd tā rīkotāji atzīst – tas bijis vien industrijas asinsrites uzturēšanai, ne peļņai.
“Pagājušajā vasarā daudzi eksperimentēja ar hibrīda formāta pasākumiem, taču neesmu daudz dzirdējis, ka tie būtu bijuši finansiāli ļoti veiksmīgi,” atklāj U. Pabērzis, kurš ir arī Spilves autokoncerta rīkotājs.
“Labi, ja galu galā pasākums bija “pa nullēm”. Manuprāt, šāda veida pasākumi notika vairāk kopējā gara uzturēšanai. Spilves autokoncertā izdevās nosegt mākslinieku un tehnisko kompāniju atlīdzību, taču biju gandarīts, ka izdevās uzturēt pie dzīvības nozari. Šovasar gan būtu stipri jādomā, vai gribētu to atkārtot.
Domāju, tuvākajos mēnešos cerība ir neliela mēroga pasākumiem, kādu pērn sarīkojām, piemēram, grupai “Židrūns”. Tie būtu atmosfēriskāki, lojālai publikai orientēti, domāti aptuveni diviem simtiem apmeklētāju. Iespējams, arī lielāki mākslinieki panāktu pretī rīkotājiem un piedalītos šādos pasākumos, atsakoties no daļas honorāra.”
Vakar, 20. aprīlī, noslēdzās arī pieteikumu iesniegšana Rīgas domes vasaras kultūras programmas projektu finansēšanas konkursam (kopējais finansējums 400 000 eiro). No 21. jūnija līdz 31. augustam Rīgā pirmo reizi norisināsies Rīgas vasaras kultūras programma ar norisēm un pārsteiguma performancēm vairāk nekā 30 apkaimēs.
Lai mazinātu pulcēšanās riskus, programma tiks organizēta kā virkne netradicionālu kultūras aktivitāšu ar iepriekš neizziņotiem jeb “pop–up” pasākumiem, noformējumu pilsētas skvēros un parkos, izstādēm un norisēm tukšajos skatlogos, koncertiem negaidītās vietās, līdzdalības akcijām, kā arī citu formātu pasākumiem.
UZZIŅA
Pašlaik ieplānotie lielkoncerti
* 5. jūnijs, Aija Andrejeva, “Es iešu tālāk”, Siguldas pilsdrupu estrāde
* 1. jūlijs, Dons, Rīga, Daugavas stadions
* 18. augusts, Bons Aivers, Mežaparka Zaļais teātris
* 23. 25. jūlijs, festivāls “Summer Sound”, Liepāja
* 30. jūlijs – 1. augusts, festivāls “Saldus Saule”, Saldus estrāde
* 21. augusts, grupa “Astro’n’out”, Mežaparka Zaļais teātris
* 15. septembris, “Opeth”, “Palladium”
* 22. septembris, “Tricky”, koncertzāle “Palladium”
