Vēl viena parlamentārās izmeklēšanas komisija 2
Saeimas deputāti vakar vienbalsīgi atbalstīja kārtējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu. Tās mērķis būšot izvērtēt valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu.
Komisija pētīšot pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijus, akciju pārdošanas līgumā ietvertos noteikumus, izdevumus pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā.
Komisijas izveides iniciators Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) debatēs skaidroja: “Valsts var nesaņemt pat jau iepriekš izskanējušos 74 miljonus eiro. Tas vēl vairāk pastiprina aizdomas par korupciju darījumā.” Cena varot samazināties pat par 10 miljoniem eiro, un parlamentārās izmeklēšanas komisija esot vienīgais instruments, kuru Latvijas valsts var izmantot, lai izvairītos no šādas cenas nosišanas.
Šim viedoklim pievienojās arī bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”). “Bankas “Citadele” pārdošanas sasteigtais, haotiskais process un neskaidrie līguma nosacījumi, pēkšņā amatpersonu maiņa, tikpat ātra rezervistu atrašana, nevēlēšanās informēt sabiedrību – tas viss liecina, ka izpildvara neievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto valsts pārvaldes principu darboties sabiedrības interesēs un ievērot labas pārvaldības principus,” norādīja Sudraba.
Kopā ar opozīcijas pārstāvjiem par šādas izmeklēšanas komisijas izveidi bija parakstījušies arī Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji Imants Parādnieks un Kārlis Krēsliņš. Par šādu rīcību nacionāļi esot saņēmuši koalīcijas partneru pārmetumus, kaut gan Parādnieks jau valdības veidošanas sarunās bija paziņojis, ka uzskata šādu izmeklēšanas komisiju par lietderīgu.
Debatēs pret komisijas veidošanu iebilda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis, atgādinot, ka līdz šim visas parlamentārās izmeklēšanas komisijas beigušās bez kāda rezultāta, vien iztērējušas nodokļu maksātāju naudu. Tomēr balsojumā parlamentārās izmeklēšanas komisiju atbalstīja visi klātesošie deputāti, tostarp arī Šadurskis un citi koalīcijas pārstāvji. Saeimas balsojums šādos gadījumos gan ir tikai formalitāte, jo Satversmes 26. pants nosaka, ka gadījumos, kad vismaz viena trešā daļa Saeimas locekļu pieprasa parlamentārās komisijas sasaukšanu, tā ir jāsasauc. Balsošana “pret” būtībā būtu valsts pamatlikuma pārkāpums.
Vienlaikus gan vairāki opozīcijas pārstāvji pauda bažas, ka valdošā koalīcija varētu mēģināt realizēt jau vairākkārt izmantotu taktiku – pārņemt parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadību, lai paralizētu tās darbu. Komisijas izveides iniciatori uz priekšsēdētāja amatu varētu virzīt kādreizējo valsts galveno notāru Ringoldu Balodi (“NSL”)
Pagājušajā nedēļā Privatizācijas aģentūra un “Ripplewood Advisors LLC” dibinātājs un vadītājs Tims Kolinss parakstīja līgumu par bankas “Citadele” 75% akciju pārdošanu. Līgumā noteikta pārdošanas cena 74 miljoni eiro, bet tā var mainīties atkarībā no bankas darbības rādītājiem līdz šā gada beigām, salīdzinot ar plānotajiem rādītājiem. Galīgā cena tiks noteikta 2015.gada pirmajā ceturksnī. Tāpat noteikts, ka jaunie īpašnieki vismaz divus gadus nedrīkstēs pārdot banku tālāk. Atlikušo 25% akciju īpašniece arī turpmāk būs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.
Šī ir jau otrā parlamentārās izmeklēšanas komisija, ko šonedēļ izveidojusi jaunā Saeima. Otrdien tika nodibināta līdzīga institūcija Zolitūdes seku izvērtēšanai. Daži “Latvijas Avīzes” lasītāji izteikuši bažas, ka deputāti tik aktīvi veido izmeklēšanas komisijas tikai tādēļ, lai saņemtu piemaksu pie algas. Šeit jāprecizē, ka deputātu atalgojums jau vairākus gadus nav saistīts ar komisiju sēžu apmeklēšanu. Tiesa, komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un sekretārs par savu darbu saņem piemaksu pie deputāta algas (priekšniekam – 295 eiro piemaksa, vietniekam un sekretāram – katram pa 240 eiro). Tāpat arī katrai komisijai tiek algoti viens vai divi konsultanti (alga katram nedaudz virs 1000 eiro). Tātad parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs izmaksā aptuveni trīs tūkstošus eiro mēnesī.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka Latvijas sabiedrība, tostarp arī politiķi, īsti nenovērtē parlamentārās izmeklēšanas komisiju nozīmi: “Vārdiņš “izmeklēšana” rada iespaidu, ka deputāti nodarbosies ar vainīgā meklēšanu un beigās kāds tiks tiesāts. Taču ar to nodarbojas citas iestādes. Parlamentārās izmeklēšanas mērķis ir nonākt pie secinājuma, kādi labojumi nepieciešami normatīvajos aktos atbildības vai attieksmes līmenī. Diemžēl arī paši deputāti komisijas lielākoties uztver kā vainīgā meklēšanu un iespēju pabūt prožektoru ugunīs.”
