Vēl viena Baltijas jūras anomālija: nogrimušo dārgumu meklētāji jūras dibenā atklājuši kādu dīvainu objektu 14
Dace Bumbriere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
2011. gadā zviedru komanda OceanX, kas specializējusies nogrimušo dārgumu meklēšanā, Baltijas jūras dibenā 87 metru dziļumā atklāja kādu dīvainu objektu, aiz kura stiepās divas tādas kā vagas, kas šķita aizdomīgi līdzīgas pacelšanās un nolaišanās joslai.
Pielietojot ģeolokācijas metodi, zviedru speciālisti izveidoja dīvainā objekta attēlu. Tam bija ļoti neparastas iezīmes, kas deva iemeslu apšaubīt tā dabisko izcelsmi. Katrā ziņā vairāk nekā skaidri bija saskatāma vismaz 18 metru diametrā liela apaļā forma.
Plašsaziņas līdzekļi acumirklī nāca klajā ar teoriju par nogrimušu NLO.
Tīmeklī to nodēvēja par “Tūkstošgades vanagu” no leģendārās kinofilmas “Zvaigžņu kari”, kuru pilotēja Hans Solo. Citi pauda uzskatu, ka objekts varētu būt leģendārais “nacistu lidojošais šķīvītis”.
Efektu krietni pastiprināja fakts par tieši līdzās objektam atklātajām divām dīvainajām vagām vismaz 300 metru garumā. Jau kopš paša sākuma “visticamākā” šķita hipotēze par lidaparāta piespiedu nosēšanos…
Taču ir jau arī saprotams, ka pilnībā tukšā vietā sensācijas tomēr netop. Un zviedru niršanas speciālistu veiktā fotogrāfija izskatās vairāk nekā dīvaina, tāpēc arī pētnieki izrādīja papildu interesi, lai tam rastu kādu sakarīgu skaidrojumu.
Kopumā zinātnes aprindas pauda neslēptu skepsi, uzsverot, ka vispirms jau apšaubāms esot zviedru izmantotais ģeolokators – tas esot bijis lēts, ne gluži precīzs un nekorekti kalibrēts, un tāpēc neesot iemesla īpaši uzticēties tam, kas redzams attēlā. Taču bija arī tādi, kuri šo atradumu tvēra ļoti nopietni.
Okeanologs Pīters Lindbergs paziņoja, ka savas 18 gadus ilgās zinātniskās darbības laikā neko tamlīdzīgu vēl nebija redzējis. Savukārt zviedru arheologs Jorens Ekbergs paudis, ka attēlā redzamais objekts, visdrīzāk, tomēr ir dabisks ģeoloģiskais veidojums. Lai gan Ekbergs piekrīt, ka atradums patiešām izskatās vairāk nekā dīvaini, un to nodrošina tā apaļā forma. Bet esot taču zināms, ka daba spējusi radīt vēl pat neiedomājami dīvainākas lietas.
Lai kā arī būtu, izveidojās jauna zinātnieku komanda, kas ar potenciāli kvalitatīvāku aparatūru devās uz objekta atrašanās vietu, turklāt vēl bez jauniem attēliem paņēma arī grunts paraugus. Vēlāk noskaidrojās, ka lielākā daļa paraugu ir bazalts, taču atlikušo vidū daži bija ar nepārprotamu ārpuszemes izcelsmi.
Tas deva iemeslu pat respektablajam tālrādes kanālam Discovery nākt klajā ar paziņojumu: “Baltijas jūras anomālija sevī satur metālus, kādus daba pati nespēj radīt.”
Atradumu ļoti rūpīgi izanalizēja Stokholmas universitātes ģeologi, rezultātā secinot, ka objektam tomēr ir ģeoloģiska izcelsme. Konkrētajai vietai pāri savulaik gājis gigantisks ledājs, un pēc tā pilnīgas izkušanas tur izveidojusies jūra. Bazaltu uz šo vietu tad arī sev līdzi atnesis tas pats ledājs.
Tostarp noslēpumainā objekta mīklainā forma radusies saistībā ar klinšu atlūzām, kas arī nākušas kopā ar ledāju. Savukārt daļai paņemto paraugu ārpuszemes izcelsme esot pat ļoti viegli izskaidrojama ar meteorītu nokrišanu. Citādi šo jautājumu varētu aplūkot tad, ja kopumā visi paņemtie paraugi būtu tādi – tas, protams, liktu ļoti nopietni šaubīties par dīvainā objekta dabisko izcelšanos.
Un, visbeidzot, divas garās sliedes, kas izskatoties gluži kā pacelšanās un nolaišanās josla, esot tā paša ledāja atstātas pēdas. Vismaz tā pauduši zinātnes ļaudis.
