19
Izkārtot izdienu grib daudzi
“Jebkurai profesijai varētu atrast priekšnosacījumus izdienas pensijas piešķiršanai. Patlaban realitāte ir tāda, ka ierosināt šo pensiju piešķirt var jebkuru profesiju pārstāvji, un katra ministrija vērtē, vai spēj ar esošajiem naudas līdzekļiem to atļauties,” skaidro LM pārstāve Daina Grabe. Un tā tas arī notiek. Saeimas SDLK saņem aizvien jaunus ierosinājumus izdienas pensijas saņēmēju loku paplašināt.
Patlaban darba kārtībā ir pašvaldības policistu un Valsts probācijas dienesta darbinieku iespējamā izdiena. Pirms laika tika diskutēts arī par sporta, pirmsskolas un speciālo pedagogu vēlmi pretendēt uz šo privilēģiju. Februārī apstiprināja izmaiņas karavīru izdienas pensiju regulējumā, nosakot lielāku izdienas pensijas apmēru tiem, kas dienējuši vismaz 25 gadus. Nupat komisija atlikusi lemšanu par ierosinājumu noteikt izdevīgākus izdienas pensijas nosacījumus KNAB priekšniekam. Labklājības ministrija nesen saņēmusi ierosinājumu piešķirt izdienas pensijas arī atsevišķu ar enerģētiku saistītu profesiju pārstāvjiem.
Saeimas SDLK priekšsēde Aija Barča atklāti pasaka, ka komisija ir diskusijām atvērta un neuzņemas pateikt “nē” turpmākai izdienas pensijas saņēmēju loka paplašināšanai. “Tā kā sistēmu regulē deviņi dažādi likumi, lemt par sistēmas pārveidi ir valdības uzdevums. Kamēr valdība nedos akceptu, komisija šo koncepciju augšā necels,” norāda Barča. Uz jautājumu, ko iesāks komisija, ja sekos masveida ierosinājumu pieplūdums piešķirt jaunas izdienas pensijas, Barča atbild: “Ja sekos, tad sāksim skatīt.”
Trūkst politiskās līderības
Bijusī labklājības ministre I. Viņķele uzskata, ka tas ir drosmes jautājums: “Šī ir ļoti smaga un nepopulāra tēma. Un, ja politiķis savu darbību vērtē reitingu un īsa cikla ietvaros, tad šādas tēmas nav ērti cilāt, neraugoties uz to, ka tas sabiedrībai ilgtermiņā rada gana lielas problēmas.” Esošo izdienas pensiju sistēmu Viņķele vērtē kā neilgtspējīgu un netaisnīgu. Pirmkārt, neesot skaidra formulējuma, par ko šāda pensija piešķirama, otrkārt, attālums starp izdienas un vecuma pensionēšanās vecuma sliekšņiem aizvien palielinās. Treškārt, nopietni atšķiras nosacījumi un pensiju apmēri dažādām profesijām. “Nav skaidrs, kuras profesijas vēl var atrast labos vārdiņus uz Barčas kundzes sirdi, lai izkārtotu sev izdienas pensiju. Kurš emocionālāk un skaļāk prot argumentēt, tam izdodas,” skarba ir Viņķele, uzsverot, ka pareizais spēka pielikšanas punkts būtu – nodrošināt cienīgas algas un darba apstākļus šodien, nevis, to nespējot, piesolīt izdienas pensiju nākotnē. “Tas jautājums nevienam tā īsti nepieder. Visiem ir labi, kā ir. Trūkst politiskās līderības, tāpēc šajā sasaukumā, domājams, šis jautājums nesakustēsies,” saka Viņķele.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns piekrīt, ka sistēmai ir daudz trūkumu: “Tā nepamatoti izstumj no darba pieredzējušus cilvēkus, kas varētu turpināt strādāt, ja ne šis ekonomiskais izdevīgums – pamest dienestu, saņemt izdienas pensiju un turpināt pelnīt citviet.” Viņaprāt, vislabākā alternatīva izdienas pensijām ir noteikt konkrētu profesiju loku, piemēram, profesijās, kas tieši saistītas ar valsts iekšējo un ārējo drošību, operatīvo dienestu darbiniekiem, kurās darba devējam par darba ņēmēju ir jāveic noteikta apmēra 3. līmeņa pensiju iemaksas, ko viņam būs iespējams saņemt, piemēram, ātrākais, piecus gadus pirms vecuma pensijas vecuma vai arī tad, ja ekspertīze atzinusi, ka dienestu turpināt neļauj veselība. “Cilvēks varēs turpināt strādāt, neuztraucoties, ka šī izdienas pensijas nauda aizies zudībā, taču vienlaikus viņam būs drošības spilvens. Valsts ieekonomētu arī uz izdienas pensiju administrēšanas rēķina, turklāt iemaksas privātajos pensiju fondos ir mantojamas,” skaidro eksperts.
