19
Kritēriji izplūduši
Bet kas tad īsti ir izdienas pensija un kā tas nākas, ka kritērijos vienlīdz labi ietilpst kā fiziskā, tā intelektuālā darba veicēji? Nolikumā par izdienas pensijām teikts, ka izdienas pensija tiek piešķirta personām, kas strādā profesijās, kurās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālo bīstamību. Taču likumos formulētie pamatojumi, kāpēc izdienas pensija piešķirama, liecina, ka izpratne par izdienas pensiju būtību nav viennozīmīga.
Tiesnešu izdienas pensijas pamatojums ir nostiprināt viņu neatkarību, garantējot likumā paredzētās tiesības uz atbilstošu materiālo nodrošinājumu pēc amata atstāšanas (tiesneši izdienas pensijā var doties, sasniedzot vecuma pensijas noteikto vecumu). KNAB darbiniekiem to piešķir ar mērķi kompensēt dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī nodrošinot KNAB stabilitāti un kvalitatīvu darbību. Izdienas pensiju nepieciešamība Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem pamatota ar dzīvības vai veselības apdraudējumu, ko rada darbs. Bet, piemēram, iekšlietu iestāžu darbinieku gadījumā vispār nav formulēts pamatojums, kāpēc piešķirama izdienas pensija.
Arī nosacījumi, kas ietilpst izdienas stāžā, ir gana plaši un atrunāti katrā izdienas pensiju likumā. Piemēram, iekšlietu un valsts drošības iestāžu izdienas stāžā tiek ieskaitīti arī 80% no citās iestādēs, tostarp privātajās, nostrādātā laika ar nosacījumu, ka iekšlietu sistēmas iestādēs vai drošības iestādēs nodienēti attiecīgi 10 un 15 gadi. Tāpat likumos paredzēta iespēja neatkarīgi no vecuma un ar noteiktu apdrošināšanas stāžu atbrīvot personu no amata veselības stāvokļa dēļ, izdienas pensiju piešķirot 40% apmērā no vidējās algas.
Piemēram, diplomātiem izdienas pensija tiek piešķirta ar mērķi veicināt diplomātiskā un konsulārā dienesta stabilitāti un pēctecību. Jājautā – kāda gan stabilitāte un pēctecība, ja dienestu priekšlaicīgi pamet zinoši un pieredzējuši speciālisti, jo tiek iekārdināti ar iespēju doties izdienas pensijā. Ar šādu problēmu saskārās NMPD. Kopš pagājušā gada sākuma, kad dienesta darbiniekiem pienākas izdienas pensija, izdienējuši vairāk nekā 150 NMPD darbinieki, kā dēļ dienestā trūkst speciālistu.
Izdienas pensija kā burkāns
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kura pārziņā iestādes, no kurām visvairāk izdienējušo, uzskata, ka izdienas pensiju sistēma ir būtiskākā sociālā garantija, kas garantē personālsastāva piesaistes un noturēšanas stabilitāti iekšlietu sistēmas dienestos. Jautāts, vai nosacījumi, kas ietilpst izdienas stāžā, nav pārmēru izplūduši, ņemot vērā, ka tajā ieskaita pat 80% no darba jebkurā citā iestādē, ja vien iekšlietās nodienēti vismaz 10 gadi, R. Kozlovskis norāda, ka šādi noteikumi savulaik ieviesti ar mērķi piesaistīt dienestā pieredzējušas un augsti kvalificētas amatpersonas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un operatīvās darbības pasākumu veikšanā. “Pat neskatoties uz šādas normas esamību, piemēram, Valsts policijā ir vairāk nekā 10% vakantu amatu,” uzsver ministrs.
Tiesa, Iekšlietu ministrija gan pirmo soli pretim pārmaiņām spērusi. Lai visas sociālās garantijas, tostarp izdienas pensijas, pienāktos tikai tiem iekšlietu darbiniekiem, kas pilda dienesta tiešās funkcijas (noziedzības apkarošana, glābšanas darbi, robežkontrole u. tml.), šā gada sākumā noslēgusies atbalsta funkcijās esošo amatu (lietvežu, grāmatvežu, juristu, personālspeciālistu u. tml.) ar speciālajām dienesta pakāpēm pārveide par darbinieku vai valsts civildienesta ierēdņu amatiem. Tomēr esot jārēķinās, ka visām izmaiņām nepieciešams pārejas laiks, lai tās stātos spēkā, ievērojot tiesiskās paļāvības principu.
Aigars Gabliks jau no 45 gadu vecuma pēc 25 dienestā pavadītiem gadiem ir izdienējis policijas kapteinis. Nu jau 12 gadus viņš darbojas apsardzes biznesā. Izdienēt nolēmis, jo psiholoģiskais slogs, kas gadu gaitā uzkrājies, strādājot kriminālpolicijā un diennakts dežūrdaļā, kļuvis par smagu. “Alga nebija slikta, taču darbs policijā, braucot izsaukumos, formējot līķus, risinot ģimenes skandālus, konstatējot zādzības, aizturot dzērājus un huligānus un saņemot draudus par izrēķināšanos, nav no vieglākajiem. Turklāt 90. gadi bija īpaši noziedzības piesātināti. Tas viss ar laiku sāk ļoti nospiest,” stāsta Aigars. Fiziskos normatīvus izpildīt neesot bijusi problēma, arī veselība nav klibojusi. Izdienas pensija nav bijis iemesls, kāpēc izvēlējies strādāt policijā: “Kurš gan jaunībā, sākot strādāt, domā par pensiju?” To gan Aigars labprātāk nodēvē par pabalstu, jo, viņaprāt, izdzīvot ar 260 eiro mēnesī cilvēks ar aktīvu dzīvesveidu nevarot. Tālab patlaban viņš strādā divos darbos apsardzes sfērā. Aigars uzskata, ka izdienas pensija policistiem jāsaglabā, taču, iespējams, varot diskutēt par kritēriju izmaiņām.
Ja pārmaiņas negrib – to nebūs
2013. gadā LM Ilzes Viņķeles vadībā bija izstrādājusi koncepciju izdienas pensiju sistēmas reformai, kas paredzēja ieviest stingrākus kritērijus šo pensiju saņemšanai, kā arī celt izdienas vecuma slieksni, lai tas būtu sazobē ar vecuma pensijas vecumu. Taču koncepcija netika pieņemta, jo mainījās valdība, bet jaunajā sasaukumā šis karstais kartupelis tika, tā teikt, paviļāts pa muti un izspļauts. Vēl pērnpavasar, pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas (SDLK) jautājuma, ko iesākt ar šo koncepciju, Ministru kabinets ar Jāni Reiru priekšgalā atbildes vēstulē komisijai darīja zināmu, ka, pamatojoties uz to, ka neviens pārmaiņas negrib, tās arī nesekos. “Lielākā daļa ministriju un iestāžu (AiM, ĀM, KM, VM, Augstākā tiesa, SAB, MIDD, KNAB, Ģenerālprokuratūra) uzskata, ka nebūtu nepieciešama Koncepcijas aktualizēšana, jo atsevišķas identificētās problēmas ir iespējams risināt jau šobrīd. Turklāt, ņemot vērā katras iestādes specifiku, katrai iestādei ir iespēja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kuras tās uzskata par nepieciešamām, tās saskaņojot ar Labklājības ministriju,” teikts J. Reira un premjera parakstītajā vēstulē. Tiesa, būtu naivi cerēt, ka kāds no resoriem, kuru pārziņā ir izdienas pensiju saņēmēji, piekristu koncepcijas aktualizēšanai, zinot, ka tā paredz virkni būtisku ierobežojumu un izmaiņu un, visticamāk, radītu lielu arodbiedrību pretestību. Tāpēc vieglāk ir neko nemainīt.
Lai gan LM norāda, ka tās interesēs ir, lai jebkurš darbspējīgais cilvēks būtu pēc iespējas ilgāk darba tirgū. Turklāt uzsver, ka ir dažādi citi valsts izstrādāti aizsardzības mehānismi darbspēju zuduma gadījumā – apdrošināšanas atlīdzība, invaliditātes pensija, slimības pabalsts, pārkvalificēšanās, mūžizglītība un tā tālāk. Tomēr reāla rīcība neseko – ministrs izdienas pensiju sistēmas reformas ieceri virzīt tālāk neuzņemas. Jānis Reirs tā arī skaidru atbildi, kāpēc neturpina ieceri reformēt izdienas pensiju sistēmu, nedeva, vien ar padomnieces starpniecību atkārtoti norādīja, ka ar izdienas pensiju saistītie jautājumi jārisina vairākām atbildīgajām ministrijām un iestādēm atbilstoši to kompetencei un specifikai.
