Vēl vesels un spēka gados, bet jau pensijā 19
Pašvaldības orķestra trompetists, ugunsdzēsējs un tiesnesis. Kas kopīgs visām šīm profesijām? To pārstāvjiem pēc noteikta vecuma vai darba stāža sasniegšanas pienākas izdienas pensija.
Patlaban valstī izdienas pensijas regulē deviņi likumi un atsevišķs nolikums, kurā pensiju piešķiršanas kritēriji un profesiju dalījums lielā mērā ticis pārņemts no bijušās PSRS likumdošanas. Pirms vairākiem gadiem pieteiktajai iecerei sadrumstaloto un haotisko sistēmu mainīt neviens nevēlas ķerties klāt. Tikmēr parādās aizvien jauni ierosinājumi paplašināt izdienas pensiju saņēmēju loku. Sociālo jautājumu eksperte Ruta Zilvere izdienas pensiju sistēmu pat nodēvējusi par bumbu ar laika degli, jo tā nerisina nevienu sociālu problēmu, bet kaitē tautsaimniecībai. Viņasprāt, sistēmā ieplūst pārāk daudz cilvēku, līdz ar to esot tikai laika jautājums, cik ilgi nodokļu maksātāji to visu pavilks.
Patlaban izdienas pensijas var nosacīti iedalīt divās kategorijās – vienas tiek maksātas no sociālā budžeta, otras piešķir saskaņā ar deviņiem izdienas pensiju likumiem un izmaksā no valsts pamatbudžeta. Pirmajai saņēmēju grupai pēc tiesiskās paļāvības principa tiek maksātas izdienas pensijas, būtībā balstoties uz pārejas (vecajiem) noteikumiem, otrajai – pēc jaunās kārtības.
Tā sauktās vecās izdienas pensijas saņem transporta darbinieki (aviācijas, dzelzceļa, sabiedriskā transporta, jūras un upju transporta), neliela daļa radošo darbinieku (cirka, operas, baleta u. c. mākslinieki), un aptuveni septītā daļa visu izdienējušo iekšlietu iestāžu darbinieku. Saskaņā ar Izdienas pensijas likumiem jaunās izdienas pensijas pienākas tiesnešiem, prokuroriem, diplomātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Satversmes aizsardzības biroja (SAB), Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD), Drošības policijas darbiniekiem.
Jaunās izdienas pensijas pienākas arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (Iekšējās drošības biroja), Valsts policijas (VP), Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un no pagājušā gada – arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem.
Jaunās izdienas pensijas tiek aprēķinātas, vadoties pēc pēdējo piecu darba gadu vidējās mēnešalgas. Māksliniekiem – pat pēc pēdējo trīs gadu vidējās mēnešalgas. Pēc vecās sistēmas tās tiek aprēķinātas pēc līdzīga principa kā vecuma pensija. Tālab jaunās izdienas pensijas pārsvarā gadījumu ir lielākas par vecuma pensijām. Sasniedzot vecuma pensijas vecumu, izdienējušie saņem vecuma pensiju un starpības piemaksu, ja izdienas pensija bijusi lielāka par aprēķināto vecuma pensiju.
Izdienas pensiju Latvijā pēdējos gadus saņem aptuveni 12,5 tūkstoši personu, no kurām lielākā daļa jeb teju 70% ir kādreizējie iekšlietu iestāžu darbinieki, bet aptuveni 15% – militārpersonas. Pērn vidējā izmaksātā pensija bija 387,57 eiro. No jauna piešķirto izdienas pensiju vidējais apmērs 2016. gadā bija 568 eiro. Apmēram puse no izdienas pensiju saņēmējiem ir darba attiecībās citā darba vietā, kas nozīmē, ka papildus izdienas pensijai pelna. No sociālā budžeta pērn izdienas pensijām atvēlēti aptuveni 12 miljoni eiro, bet no valsts pamatbudžeta – apmēram 34 miljoni eiro. Vidējais vecums personām, kurām pērn tika piešķirta izdienas pensija, bija 47 gadi.
