Jūs esat paudusi, ka valstij nenāktu par skādi, ja tiktu izveidota viedo padome. Ar kādu mērķi? 1
Mums jārēķinās ar to, ka konstitucionālā tiesa ir vienīgais konstitucionālais orgāns, kas drīkst pateikt likumdevējam, kur tas ir kļūdījies. Raugoties uz Latvijas likumdošanas procesu, jāteic, ka likumdošanas kvalitāte ir jāsakārto ātrāk, nekā lietas nonāk līdz Satversmes tiesai. Saeima, izveidojot analītisko dienestu, stiprina savu kapacitāti, taču likumdošanas process valstī ir plašāks par Saeimu. Arī Valsts prezidentam ir likumdošanas iniciatīva, viss Ministru kabinets un valsts pārvalde uz to strādā. Lai veidotos saskaņota, paredzama un caurskatāma tiesību sistēma, tāda, kas nodrošinātu uzticamību valstij un drošību ikdienas līmenī, Latvijas konstitucionālajā sistēmā būtu nepieciešams vēl viens valsts orgāns. Tā varētu būt viedo padome, kuru veidotu valsts padomnieki un viņu darbu atbalstītu dažādu ekspertu loks – ne tikai juristi, bet arī ekonomisti, politologi, sociologi, vēsturnieki un citi. Viņi varētu sniegt sagatavotā likumprojekta un pavadošo dokumentu izvērtējumu atbilstoši plašākajiem demokrātiskas valsts principiem. Galīgā izvēle tik un tā paliek parlamentam, tomēr, ja būtu šāds neatkarīgs vērtējums, kuram, manuprāt, nevajadzētu būt juridiski saistošam, tas dotu pilnīgi citu kvalitatīvu līmeni un arī stingrāku objektivitātes elementu likumdošanas procesam. Tas arī žurnālistiem dotu iespēju strādāt augstākā līmenī, un arī Satversmes tiesai būtu iespēja strādāt labāk, ja lietā būtu arī tāda līmeņa viedoklis. Domāju, ka likumdošanas process tad kļūtu caurskatāmāks, vieglāk saprotamāks un kvalitatīvāks.
Bet vai šī padome tomēr nedublēsies ar Saeimas analītisko dienestu, kura uzdevums arī ir uzlabot likumdošanas procesu?
Neatkarīgs valsts orgāns nav neviena cita valsts orgāna struktūrvienība. Tas pētniecības ceļā sniegtu savu vērtējumu tam, cik kvalitatīvs un konstitūcijai atbilstošs ir konkrētais likumprojekts. Padomniekiem būtu jānodrošina atbilstoša leģitimitāte, proti, to apstiprināšana Saeimā. Runāju par pavisam cita līmeņa spēlētāju. Bet likumdošanas kvalitātes uzlabošanai, manuprāt, ir nepieciešams īstenot virkni pasākumu, tostarp arī dot iespēju strādāt analītiskajam dienestam.
Vai Satversmes tiesas spriedumi tiek recenzēti? Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits diskusijā “Latvijas Avīzē” izteicās, ka būtu vēlams izveidot tiesībzinātnes apakšnozari – spriedumu recenzēšanu.
Mēs ļoti ceram, ka augstskolu mācībspēki Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un arī citās augstskolās lasa Satversmes tiesas spriedumus un izsaka savu kritisko vērtējumu. Kvalitāte tiesību piemērošanas jomā veidojas no tā, ka notiek diskusijas starp akadēmiskajiem spēkiem un praktiķiem. Jo stiprāka tiesību zinātne, jo stiprāka prakse. Diemžēl tiesību zinātne valstī netiek stimulēta, jo pastāv strukturālas problēmas juridiskās izglītības organizēšanā.
Kā jūs vērtējat priekšlikumus, kurus Valsts prezidenta pilnvaru palielināšanai, kā arī ievēlēšanas procesa izmaiņām izvirzīja deputāta Ringolda Baloža vadītā darba grupa? Viens no priekšlikumiem ir tautas vēlēts prezidents.
Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība valsts konstitucionālo identitāti nemainīs. Darba grupa nepiedāvā pāreju uz prezidentālu valsti. Deputāti ir meklējuši veidu, kādā nostiprināt konstitucionālā orgāna autoritāti un leģitimitāti. Redzot, kā tas ir līdz šim noticis Saeimā, tā vienīgā otrā alternatīva, kas paliek, ir tautas vēlēts prezidents. Taču, lai tas notiktu, ir jāapzinās visi iespējamie riski, kādā veidā kandidātus atradīs, kā apmaksās viņu priekšvēlēšanu kampaņas… Jāņem vērā, ka arī šie ierosinājumi būs jāīsteno konkrētas tiesiskās kultūras kontekstā. Tāpēc ļoti svarīgi ir apspriest visus riskus un saprast, vai tas ir nepieciešams un vērts.
