“Vēl striktāku ierobežojumu klāstā mums nav vairs daudz palicis,” Viņķele un Kariņš aicina būt atbildīgiem 16
Ja Covid-19 ierobežojumus sabiedrība ievērotu apzinīgāk un kontrolējošie dienesti varētu pietiekami efektīvi uzraudzīt to izpildi, šonedēļ būtu vērojama Covid-19 epidemioloģiskās situācijas stabilizācija, otrdien žurnālistiem pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņa sacīja, ka, ja pieņemto ierobežojumu ievērošana būtu sekmējusies ar vismaz 75% izpildi, “mēs patlaban nebūtu šādā situācijā”.
“Fakts ir tāds, ka, protams, daļēji arī ierobežojumu ievērošana ir atkarīga no kontroles un motivācijas tos ievērot,” pauda Viņķele.
Tāpat ministre atklāja, ka šobrīd “vēl striktāku ierobežojumu klāstā mums nav vairs daudz palicis”. Tik radikālus ierobežojumus kā Itālijā un Spānijā, kur, pēc Viņķeles paustā, cilvēkiem esot stingri ierobežotas pārvietošanās iespējas, “Latvijā diez vai varētu ieviest”.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka
pēdējā diennaktī novērotais saslimstības pieaugums nav nav tik izteikts kā iepriekš, un tā esot laba ziņa.
SPKC pārstāvis pauda cerību, ka ierobežojošie pasākumi tiks ievēroti un ka tiks panākts mērķis – samazināt saslimstību un apdraudējumu cilvēkiem.
Perevoščikovs sacīja, ka Latvijā ir noteikti sociālās distancēšanās ierobežojumi, bet daudz kas atkarīgs no tā, kuri ierobežojumi “paliek uz papīra” un kurus ierobežojumus cilvēki ievēro reālajā dzīvē.
Iepriekš tie tika pastiprināti, jo pirms vienas, divām nedēļām bija liels saslimstības pieaugums, kam šodien redzamas sekas, proti, ļoti liels skaits cilvēku ir hospitalizēti.
SPKC pārstāvis piebilda, ka Eiropā izteikts saslimstības samazinājums novērojams 23 valstīs, kurās bija noteikti dažāda mēroga ierobežojumi.
Kariņš: Dzīves ritms nav viegls, tomēr Covid-19 ierobežošanai ir svarīgi ievērot epidemioloģiskās drošības prasības
Dzīves ritms nav viegls, tomēr Covid-19 ierobežošanai ir svarīgi ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, otrdien preses konferencē pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers uzsvēra, ka situācija ar Covid-19 izplatību joprojām ir kritiska, jo aug ne tikai inficēto skaits, bet arī pieaug slimnīcu noslodze.
Kariņš atkārtoti aicināja sabiedrību ievērot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus – bieži mazgāt rokas, lietot sejas maskas un ievērot distanci.
“Saprotu un jūtu līdzi, ka daudziem ir grūti pārkārtoties šiem apstākļiem. Daudzi ne līdz galam saprot ieviestos ierobežojumus, bet, lai uzvarētu vīrusu, mums ir jāstrādā kopā. Diemžēl nav cita veida, kādā apturēt vīrusu, kā pārtraukt kontaktēšanos. Tāpēc arī valdība pieņēma lēmumus, kas ir mērķēti uz to, lai mēs mazāk kontaktētos. [..] Ir jāturpina dzīves ritms, kas nav viegli, tostarp man un manai ģimenei,” skaidroja Ministru prezidents.
Kariņš: Valdībai priekšā ir liels darbs un tai ir jāstrādā
Valdībai priekšā ir liels darbs un tai ir jāstrādā, otrdien žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Valsts prezidenta Egila Levita iepriekš pausto, ka gadījumā, ja kāds ministrs nesaprot savu uzdevumu, Ministru prezidentam jālūdz, lai šis ministrs “paiet malā”.
Kariņš plašāk nekomentēja Levita pausto, vien atzina, ka katra ministra primārā atbildība ir rūpēties par savu nozari, tostarp vadīt savu nozari krīzes apstākļos un neļaut savai nozarei nonākt krīzē.
“Mums tagad ir priekšā liels darbs. Mums ir jāstrādā,” uzsvēra Kariņš.
Pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” Valsts prezidents pauda, ka valdība ir kā komanda, un, ja kāds ministrs nesaprot savu uzdevumu, Ministru prezidentam jālūdz, lai šis ministrs “paiet malā”.
“Mēs atrodamies vētrā, un kuģi no jūras izved komanda. Komandu vada kapteinis jeb Ministru prezidents. Mēs visi paļaujamies uz komandu un tās kapteini,” ilustrēja Valsts prezidents, uzsverot, ka šai komandai jāstrādā saskaņoti, kā vienotai sistēmai. Neesot pieļaujams, ka ministri pēc lēmuma pieņemšanas valdībā “tvīto”, ka varēja būt citādi, un ka konkrētā ministra pārstāvētajai nozarei nav sasniegts vēlamais rezultāts.
“Tas norāda uz mutes disciplīnas trūkumu ministriem. Katram jāapzinās, ka viņi ir vienas komandas sastāvdaļa un atbildīgi būs visi kopā.
Katram ir savs uzdevums, un premjera uzdevums ir panākt un gādāt, ka šī komanda strādā kopā,” teica Levits, piebilstot, ka, viņaprāt, Kariņš to lielā mērā ir izdarījis. Līdz šim viņš esot diezgan veiksmīgi vadījis šo “komplekso koalīciju”, un ir darījis to, kas viņam jādara.
Ja kāds ministrs nesaprot savu uzdevumu šai komandā, tad Ministru prezidentam jālūdz, lai viņš varbūt “paiet malā”. Vaicāts, vai, viņaprāt, Kariņam būtu jāprasa kāda ministra demisija, Levits norādīja, ka, ja ministri neievēros parlamentāro disciplīnu, tad jā. Bet viņš cer, ka ministri sapratīs, ka ir komanda, un no rītdienas to ievēros.
Vaicāts, vai gadījumā, ja valdība to neievēros, pastāv bažas, ka valdība kritīs, Levits atbildēja, ka to esot grūti pateikt. Viņaprāt, premjers redz savu lomu, proti, gādāt, lai šī disciplīna tiktu ievērota, un prezidents atgādināja, ka premjeram ir tiesības prasīt ministru atkāpšanos, ja tas netiek ievērots.
“Sagaidām, ka valdība saņemsies un iesākto pagriezienu arī konsekventi turpinās,” uzsvēra Levits.
Jau ziņots, ka pirmdien Latvijā atklāti 584 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt 16 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Šis ir līdz šim lielākais Latvijā vienā diennaktī mirušo Covid-19 pacientu skaits. Līdz šim kopumā mirušas 288 personas, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9764 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 6%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 22 104 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās ar Covid-19 Latvijā saslimuši 8411 cilvēki, savukārt pārējos saslimušos SPKC klasificē kā izveseļojušos.
