Vēl nesen “klauns”, tagad ministrs 0
Briti nebeidz pārsteigt. Šoreiz ar to, ka jaunā premjere Terēza Meja savā kabinetā ārlietu ministra amatam izvirzījusi bijušo Londonas mēru, eiroskeptiķi Borisu Džonsonu, kurš pazīstams ar ekstravagantiem izteicieniem un mūžīgi izspūrušo blondo matu ērkuli. Tagad Eiropas politiķi vairs nevarēs viņu saukt par “klaunu”.
No otras puses, Mejas izvēle ir pat loģiska, jo pašu britu te par “blondo bumbu” (tam gan nav nekāda sakara ar seksapīlu), te “Boriskoni” (pēc līdzības ar Itālijas premjeru Silvio Berluskoni) sauktais Džonsons bija viens no skaļākajiem un pamanāmākajiem “Brexit” aģitatoriem. Enerģisks, provokatīvs, lielisks orators, var “norunāt putnus no kokiem”. Ir viedoklis, ka viņš uzskatāms par otro vainīgo, kamdēļ briti 23. jūnijā nobalsoja tā, kā nobalsoja. Pirmais ir tagad jau ekspremjers Deivids Kemerons, kurš šo referendumu vispār rosināja. Tagad Džonsonam būs iespējas pierādīt, ka viņš ir ne tikai “populisma ģēnijs” un viņa biogrāfam Endrū Džimsonam nav taisnība, kad tas, balstoties uz bijušo Džonsona darbabiedru Londonas mērijā liecībās, raksta, ka šis vīrs neiedziļinās detaļās, negribīgi pieņem lēmumus un principā labprāt izvairās no darba. Jūnija beigās Džonsons atteicās pretendēt uz Konservatīvās partijas līdera un premjera krēslu. Taču šobrīd laikam kaut kas ir mainījies un viņš nolēmis atgriezties priekšplānā – lietojot “The Daily Mail” izteicienu, “kā politikas Lācars”.
BBC ievērojis, ka daudzu Eiropas televīziju ziņu diktori nav varējuši novaldīt smaidu, kad paziņoja, kas kļuvis par jauno britu ārlietu resora vadītāju. Tiešām mulsinoši iedomāties Džonsonu nopietna diplomāta tēlā, jo vēl maijā viņš uzvarēja žurnāla “Spectator” izsludinātajā konkursā par Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu apvainojošāko dzejoli, kur bija runa par Turcijas prezidenta mīlestību uz kazām. Šis konkurss tika iecerēts kā atbalsts vācu komiķim Janam Bēmermanam, kas līdzīga satura skeča dēļ iepinās tiesvedībā ar Erdoganu. Kad ASV prezidents Baraks Obama publiski paziņoja, ka Vašingtona ir pret Lielbritānijas izstāšanos no ES, Džonsona komentārs skanēja apmēram tā: nevar vēlēties, lai “puskenijietim” ar iedzimti antikoloniāliem uzskatiem Britānijas intereses būtu sirdij tuvas. Medijos Džonsonam kā ēna līdzi seko arī intervijā “The Sunday Telegraph” paustās pārdomas, ka Eiropas apvienošana vairāk piedienas Napoleonam un Hitleram. Un gadījumā, ja Hilarija Klintone kļūs par ASV prezidenti, britu ārlietu ministram, iespējams, nāksies nožēlot reiz sacīto, ka viņai ir “tēraudzils skatiens kā sadistiskai medmāsai psihiatriskajā slimnīcā”. To visu, protams, dzirdējusi arī premjere Meja, tomēr, citējot “The Washington Post”: “Lai kādi būtu Džonsona trūkumi, Meja uz viņu raugās kā uz mēģinājumu izārstēt Konservatīvo partiju, kas gandrīz tika saplosīta, šķeļoties “aiziet” un “palikt” nometnēm.” Ministrus viņa izvēlējusies pēc principa, lai amati tiktu kā palikšanas, tā aiziešanas piekritējiem.
Pagaidām neviena valsts oficiālā līmenī nav likusi manīt, ka Džonsona nominēšana varētu radīt kādas problēmas. Pēc ASV Valsts departamenta runasvīra Marka Tonera vārdiem, ASV un Lielbritānijas divpusējās attiecības vienmēr ir bijušas “īpašas” un tās “stāv augstāk par personālijām”, turklāt šajā “absolūti kritiskajā brīdī ne tikai Anglijas, bet arī Lielbritānijas – ASV attiecībās”. Bet, atsaucoties uz anonīmu avotu prezidenta Obamas administrācijā, tāpat tiek ziņots, ka pēc Lielbritānijas lēmuma aiziet no ES un tagad arī Džonsona iecelšanas Vašingtona varētu mainīt akcentus Eiropā un par galveno partneri Londonas vietā izvēlēties Berlīni. Kas attiecas uz ES vadību, tad Vācijas telekanāla “ZDF” korespondente Briselē ir apgalvojusi, ka tur Džonsonu “ienīst” un uzskata “par melu kampaņas vadītāju”, ar to domājot “Brexit” kampaņu. Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs savukārt “Twitter” vietnē savas valsts ārpolitiskajiem priekšstatiem atbilstoši ierakstījis: “Gribētos cerēt, ka viņam nebūs slimīgo antikrievisko kompleksu kā viņa priekšgājējam.” Bet pazīstamā zviedru konservatīvā politiķa Karla Bilta ieraksts skan: “Es vēlētos, lai tas būtu joks, bet baidos, ka nav. Izeja uz izeju.”
Aģentūras “Reuters” avoti norāda, ka Džonsonam nez vai būs liela loma sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no ES, jo Terēza Meja šo uzdevumu uzticējusi citai amatpersonai – valsts sekretāram Lielbritānijas izstāšanās no ES jautājumos, bijušajam Eiropas lietu valsts ministram Deividam Deivisam, kurš arī nāk no dedzīgāko “Brexit” piekritēju nometnes. Tāpat ārējo tirdzniecisko sakaru organizēšana uzticēta citam, arī Mejas tikko iedibinātam postenim. Daži apskatnieki lēš, ka tādējādi premjere gudri ierobežojusi neaprēķināmā Džonsona iespējas izpausties. Kā ārlietu ministram viņam būs pastāvīgi jāceļo apkārt un viņš vairs nevarēs tik ļoti izklaidēt britus ar saviem izteicieniem. Džonsonam aktuālākie varētu būt jautājumi, kā turpmāk veidot valsts politiku attiecībās ar Sīriju, Irānu un Krieviju. Par pirmo tagadējais ministrs reiz izteicies, ka Sīrijas prezidents Bašars al Asads dara labu darbu, jo karo pret “Islāma valsti”.
Lai kādas būtu Džonsona sarunvedēja spējas, neviens neapšauba viņa starptautiskās dzīves pieredzi. Viņš pārvalda franču un vācu valodu, ir dzimis Ņujorkā, izglītojies Briselē, bijis tur laikraksta korespondents 90. gados. Viņa vecvectēvs bija krievs, vecvecāki bija turku cilmes, viņa sieva ir pa pusei indiete.
Uzziņa
Terēzas Mejas kabineta sastāvs (situācija ceturtdienas pievakarē)
Ārlietu ministrs – Boriss Džonsons, eiroskeptiķis
Finanšu ministrs – Filips Hamonds, ES piekritējs
Aizsardzības ministrs – Maikls Falons, ES piekritējs
Iekšlietu ministre – Ambera Rada, ES piekritēja
Tieslietu ministre – Liza Trasa, ES piekritēja
Veselības ministrs – Džeremijs Hants, ES piekritējs
Izglītības ministre – Džastina Grīninga, ES piekritēja
Valsts sekretārs Lielbritānijas izstāšanās no ES jautājumos – Deivids Deiviss, eiroskeptiķis
Valsts sekretārs starptautiskās tirdzniecības jautājumos – Līems Fokss, eiroskeptiķis
