Koalīcija cer izkustēties no “nulles punkta” 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“KPV LV” frakcijas ietekmes samazināšanās parlamentā nozīmē, ka ir nepieciešams izlīdzināt spēku samēru arī valdībā, pagājušajā piektdienā pēc tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu (“JV”) uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Taču partiju sarunās tās dienas pēcpusdienā “KPV LV” vēl negribēja samierināties ar zaudēto ekonomikas ministra amatu, savukārt Jaunā konservatīvā partija nesteidza atbalstīt šā posteņa atdošanu Nacionālajai apvienībai, kuras ietekme līdz ar to būtu lielāka. Koalīcija pagaidām vēl nav izkustējusies no “nulles punkta”, cerot to izdarīt pirmdien sadarbības padomes sēdē.
Premjers uzsvēra, ka pārmaiņas ir iespējamas tad, kad tām ir visu partiju piekrišana. Sestdien “Latvijas attīstībai” kongresā Juris Pūce neslēpa, ka sagaida no premjera K. Kariņa lielāku drosmi un līderību.
Jau pierasts, ka valdībai kritiskās situācijās premjers K. Kariņš tiekas ar Valsts prezidentu E. Levitu, bet pēc tam abi sniedz medijiem kopīgu paziņojumu. Tā tas notika arī pagājušajā piektdienā. Šoreiz abu augsto amatpersonu vēstījums bija diezgan skaidrs.
“Viena no koalīcijas partijām ir zaudējusi savu ietekmi parlamentā. Valdības veidošanas sākumā “KPV LV” bija trīs reizes lielāka pārstāvniecība. Loģiski, ka proporcijas ir jāizlīdzina atbilstoši jaunajai situācijai.” sacīja Valsts prezidents E. Levits.
Valsts prezidents piedāvāja nevis rakstīt jaunu koalīcijas līgumu, bet gan sagatavot valdības partiju memorandu, kurā tās nodefinētu tos uzdevumus, kas līdz vēlēšanām 2022. gada rudenī būtu jāpaveic.
“Ja kāds to nevēlēsies parakstīt, tad skaidrs, ka viņa tur nebūs. Ir pienācis laiks valdībā izlīdzināt spēku samēru,” atkārtoja E. Levits. Dienu iepriekš premjers bija parakstījis vienošanos ar piecu deputātu grupu, kuru izveidoja Atis Zakatistovs un vēl četri no “KPV LV” frakcijas aizgājušie deputāti. Koalīcijas sadarbības padomes sēdē A. Zakatistova grupa nepiedalījās, bet tā tiks aicināta parakstīt memorandu, ja līdz tam tiks.
K. Kariņš bija noskaidrojis, ka visi partneri vēlas turpināt darbu valdībā. Tāpēc tagad koalīcijai jāvienojas par jaunu ekonomikas ministru. Nacionālā apvienība ir skaidri pateikusi, ka vēlas atkārtoti ekonomikas ministra amatā virzīt Jāni Vitenbergu, kuru premjers atsauca pēc “KPV LV” frakcijas aicinājuma.
Piektdien “KPV LV” frakcija savukārt izvirzīja savu ministra kandidātu, uzņēmēju Pēteri Šmidri, kurš nav plānojis pievienoties kādai partijai. Piektdien pēcpusdienā pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes “KPV LV” frakcijas vadītājs Māris Možvillo atzina, ka P. Šmidres kandidatūrai nav visu frakciju atbalsta, jo kāds esot pamanījis, ka “guglē par viņu izlec neglaimojoša informācija”.
Ja kaut viena partija nepiekritīs, tad “KPV LV” šo amatu neatgūs. M. Možvillo par šādu attieksmi bija vīlies, uzskatot, ka beidzot valdībā vajadzētu būt kādam uzņēmēju interešu pārstāvim. Tiesa, aģentūra LETA pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdis Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aicina nemainīt ekonomikas ministru, jo tagad neesot piemērots laiks to darīt, sadarbību ar J. Vitenbergu raksturojot kā labu.
Premjers K. Kariņš diezgan skaidri iezīmēja sarunu gaitu, aicinot vispirms noskaidrot, vai visi piekrīt amatu pārdalei.
Taču ne tikai “KPV LV”, bet arī Jaunā konservatīvā partija nebija gatava pateikt, vai tai ir vai nav iebildumi pret to, ka NA būtu ekonomikas ministrs. JKP priekšsēdis Jānis Bordāns neatbildēja arī uz atkārtotiem žurnālistu jautājumiem, vai JKP ir kādas prasības, lai līdzsvarotu ietekmi valdībā, ja tā gadījumā pieaugtu Nacionālajai apvienībai.
Tiesa, arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), kurš tagad pilda ekonomikas ministra pienākumus, nepiedāvāja risinājumu šajā situācijā, uzskatot par pašsaprotamu, ka NA uzņemas atbildību arī par šo jomu.
Jo ilgāk valda šī neziņa, jo vairāk kuluāros pastiprinās baumas, ka JKP un, iespējams, vēl kāda partija cer uz “KPV LV” aiziešanu no valdības, lai pārdalītu tās kompetencē esošās ministrijas, taču nevēlas, lai tas tiktu veicināts ar viņu līdzdalību.
M. Možvillo apgalvoja, ka “KPV LV” nav plānu atstāt šo valdību, bet arī viņš sacīja: “Trīs partneri tagad gaida, kad atvērsies tirgus un varēs pārņemt kādu no mūsu ministrijām.” Jāteic, ka kāda sabiedrotā aiziešana no koalīcijas apgrūtinātu darbu Saeimas komisijās, kad tajās būtu nepieciešams nodrošināt atbalstu valdības iecerēm.
