“Latvijā pieejami vēl nebijuši tūrisma objekti!” Kurp doties zelta rudens laikā? 7
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan sakarā ar pandēmiju pēdējie gadi tūrismam nav viegli, viesmīlības nozarē strādājošie nepadodas, īsteno projektus, pabeidzot jau iesāktos un radot jaunus apskates objektus Latvijas apceļotājiem, tostarp dabas takas un pastaigu promenādes, kur svaigā gaisā gūt pozitīvas emocijas un uzlabot fizisko formu.
Tā kā jaunumu ir daudz, neliels ieskats Latvijas novados – ierosmei, kurp doties zelta rudens laikā.
No vēstures līdz kaķiem
Daugavpils cietokšņa Nikolaja vārtos atklāta jauna ekspozīcija “Nikolaja vārti – durvis pagātnē”, kurā apskatāmas padomju armijas uniformas, cietokšņa plāni, vēsturisko ķieģeļu un apdares elementu kolekcija, civilo ēku un nocietinājumu logi, durvis un daudz citu artefaktu.
Kopš šīs vasaras plašo Daugavpils cietokšņa teritoriju iespējams iepazīt arī braucot ar elektrobusu gida pavadībā.
“Jaunums ir Mūzikas skvērs – atpūtas un pastaigu vieta Esplanādes atpūtas parkā. Tā centrālā tēma ir mūzikas skaņas pilsētvidē – tas ir ļoti simboliski, jo skvērs atrodas tieši pretī Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolai, kas dibināta gandrīz pirms simts gadiem.
Te brīvdabā izvietoti vides objekti, kas ļauj gan dzirdēt, gan arī sajust mūziku visdažādākajās tās izpausmēs – desmit āra mūzikas instrumenti – bungas, ksilofons, cauruļu zvani un citi interesanti vides objekti,” stāsta Daugavpils Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras pārstāve Svetlana Grīnfelde.
Vēl šajā gadā Daugavpilī atklāta retro automobiļu ekspozīcija “RetroGaraž-D”, kurā aplūkojama, iespējams, lielākā “Moskvich” auto kolekcija Baltijas valstīs (22 gab.). Viens no vecākajiem automobiļiem ir ražots 1947. gadā kā “Opel” kopija.
Turpretī virtuālās realitātes telpa “ARCANUM” piedāvā datora radītu trīsdimensionālu vidi, kurā iespējams līdzdarboties. Te, spēlējot virtuālās realitātes spēles, ir nepieciešama ne tikai stratēģiskā domāšana, bet arī fiziskā izturība.
Pieejamas divas virtuālās realitātes stacijas, kā arī ērta atpūtas zona. Spēļu bibliotēkā ir vairāk nekā trīsdesmit visu žanru spēles, kas piemērotas gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Arī citviet Latgalē netrūkst jaunumu. Raiņa mājā Berķenelē atklāta seno amatu darbnīca “Klēts”, Slutišķu vecticībnieku sādžā uzbūvētas divas ēkas, kurās tuvākajā nākotnē taps vecticībnieku kultūras mantojuma centrs un radošās darbnīcas, izveidota un veiksmīgi darbojas Slutišķu gravu taka.
Savukārt no kāzās uzdāvinātas kaķa figūriņas līdz Kaķu sētai (Preiļi, Daugavpils iela 31), kurā apskatāmi vairāki simti dažādu kaķu suvenīru, – tāds ir Jeļenas Puzakas kaķu kolekcijas tapšanas ceļš. Viņa piedāvā arī meistarklases un atraktīvu darbošanos bērnu atpūtas istabā.
Ģimenēm draudzīgas vietas radītas gan Rēzeknē (Kovšu ezera parks, Raiņa parks), gan Ludzas apkaimē (deviņas pastaigu takas no pieciem līdz 22 km garas).
Māksla pilsētu ielās
Liepājas Zirgu salā pastaigu takai un putnu vērošanas tornim pievienojusies Dabas māja – vides un dabas izglītības centrs, kā arī skrituļošanas un velobraukšanas trase (trīs metrus plata un 1,2 km gara).
Ventspils muzejs piedāvā jaunu pastaigu maršrutu, meklējot pilsētas tornīšus aptuveni trīsarpus kilometru attālumā, bet Tārgales pagastā atjaunots simts metrus garais un pusotru metru platais gājēju un velobraucēju tilts pār Irbes upi. Šis trosu tilts ir vienīgā šādas konstrukcijas būve Ziemeļkurzemē un svarīgs infrastruktūras objekts pie bijušās Lielirbes dzelzceļa stacijas, kas iekļaujas Jūrtakas maršrutā.
Līdz gada beigām vēl var izmantot unikālu iespēju iepazīt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju – Grīņu dabas rezervātu gida pavadībā. Grīnis ir ļoti rets meža augšanas apstākļu tips, kurš sastopams tikai Baltijas jūras Kurzemes piekrastē, kurā aug arī ļoti rets augs – grīņu sārtene.
Saldū pie Svētā Jāņa luterāņu baznīcas atklāts lielākais bronzas skulptūru kopums Baltijā. Atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši, jo uz dievnama kāpnēm novietoti septiņi tēlnieka Sanda Aispura veidotie tēli dabiskā augumā, kādus tos attēlojis novadnieks gleznotājs Janis Rozentāls (1866–1916) savā slavenajā gleznā “Pēc dievkalpojuma”.
Ar mākslu pilsētvidē var iepazīties arī Tukuma vecpilsētā, kur vecpilsētā pie laternu stabiem Harmonijas un Dārza ielā izvietotas vairāk nekā 35 gleznu reprodukcijas. Tukuma apkaimē – Raudas mežos izveidota Vilkaču taka (ap 3 km), kas marķēta ar baltu vilka ķepu nospiedumiem uz kokiem un met loku pa vilkaču leģendām apvīto Pietukuma mežu.
Blakus Vilkaču takai atrodas Āža kalns, kur arī jauna taka pastaigai pa Āža muguru (kalns šķērsgriezumā atgādina āzi). No šejienes varot ieraudzīt pat Durbes pili Tukumā.
Meža dizaina dārzs
Cilvēka fantāzijai nav robežu – tā droši var teikt par Šmitu ģimenes bijušā Aizputes novada Cīravas pagastā izveidoto, ekoloģiskā dizaina priekšmetu un mēbeļu audzētavu “Meža dizaina dārzs”.
Te dobēs un pļavā aug nevis puķes vai dārzeņi, bet gan vairāk nekā 130 mēbeles – krēsli, drēbju pakaramie, mikrofonu statīvi, lampu abažūri un citi dizaina priekšmeti –, kuri “ienāksies” pēc 5–10 gadiem no zemē iebakstītiem kārklu spraudeņiem.
“Lai iegūtu vēlamās formas mēbeli, koka zari nepārtraukti ir jāveido un jāvij,” atklāj saimnieks. Mēbeļu audzēšanai ejot plašumā, Meža dizaina dārza teritorija tiks papildināta ar citiem no kokiem izaudzētiem vides objektiem un lapenēm, bet tūristi apraudzīt šo unikālo vietu var ierasties jau šoruden.
Vēsturisko ēku jaunā dzīve
Pēc vērienīgas rekonstrukcijas apskatei pieejams Bauskas pils centrālais tornis. Nu tajā visā torņa augstumā ir viena telpa, kas apskatāma no koka balkoniem agrāko grīdu līmenī dažādos rakursos.
Apkaimes ainavas vērojamas pa rekonstruētajām šaujamlūkām torņa augšdaļā un no segtiem balkoniem un galerijām pie rietumu sienas. Atjaunotas arī 18. gs. beigās celtās Rundāles muižas ūdensdzirnavas, kurās savulaik ne tikai malta labība, bet arī darbojušies galdnieki, notikusi vilnas apstrāde un augļu pārstrāde.
Muzejs, kas iekārtots piecos stāvos, ļauj izsekot graudu ceļam līdz gatavai produkcijai.
Dobeles apskates objektiem pievienojusies Livonijas ordeņa pils kapela – daudzfunkcionāls kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centrs ar skatu platformu jumta stāvā. Ekspozīcijā no nākamā gada janvāra būs aplūkojamas būvniecības laikā arheoloģiskās izpētes gaitā pilsdrupu kultūrslānī atrastās 13. un 14. gs. senlietas.
Vecauces pilī apskatāma jauna ekspozīcija “Albuma lapas. Vecauces saimniecībai 100”, bet tornī iekārtota vēl viena – “Auces apkārtnes teikas un leģendas”. Parkā atjaunoti divi tiltiņi, mazais pastaigu loks, kas šķērso grāvīti un aizved uz tālāko parka daļu.
No Blankenfeldes uz Lielplatones muižu pārceļojusi kolekcionāra Valda Jēkabsona unikālā zvanu kolekcija, kurā ietilpst ap tūkstotis dažāda vecuma, izcelsmes, materiāla un formas eksemplāru un uzskatāma par lielāko zvanu kolekciju Baltijā.
Broņislavas Martuževas slēptuve
Ar dzejnieces un dziesminieces Broņislavas Martuževas piemiņu var iepazīties viņas Dzejas klētī “Dārziņos” Lubānas pievārtē, bet šogad klāt nācis jauns vides objekts – tērauda spoguļvirsmas “Slēptuve” (turpat līdzās), kas atklāj Martuževas stingro, patriotisko garu, jo viņa radīja un izplatīja nacionālajiem partizāniem domāto informāciju, un no 1946. līdz 1951. gadam slēpās “Lazdiņu” mājās zem grīdas ierīkotā bunkurā.
Tagad ikvienam ir iespēja tur pasēdēt tumsā un iedomāties, vai viegli saglabāt savu pārliecību, ja ārpasaulē valda naidīga vara, un ir tikai laika jautājums, kad tiksi atrasts un sodīts. Bunkurā pieejami fragmenti no dzejnieces pagrīdē rakstītās dzejas, dziesmu tekstiem un nelegāli izdotā žurnāla “Dzimtene”.
Pie griestiem, atgādinot par pārciesto, kā Damokla zobens karājas Martuževu dzimtas krimināllietas vāks un fragmenti no lietas materiāliem.
