Pie zvaigznēm aizgājušie. No kurām kultūras personībām atvadījāmies 2019. gadā 0
Katru gadu dziest daudzu sabiedrībā iemīļotu mākslinieku, mūziķu, sabiedrisku darbinieku dzīvības. Taču 2019. gads bijis īpaši dramatisks. Atcerēsimies vēlreiz tos, ko zaudējām šogad.
2. janvārī pienāca ziņa, ka mūžībā devusies Latvijas Nacionālā teātra ilggadējā aktrise Maiga Grīnberga (25.03.1924-02.01.2019), kura Nacionālajā teātrī bija strādājusi kopš 1947. gada. Maiga Grīnberga par ilgo un radošo mūža darbu tikusi apbalvota ar Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju un Trīs Zvaigžņu ordeni.
Dienu vēlāk pienāca ziņa par Dailes teātra aktiera Āra Rozentāla (06.04.1938-03.01.2019) aiziešanu mūžībā. Pirmo aktiera pieredzi Rozentāls guva Daugavpils muzikāli dramatiskajā teātrī un Liepājas Drāmas teātrī. 1965. gadā viņš kļuva par Dailes teātra aktieri, vairāk nekā 50 gadu laikā nospēlējot virkni spilgtu lomu.
23. janvārī 96 gadu vecumā ASV tuvinieku lokā mira ievērojamais lietuviešu režisors, mākslinieks un dzejnieks, par avangarda kino krusttēvu dēvētais Jons Meks (24.12.1922-23.01.2019).
26. janvārī 86 gadu vecumā aizgāja ražīgais franču komponists Mišels Legrāns (24.02.1932-26.01.2019), kurš vairāk nekā pusgadsimtu ilgušās karjeras laikā saņēmis trīs “Oskarus” – par dziesmu “The Windmills of Your Mind”, kas bija dzirdama filmā “Tomasa Krauna afēra”, mūziku filmai “Summer of ’42” 1972. gadā un filmai “Yentl” 1984. gadā.
Viņš saņēmis arī piecas “Grammy” godalgas.
Slavu Legrāns ieguva ar mūziku franču “jaunā viļņa” režisora Žaka Demī filmām “Les Parapluies de Cherbourg” (“Šerbūras lietussargi”)
Mēneša beigās skumja ziņa pienāca no Amerikas – 30. janvārī tur mūžībā dažas dienas pirms savas 77. dzimšanas dienas aizgāja ansambļa “Čikāgas piecīši” dalībnieks Uldis Streips (1.02.1942-30.01.2019).
Uldis Streips, kurš studējis bakterioloģiju, ikdienā strādājis par profesoru un savā aptuveni 40 gadu ilgajā stāžā apmācījis ap 2000 ārstu.
5. februārī mūžībā devās basģitārists un ilggadējs Latvijas Televīzijas skaņu režisors Ilvars Zālītis (27.11.1959-5.02.2019), kurš bijis basģitārists grupās “K.Remonts”, “Jauns mēness” u.c. Tāpat Zālītis bijis skaņu režisors filmām “Akmeņi debesīs” (2007), “Džona Doreda sala” (2007), “Sirreālisma gultā. Sukuts” (2007), “Līvs ar otu” (2005) un “Mājup” (2001).
Februāra vidū Cīrihē 77 gadu vecumā mūžībā aizgāja šveiciešu aktieris Bruno Gancs (22.03.1941-16.02.2019), kurš izpelnījies atzinību ar meistarīgo Ādolfa Hitlera lomas atveidojumu 2004.gada filmā “Der Untergang” (“Sakāve”), pavēstīja mākslinieka pārstāvis.
Neilgi pēc savas 40 gadu jubilejas nosvinēšanas nomira Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Andrejs Možeiko (12.01.1979-23.02.2019).
Mūžībā 85 gadu vecumā aizgājis starptautisku slavu un atzinību saņēmušais modes mākslinieks Karls Lāgerfelds (10.09.19333-19.02.2019), kurš dzīves laikā bija mākslinieciskais vadītājs trim zīmoliem – Itālijas “Fendi”, Francijas “Chanel”, kā arī paša vārdā nosauktajam zīmolam.
Tikai dažas dienas vēlāk pienāca vēsts, ka miris mākslinieks, scenogrāfs un kinopilsētas “Cinevilla” projekta autors Mārtiņš Milbrets (27.06.1965-22.02.2019).
Pēc rotu izveidošanas leģendārajam rokoperas “Lāčplēsis” uzvedumam 1988. gadā viņš pievērsies scenogrāfijai.
Viņš veidojis scenogrāfiju 11 spēlfilmām (“Baiga vasara”, “Rīgas sargi”, “Rūdolfa mantojums”, “Sapņu komanda 1935”, “Džimlai rūdi rallallā”, “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” u.c.), daudziem TV seriāliem, 13 teātru izrādēm, galvenokārt Nacionālajā un Dailes teātrī, vairākiem dziesmu svētku uzvedumiem, Rīgas svētku pasākumiem Daugavas krastmalā.
Lielākais darbs, kurš ilga četru gadu garumā – kinopilsētas “Cinevilla” projektēšana un uzbūve filmas “Rīgas sargi” uzņemšanai.
Februāris bija īpaši nežēlīgs – pašā mēneša izskaņā mūžībā devās arī latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars (16.10.1958-26.02.2019), kurš no 1996. līdz 2013. gadam bija arī Latvijas Nacionālās operas direktors.
Filmējies daudzās Rīgas kinostudijas filmās, iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015. gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.
Žagars 2001. gadā saņēma Francijas Nacionālā Goda Leģiona medaļu “Médaille du Commandeur de la Légion d’honneur”, bet 2002. gadā – Triju Zvaigžņu ordeni.
Tāpat Žagars 2006. gadā saņēmis Nīderlandes karaļnama ordeni, 2011. gadā – starptautisko prēmiju “Baltijas zvaigzne” par humanitāro sakaru attīstību un stiprināšanu Baltijas reģiona valstīs, kā arī Lietuvas Nopelnu ordeņa Virsnieka krustu.
Savukārt 2012.gadā Žagaram piešķirts Igaunijas prezidenta apbalvojums – trešās šķiras Māras zemes krusts.
Kādreizējais Krievijas Prezidents Dmitrijs Medvedevs 2010. gadā Žagaram piešķīra Draudzības ordeni par kultūras saikņu stiprināšanu starp Krieviju un Latviju.
2016. gadā viņš nodibināja Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fondu, kura mērķis ir veicināt un attīstīt kultūras projektus, īpaši mūzikas un mākslas nozarēs.
Tāpat Žagars darbojas kā mākslinieciskais vadītājs fondā “Baltijas muzikālās sezonas”, kas uzsāka darbību 2017. gadā. Bijis arī biedrības “Laiks kultūrai” biedrs un iesaistījies Latvijas Nacionālās operas fonda darbā.
Uzņēmējdarbību Žagars uzsāka 1993. gadā, atvēris Rīgā vairākas kafejnīcas, to skaitā “Osiris” un “Deco bārs”. Kā liecina “firmas.lv” pieejamā informācija, Žagars bijis kapitāldaļu turētājs arī uzņēmumos SIA “Animus”, “Momento”, “Symposium”, “Grēniņš” un “Anno 2012”.
No vēža 68 gadu vecumā nomira bijušais britu rokgrupas “The Cure” bundzinieks Endijs Andersons (30.01.1951-26.02.2019) , sociālajos tīklos pavēstīja grupas biedrs Lols Tolhērsts.
Andersons mūža miegā aizmidzis mierīgi otrdien, līdzās esot draugiem un tuviniekiem. Mūziķis nedēļu pirms aiziešanas sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja, ka viņam ir vēzis ceturtajā stadijā.
Kā zibens spēriens no skaidrām debesīm 2. martā nāca ziņa par izcilās rakstnieces Andras Neiburgas (16.01.1951-2.03.2019) nāvi.
Izdotas trīs Neiburgas grāmatas – 1988. gadā stāstu krājums “Izbāzti putni un putni būros”, 1991. gadā garstāsts bērniem “Stāsts par Tilli un Suņu vīru” (ekranizēta) un 2004. gadā – stāstu krājums “Stum, stum”.
Neiburgas stāsti tulkoti angļu, vācu, franču, dāņu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, igauņu un lietuviešu valodā. Viņa arī rakstījusi slejas laikrakstam “Diena”.
Par stāstu krājumu “Stum, stum” Neiburga 2004. gadā saņēmusi laikraksta “Diena” gada balvu kultūrā, par garstāstu “Stāsts par Tilli un Suņuvīru” 1993. gadā saņēmusi Latvijas Bērnu literatūras prēmiju “Pastariņa prēmija” un 2002. gadā arī Autortiesību Bezgalības balvu.
Pēc insulta 52 gadu vecumā nomira amerikāņu jauniešu kulta seriāla “Beverlihilsa 90210” zvaigzne, veselas paaudzes elks Lūks Perijs (11.10.1966-4.03.2019).
49 gadu vecumā mūžībā aizgājis britu elektroniskās mūzikas grupa “The Prodigy” vokālists Kīts Flints (17.09.1969-04.03.2019)..
Marts noslēdzās ar skumju, taču ne pārsteidzošu ziņu par franču “jaunā viļņa” kinorežisores Aņēzas Vardas (30.05.1928-29.03.2019) nāvi 90 gadu vecumā.
Varda kinoindustrijā bija leģendāra persona, bet viņas jaunā autobiogrāfiskā dokumentālā filma piedzīvoja pirmizrādi Berlīnes kinofestivālā vēl tikai šī gada februārī.
Varda bija pazīstama arī kā fotogrāfe, scenāriste, aktrise un ar veikumu vizuālajā mākslā.
2015. gadā viņa saņēma Kannu kinofestivāla goda “Zelta palmas zaru”, kļūstot par pirmo sievieti, kas saņēmusi šo apbalvojumu.
83 gadu vecumā nomira zviedru aktrise Bibi Andersone (11.11.1935-14.04.2019), kura tēlojusi vairāk nekā desmit režisora Ingmara Bergmana filmās, tostarp “The Seventh Seal” un “Persona”.
Zviedrijas Filmu institūts norādīja, ka Andersone ir vienīgā māksliniece, kura institūta balvu pasniegšanas vēsturē četras reizes atzīta par labāko aktrisi.
Maija vidū 72 gadu vecumā mūžībā aizgāja pazīstamā amerikāņu aktrise, seriāla “Tvinpīksa” zvaigzne Pegija Liptone (30.08.1946-11.05.2019).
1971.gadā viņa saņēma balvu “Zelta globuss” kā labākā aktrise par Džūlijas Bārnesas lomu kriminālseriālā “The Mod Squad”, bet 90. gadu sākumā pēc ilga filmēšanās pārtraukuma atkal iemantoja popularitāti ar Normas Dženingsas lomu seriālā “Tvinpīksa”.
Dienu vēlāk tika paziņots par 97 gadus vecās dziedātājas un aktrises Dorisas Dejas (3.04.1922-13.05.2019) nāvi. Viņa slavas zenītā bija pagājušā gadsimta 50. un 60. gados.
Viņas jautrais kontralts, blondie mati un mirdzošais smaids ļāva Dejai nokļūt slavas zenītā ar tādām filmām kā “Pillow Talk” and “That Touch of Mink”, kā arī dziesmām, piemēram, Alfrēda Hičkoka filmā “The Man Who Knew Too Much” dzirdamo “Whatever Will Be, Will Be (Que Sera, Sera)”. Kopumā aktrise piedalījusies gandrīz 40 filmās.
Ievērojamo 102 gadu vecumu sasniedza Luvras piramīdas arhitekts Bei Juimins (26.04.1917-16.05.2019).
Ķīnā dzimušais arhitekts strādājis pie vairākiem ievērojamiem projektiem, tostarp Džona F. Kenedija bibliotēkas Bostonā, Nacionālās mākslas galerijas austrumu būves Vašingtonā, Ķīnas bankas torņa Honkongā un islāmiskās mākslas muzeja Katarā.
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Bei piedalījās Luvras atjaunošanā un radīja Luvras piramīdu, kas ir milzīga stikla un metāla struktūra, kura sākotnēji izpelnījās negatīvu parīziešu reakciju, bet šodien kļuvusi par vienu no Francijas galvaspilsētas simboliem.
9. jūlijā 88 gadu vecumā Leiksvilā nomira amerikāņu aktieris, filmu “Vīri melnā” aģents Zeds Rips Torns (6.02.1931-9.07.2019)–.
Septiņus gadu desmitus ilgajā karjerā kino, televīzijā un teātrī Torns tēlojis gandrīz 200 lomu.
12. jūlijā mūžībā aizgāja tekstilmāksliniece un pedagoģe Aija Baumane (13.03.1943-12.07.2019).
Kopš 1972. gada Aija Baumane strādāja kā pasniedzēja LMA un no 1994. līdz 2013. gadam bija LMA Tekstilmākslas katedras vadītāja, kopš 1994. gada – profesore.
Baumane bija viena no aktīvākajām māksliniecēm latviešu tekstilmākslā, kā arī lielizmēra telpisko šķiedras objektu veidošanas aizsācējām.
Pēc īsas slimības augusta sākumā 88 gadu vecumā no dzīves aizgāja ASV rakstniece Tonija Morisone (18.02.1931-05.08.2019). Viņa bija pirmā afroamerikāņu sieviete, kas saņēmusi Nobela balvu literatūrā.
Vairāk nekā sešus gadu desmitus ilgušās literārās karjeras gaitā Morisone sarakstījusi 11 romānus. Viņa sarakstījusi ar lugas, īsos stāstus un dokumentālās prozas darbus.
1988. gadā Morisone pa romānu “Mīļotā” saņēma Pulicera prēmiju un Amerikāņu grāmatu balvu.
27. augustā 82 gadu vecumā mūžībā devās leģendārais Valmieras drāmas teātra (VDT) aktieris un režisors Felikss Deičs (2.04.1937-27.08.2019).
Deičs daudzus gadus nostrādājis par režisora Ādolfa Šapiro asistentu. Vēlāk viņš saņēmis piedāvājums veidot izrādi Liepājā, kā arī Valmieras teātra direktors Pēteris Sūcis viņam piedāvājis strādāt Valmierā, brīdinot, ka teātra nav, to vēl ceļ, un ka palikusi tikai vidējā aktieru paaudze.
Kā atceras kolēģi, Deičs aktieru trupai lika strādāt pie sarežģītiem uzdevumiem, bet darīja to ar mīlestību un pedagoģisku smalkumu.
Jau pēc dažiem gadiem viņa Rūdolfa Blaumaņa lugu iestudējumi “Ļaunais gars” un “Trīnes grēki” saņēma Latvijas Teātra gada balvas, vēlāk pievienojās “Pie aizbirušā avota”, novatoriski atklāts “Potivāra nams” un “No saldenās pudeles”.
1997.gadā Deičs VDT iestudēja Antona Čehova lugu “Ivanovs”, kas saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu kā gada labākā izrāde, bet Deičs togad tika atzīst par gada labāko režisoru.
Septembra sākumā, dažas nedēļas pirms 95. dzimšanas dienas, mūžībā aizgāja latviešu bērnu grāmatu autore, māksliniece un skolotāja Mirdza Grigule-Kļava (17.09.1924-02.09.2019).
Rakstnieka Ignata Muižnieka un otrajā laulībā – Arvīda Griguļa dzīvesbiedre savus literāros darbus parakstīja ar pseidonīmu Kļava.
Viens no rakstnieces populārākajiem darbiem ir pasaku sērija par vāverēnu Tomu un viņa draugiem. Pasaku sērijas publicētas laikā no 1974.gada līdz mūsdienām.
Grigules-Kļavas radošajā pūrā ir arī 1979. gadā izdotais bērnu detektīvstāsts “Inga – detektīvs”, 1984. gadā izdotā populārzinātniskā grāmata par abiniekiem “Mēs arī esam pasaulē”, romāni “Māra Rīgā”, kas izdots 1979. gadā, un “Katram sava orhideja”, kas izdots 1983. gadā. Savukārt 1988.gadā izdots viņas garstāsts “Pelēkā māja”.
Otra rakstnieces mīlestība bijusi glezniecība.
10. septembrī nomira Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un Aleksandra Čaka balvas laureāts aktieris Imants Skrastiņš (12.04.1941-10.09.2019).
Skrastiņš strādājis par Latvijas Radio režisoru, bijis arī Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis. Vairākas reizes aktieris kandidējis Rīgas domes un Saeimas vēlēšanās.
Smagu triecienu Latvijas kultūra saņēma septembra izskaņā, kad saņēmām ziņu par Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātāja, mecenāta Borisa Tetereva (5.11.1953-21.09.2019) nāvi.
Kopā ar dzīvesbiedri Ināru Boriss Teterevs 2010. gadā nodibināja ģimenes labdarības fondu.
Teterevam pasniegts Ministru kabineta Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un Triju Zvaigžņu ordenis. Teterevs kļuvis par Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktoru, Latvijas Universitātes Goda biedru un Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda locekli.
2015.gadā viņš pievienojās pasaules lielākās līderu alianses – Madrides kluba oficiālo personu lokam. Aliansi vada bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
26. septembrī 86 gadu vecumā nomira bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks (29.11.1932-26.09.2019), kurš vadīja valsti no 1995. gada līdz 2007. gadam, bet no 1977. līdz 1995. gadam bija Parīzes mērs.
Oktobris sākās ar vēsti, ka 80 gadu vecumā miris slavenais čehu dziedātājs Karels Gots (14.07.1939-1.10.20-19).
Savas gandrīz pusgadsimtu ilgās karjeras laikā Karels Gots iedziedājis aptuveni 150 dažādu plašu un kompaktdisku, kas pārdoti desmitos miljonu eksemplāru.
Repertuārs, ko viņš iedziedāja čehu, vācu, krievu un angļu valodā, aptver daudzus un dažādus stilus, sākot no rokenrola un kantrimūzikas un beidzot ar blūzu un operu.
Īpaši daudz cienītāju dziedātājs bija iemantojis Vācijā un Krievijā. Vācijas laikraksti savukārt viņu iesauca par “Austrumu Sinatru”.
Dienu vēlāk pēc ilgas slimības mūžībā devās cits ievērojams mūziķis – gruzīnu komponists Gija Kančeli (10.08.1935-02.10.2019), kurš sacerējis mūziku kinofilmām “Mimino” un “Kin-dza-dza”.
Kančeli ir vairāku desmitu kinofilmu un teātra izrāžu mūzikas autors.
9. oktobrī 70 gadu vecumā nomira ilggadējais Daugavpils teātra aktieris un režisors Jurijs Losevs (29.01.1949-9.10.2019).
Latviju satrieca 26. oktobrī izplatījusies vēsts, ka ārzemju ceļojumā pēkšņi miris televīzijas raidījumu veidotājs un vadītājs Mārtiņš Ķibilds (23.07.1973-26.10.2019), kurš Latvijas Televīzijā veidoja un vadīja tādus raidījumus kā “Atslēgas”, “Adreses” un “Kultūrdeva”. Agrāk viņš bijis arī raidījuma “Gribi būt miljonārs?” vadītājs.
Ķibilds bijis arī Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs.
27. oktobrī 76 gadu vecumā mūžībā aizgāja krievu rakstnieks un disidents Vladimirs Bukovskis (30.12.1942-27.10.2019).
Bukovskis bija viens no pazīstamākajiem padomju disidentiem, kurš ieslodzījumā PSRS cietumos un psihiatriskajās slimnīcās pavadīja kopumā 12 gadus.
1976.gadā Bukovskis tika deportēts no Padomju Savienības un apmainīts pret ģenerāļa Augusto Pinočeta diktatūras pārvaldītajā Čīlē ieslodzīto
Pēc ilgstošas ārstēšanās 9. novembrī Aizsaulē 94 gadu vecumā devās leģendārā gleznotāja Džemma Skulme (20.09.1925-9.11.2019).
Skulme dzimusi gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes ģimenē. Viņa bija nozīmīga padomju laika Latvijas kultūras dzīves veidotāju, līdzdarbojās Atmodas kustībā, 1988. gadā bija Latvijas Tautas frontes (LTF) veidotāju skaitā un 1989. gadā tika ievēlēta PSRS Tautas deputātu kongresā.
Skulme bijusi arī LPSR Augstākās Padomes deputāte, kā arī 1998. gadā parakstījusi Tautas partijas manifestu.
Gleznotāja ir vairāku prēmiju un apbalvojumu laureāte, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmusi Ministru kabineta balvu par izcilu devumu Latvijas mākslas un sabiedriskajā dzīvē.
Skulme bija precējusies ar aktieri Artūru Dimiteru un gleznotāju Ojāru Ābolu, arī bērni – Juris Dimiters un Marta Skulme – ir mākslinieki.
Novembrī zemes klēpī tika guldīts dizainers Modris Bakmanis (1935-2019), kurš no 1960. līdz 1974. gadam strādāja vienā no lielākajiem Latvijas sakaru iekārtu izgatavotājiem – ražošanas apvienībā “Radiotehnika” un no 1965. gada tās konstruktoru birojā “Orbīta”.
Rīgas radiorūpnīcā māksliniekam bija iespēja papildināt pieredzi rūpnieciskajā dizainā, izstrādājot veidolu maketus un dizaina prototipus sava laika radiotehniskām novitātēm, pārnēsājamiem tranzistoru radiouztvērējiem “Rīga 103” (1967), “Rīga 302” (1968), radiolām “Rīga 101” (1967), “Rigonda-mono” (1972), portatīvai magnetolai “Amata” (1970), mērierīcēm un citiem.
Lāčplēša dienā mūžībā aizgājis latviešu dramaturgs Harijs Gulbis (25.10.1926-11.11.2019), kurš iemantoja popularitāti ar 1968. gada lugu “Aijā žūžū, bērns kā lācis”, ko iestudēja Drāmas teātrī, kā arī Tartu teātrī “Vanemuine”.
1975. gadā Nacionālajā teātrī iestudēja Gulbja lugu “Cīrulīši”, kura kļuvusi par vienu no latviešu kultūras simboliem. 1980. gadā pēc lugas motīviem uzfilmēja režisora Oļģerta Dunkera tāda paša nosaukuma filmu. 2018. gada 6. decembrī pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī piedzīvoja atkārtots lugas “Cīrulīši” iestudējums Edmunda Freiberga režijā.
16. novembrī 95 gadu vecumā mūžībā aizgājusi Latvijas teātra Zelta fondā uzņemtā Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktrise, Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere Ruta Birgere (7.05.1924-16.11.2019).
Birgere filmējusies arī dažās kino lentēs, tai skaitā viņa iejutusies vecmammas lomā Renāra Vimbas filmā “Es esmu šeit”, kura 2016. gada festivālā “Lielais Kristaps” tika atzīta par gada labāko spēlfilmu.
Savukārt 2016.gada 9.maijā pirmizrādi piedzīvoja par Birgeri uzņemtā Lienes Laviņas-Kalnaellas dokumentālā filma “Tev, Rūķi!”.
Dienu pirms savas un Latvijas dzimšanas dienas zvaigznes aizsauca ilggadējo Nacionālā teātra aktrisi Helgu Dancbergu (18.11.1941-17.11.2019).
“Ja radošās darbības sākumā Helga Dancberga nospēlējusi vairākas jauno varoņu mīlētāju lomas, kuram raksturīgs gara spēks, spīts un tiešums, tad aktrises humora izjūta ar laiku ļauj viņai kļūt galvenokārt par spilgtu raksturlomu tēlotāju ar plašu emocionālo amplitūdu – no lietišķas līdz romantiskai būtnei,” teikts teātra mājaslapā.
Dancberga arī tika uzņemta Latvijas Teātra Zelta fondā, kurā tiek uzņemti skatuves mākslinieki, kuri devuši īpašu ieguldījumu teātra nozarē.
Pašā novembra izskaņā 85 gadu vecumā mūžībā devās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis, profesors Jānis Stradiņš (10.12.1933-26.11.2019).
Jānis Stradiņš 1961. gadā izveidoja Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, ko vadīja līdz 2006. gadam. Laikā no 1972. līdz 1976. gadam bija docētājs Latvijas Valsts Universitātē, 1974. gadā kļuva par profesoru.
1988. gada 23. martā Latvijas Rakstnieku savienība izveidoja staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju profesora Stradiņa vadībā. Atmodas kustības dalībnieks, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.
Kopš 1990. gada darbojās kā pētnieks Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, kopš 1992. gada – arī Latvijas Medicīnas akadēmijas Medicīnas vēstures institūtā.
Laikā no 1996. līdz 1998. gadam Stradiņš bija LZA viceprezidents, no 1998. līdz 2004. gadam – prezidents. 2004. gadā kļuva par LZA Senāta priekšsēdētāju.
Kopš 1987. gada bija Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas prezidents, kopš 1990. gada vadīja Baltijas valstu Zinātņu vēstures un filozofijas asociāciju, kopš 2006. gada – valsts pētījumu programmu “Letonika”.
No 1990. līdz 2007. gadam bija Latvijas Zinātnes padomes valdes loceklis.
Stradiņš ir autors vai līdzautors septiņām grāmatām un vairāk nekā 330 zinātniskām publikācijām ķīmijas jomā, kā arī 20 grāmatām un vairāk nekā 270 zinātniskām publikācijām zinātnes vēstures jomā.
1983. gadā Stradiņš saņēmis Paula Stradiņa balvu, 1993. gadā – LZA Lielo medaļu, 1994. gadā – LZA Gustava Vanaga balvu, 1995. gadā apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2001. gadā piešķirta Ministru kabineta balva par zinātnisko darbu ciklu Latvijas zinātņu un kultūras vēsturē, 2004. gadā saņēmis Rīgas balvu, 2008. gadā – I šķiras Atzinības krusta.
Tāpat saņēmis dažādus citu valstu apbalvojumus, tai skaitā Francijas Goda leģiona ordeni, un Igaunijas Māras zemes krustu.
30. novembrī, Sanktpēterburgā mūžībā aizgāja izcilais diriģents Mariss Jansons (10.01.1943-30.11.2019), kurš ilgstoši sirga ar iedzimtu sirds slimību.
Kopš 1973. gada vadīja daudzus simfoniskos orķestrus Eiropā un ASV.
2007. gadā Marisa Jansona vadībā notika L.van Bēthovena Devītās simfonijas atskaņojums, kurā piedalījās Bavārijas Radio Simfoniskais orķestris un kuru kopā ar 7000 citu klausītāju Pāvesta audienču zālē Vatikānā noklausījās Romas pāvests Benedikts XVI.
Mariss Jansons 2005. gadā saņēma Grammy balvu kategorijā “Labākā orķestra uzstāšanās” par Dmitrija Šostakoviča 13. simfonijas ierakstu Bavārijas Radio simfoniskā orķestra un kora izpildījumā
Latviešu māksliniece Daina Dagnija (15.03.1937-04.12.2019) paspēja pieredzēt pēdējo izstādi ASV. Daina Dagnija dzimusi Latvijas armijas virsnieka ģimenē, 1944. gadā bija spiesta doties bēgļu gaitās, vispirms uz Vāciju un vēlāk pārcelties uz ASV, vizuālās mākslas pamatus apguva Mākslas studentu līgā (Ņujorka, ASV, 1954-1956).
Mākslā viņas oriģinālais pienesums saistāms ar gleznu ciklu “Sieviete un govs” (1982-1985). Tās turpinājumā māksliniece nonāca pie neomītisma, kolektīvajā zemapziņā sakņotiem priekšstatiem par kosmogoniju. Radošajā daiļradē Daina Dagnija dzīvi reaģēja uz politiskajām krīzēm.
Dainai Dagnijai piešķirta VKKF Mūža stipendija; LR Kultūras ministrijas stipendija Cité Internationale des Arts, mākslinieku rezidence, Francija; No 1999. – 2001. gadam līdzdarbojās programmā “Māksla Vēstniecībās” ASV, Vašingtonā; saņēmusi Pasaules brīvo latviešu apvienības, Kultūras fonda Goda balvu vizuālajās mākslās; 1985. gadā ieguva Ņūdžersijas štata, ASV, stipendija glezniecībā; saņmusi Samitas (ASV) balvu glezniecībā, Ņūdžersijas štata (ASV) stipendiju glezniecībā, bet 1974. gadā Dainai Dagnijai piešķirta Ģenerāļa Kārļa Goppera fonda balva vizuālajās mākslās.
Pēc 17 gadus ilgušas cīņas ar vēzi 10. decembrī mūžībā 61 gada vecumā aizgāja zviedru dueta “Roxette” soliste Marī Frēdriksone. Frēdriksones un Pēra Gesles duets “Roxette” tika izveidots 1986. gadā.
Ar debijas singlu “Neverending Love” duets guva panākumus dzimtajā Zviedrijā, bet trīs gadus vēlāk ar singlu “The Look” un albumu “Look Sharp!” izpelnījās ievērību visā pasaulē.
“The Look” nonāca ASV hitparādes pirmajā vietā. Tam sekoja tādi hiti kā “Listen To Your Heart”, “It Must Have Been Love” un “Joyride”.
Līdz 86 gadu vecumam nodzīvoja amerikāņu aktieris Denijs Aiello (20.06.1936-12.12.2019), kurš pazīstams pēc filmas “Krusstēvs II”.
13. decembrī pasaule atvadījās no holandiešu – franču aktrises Annas Karinas (22.09.1940-13.12.2019), kura līdzdarbojās vairāk nekā 30 filmās, starp kuriem spilgti franču “jaunā viļņa” kino darbi, arī septiņas viņas tābrīža vīra, režisora Žana Lika Godāra filmas.
78 gadu vecumā nomira viena no “Bonda meitenēm” Klodīne Ožēra (26.04.1941-19.12.2019), kura tēloja Domino 1965. gada filmā. Viņa bija pirmā franču aktrise, kas tika izvēlēta lomai filmās par Džeimsu Bondu. Turpināja filmēties līdz 1995. gadam.
Ožēra kļuva arī par mis Franciju un piedalījās mis Pasaule konkursā.
Vēl par vienu leģendāru modes mākslinieku nabagāka pasaule kļuva dažas dienas pirms Ziemassvētkiem, kad mūžībā aizgāja Emanuels Ungaro (13.02.1933-21.12.2019).
Savas karjeras sākumā Ungaro strādāja kopā ar Kristovalu Balensjagu, bet 1965. gadā atvēra pats savu modes namu, kurš četras desmitgades bija viena no tendencu noteicējiem modes pasaulē. Ungaro veidojis tērpus tādām personībām kā ASV pirmā lēdija Džekija Kenedija, kā arī slavenākajām modelēm, arī Sindijai Kraufordei un Lindai Evandželistai.
Pašnāvību Ziemassvētku dienā izdarīja Norvēģijas princeses Martas Luīzes bijušais vīrs, rakstnieks Ari Bēns (30.09.1972-25.12.2019).
Pāris bija oficiāli precējušies 14 gadus, viņiem ir trīs meitas – 16 gadus vecā Moda Anželika, 14 gadus vecā Le Isadora un vienpadsmitgadīgā Emma Talula.
Otrajos Ziemassvētkos 79 gadu vecumā mūžībā aizgāja ilggadējais, vietējo iedzīvotāju cienītais Lubānas pilsētas domes priekšsēdētājs, dziesminieks Miķelis Gruzītis.
27. decembrī nomira viena no izcilākajām Krievijas teātra režisorēm, Maskavas teātra “Sovremeņņik” mākslinieciskā vadītāja Gaļina Volčeka.
1956.gadā Volčeka piedalījās Jauno aktieru studijas dibināšanā. Divus gadus vēlāk šī studija kļuva par teātri “Sovremeņņik”. 1972.gadā Volčeka kļuva par teātra “Sovremeņņik” galveno režisori, bet kopš 1989.gada bija šī teātra mākslinieciskā vadītāja.
30. decembrī Lietuvā 65 gadu vecumā miris pazīstamais kino un teātra aktieris Remiģijs Sabulis (29.08.1954-30.12.2019), kurš palicis skatītāju atmiņā aktieris ar lomām režisora Arūna Žebrjūna filmā “Bagātais brālis, nabagais brālis”, Marijona Ģiedra filmā “Amerikāņu traģēdija”, Raimonda Vabala filmā “Lidojums pār Atlantiju” un daudzos citos kinodarbos, tostarp Rīgas kinostudijā tapušajā Aloiza Brenča “Zītaru dzimtā” un Dzidras Ritenbergas “Svešajā gadījumā”.
Pilnīgāks pie zvaigznēm aizgājušo ārzemju slavenību apkopojums ŠEIT.
