Vēl nav zināms, vai pirmie Covid-19 upuri Latvijā mira tieši no slimības 1
Latvijā konstatēts otrais nāves gadījums, kad pacientam bija Covid-19 slimība, taču, kā skaidro Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, vēl nav zināms, vai abu cilvēku primārais nāves cēlonis bija koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19.
Tas precīzi būšot zināms, kad būs saņemts patologanatomiskās izmeklēšanas slēdziens.
Bet tik un tā epidemiologiem par katru nāves gadījumu, kas varētu būt saistīts ar Covid-19, ir jāziņo Eiropas Savienības agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā.
Aizvadītajā nedēļā uzzinājām, ka Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pēc astoņu dienu ārstēšanas mirusi kāda 99 gadus veca sieviete, kurai konstatēts Covid-19 un kura sirgusi arī ar vairākām hroniskām kaitēm.
Miris arī kāds vīriešu patversmes “Zilais krusts” iemītnieks, kuram arī bijušas vairākas hroniskas saslimšanas, bet kurš nav bijis stacionēts, jo viņam nebija izteiktu Covid-19 simptomu.
Atbilstoši normatīvajiem aktiem, ja ir pamatotas aizdomas, ka cilvēka nāves cēlonis ir kāda no bīstamām infekcijas slimībām, tad obligāti jāveic mirušā cilvēka ķermeņa patologanatomiskā izmeklēšana.
“Katram nāves gadījumam ir primārais un sekundārais nāves cēlonis.
Par abiem mirušajiem šis izvērtējums vēl nav veikts, tāpēc nevar droši apgalvot, ka primārais nāves cēlonis bijis Covid-19,” saka J. Perevoščikovs. Viņš pastāstīja, ka aizvadītajā nedēļā esot rīkota starptautiska epidemiologu audiokonference par neskaidrajiem jautājumiem, kas saistīti ar Covid-19 statistikas veidošanu.
“Mums ir arī sava iekšējā statistika. Kopējos norādījumus gatavo Pasaules veselības organizācija, taču tur ir neprecizitātes. Kamēr nebija nāves gadījumu, mums mirušo iekļaušana kopējā statistikā nebija tik aktuāla, bet tagad, kad sākām interesēties, kā tas izdarāms, izrādās, ka šis jautājums īsti līdz galam nav skaidrs ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm,” skaidro epidemiologs.
ASV laikraksts “The New York Times” informē, ka Itālija un Francija ir ziņojušas par tiem nāves gadījumiem, kas konstatēti slimnīcās. Bet Vācijā zemais mirstības rādītājs no Covid-19, kas ir viens procents no inficētajiem, varot rasties no plašākām pārbaudēm cilvēkiem, kuri ir veseli vai kuriem ir viegli simptomi, un no mazākām mirušo pārbaudēm.
Epidemiologs J. Perevoščikovs norāda, ka tajās valstīs, kur ir daudz mirušo, nav iespējams visiem veikt patologanatomisko izmeklēšanu, lai konstatētu, ka Covid-19 patiešām ir primārais nāves cēlonis. Bet Latvijā, kur ir mazs nāves gadījumu skaits, tas ir iespējams.
Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 Latvijā līdz vakardienai reģistrēta 533 cilvēkiem. Līdz svētdienai Latvijā veikti 20 680 testi. Patlaban slimnīcās ārstējas 36 Covid-19 pacienti, tajā skaitā 32 ar vidēju slimības gaitu, bet četri – ar smagu.
