Latvijas biezpiens par 20 eiro kilogramā 8
Lai gan uz biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekļu amatiem šogad bija neierasta konkurence – 15 kandidāti uz astoņām vietām –, vienu no ietekmīgākajām lauksaimnieku organizācijām arī turpmākos divus gadus vadīs ilggadējais priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, kā arī līdzšinējā valde. Latgalieši un kurzemnieki palikuši pie ratiem.
Fokusā – nodokļu politika un tiešmaksājumi
Problēmas, ko šogad nāksies risināt biedrībai, var formulēt dažos vārdos – neskaidrības ap nodokļu reformu, kā arī vienlīdzīgu tiešmaksājumu izredzes. Valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre atzīst, ka lauksaimniekiem nav īsti pieņemama gaidāmā nodokļu reforma. “Uz pirmo acu uzmetienu izskatās, ka daudz kas nav labi. Piemēram, reinvestētā peļņa. Jautājums – vai zemes pirkšana būtu reinvestēta peļņa? Ja jā, tas ir pozitīvi, bet ja nē – būs jārunā. Tas pats par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas jāmaksā no zemes nomas. Ja tas paliek līdzšinējā 10% līmenī, tad labi, bet ja tomēr būs politiķu piedāvātie 20%, nozare aizies pelēkajā zonā. Nebūs vēlmes maksāt. Nodokļu politikai jābūt tādai, kas motivē maksāt nodokļus un mazināt pelēko ekonomiku,” sacīja zemnieku pārstāve.
Savukārt saistībā ar vienlīdzīgāku tiešmaksājumu izredzēm nozīmīga būšot spēja sastrādāties ar kaimiņiem, jo iepriekšējo gadu vienprātība, baltiešu intereses kopīgi lobējot Briselē, esot krietni noplakusi. “Kopējās lauksaimniecības politikas reforma un tiešmaksājumu izlīdzināšana būs šā gada prioritāte, ņemot vērā, ka pašlaik notiek tās iezīmēšana un līdz gada beigām jābūt skaidrībā, ko mēs gribam. Te būs darbs visiem, sākot no prezidenta un deputātiem un beidzot ar zemniekiem. Bet – viens nav karotājs, tādēļ svarīgs jautājums – kā to visu saskaņot ar kaimiņiem. Iekšēji tomēr vēl nav sajūtas, ka “atrotām piedurknes un aiziet”.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, uzrunājot biedrības kongresa dalībniekus 10. martā atzina, ka saistībā ar tuvāko nākotni viņu bažīgu darot Eiropas Savienības subsīdiju apmērs. Šis naudas maks pēc breksita kļūs jūtami plānāks, bet kopējā naudas deķīša vilkšana katram uz savu pusi – vēl stiprāka. “Tik lielas kopējās naudas kā līdz šim vairs nebūs. Un samazinājums nebūs viens vai divi procenti, tas būs ievērojami lielāks. Diemžēl gala lēmumus pieņems ne jau zemnieki, bet valstu vadītāji, tā ka viegli nebūs,” sacīja ministrs.
Nav tik slikti, kā izskatās
Ministrs arī brīdināja, ka tuvākajos gados zemniekiem jārēķinās ar ierobežojumiem saistībā ar agroķīmijas lietošanu. “Ķīmija būs jālieto mazāk un tam mēs piekrist nevaram. Ir lielas diskusijas, kur mēģinām pierādīt, ka dabas apstākļi katrā dalībvalstī ir dažādi un nedrīkst izslēgt desmitiem vielu, tajā skaitā glifosātus. Ir rūpīgāk jāvērtē, ko neatļaut, bet ko – atļaut.”
Tomēr kopumā Dūklavs iezīmēja perspektīvu nozares ainu, pat neraugoties uz likstām, kas piemeklējušas un vēl piemeklēs zemniekus. Krievijas embargo, cūku mēris, putnu gripa un izdauzītie lauku ceļi nozarei iezāģēs arī šogad, taču kopējā situācija nemaz neesot slikta. Pēc embargo noteikšanas piensaimnieki atraduši 21 jaunu tirgu, piena iepirkuma cena pēc divu gadu krituma un straujā uzrāviena pagājušā gada beigās šobrīd nostabilizējusies, bet izslaukums, neraugoties uz ganāmpulku sarukumu, turas pirmskvotu līmenī. “Kvotu pirms to slēgšanas izpildījām par 99,1%, kur atlikušie 0,9% nozīmēja 7338 tonnas jeb 2,6 dienu slaukumu. Knapi, bet ar to pietika, lai soda nauda nebūtu jāmaksā,” atgādināja Dūklavs, piebilstot, ka nu “pastrādāts labi – slaucam kvotas līmenī ar mazāk dzīvniekiem, tātad ganāmpulki ir pietiekami produktīvi”.
Biezpiens par 20 eiro kilogramā
Īpaši labas perspektīvas, cita starpā, paveras bioloģiskajiem zemniekiem, par ko ministrs nupat pārliecinājies vizītē Dubaijā. Turienes veikalā ministrs pamanījis Latvijas bioloģisko biezpienu, kura cena bijusi 20 eiro kilogramā. Lūk, tas ir tirgus, uz ko tiekties, spriež Dūklavs. Līdz 2020. gadam nozarei būs pieejami 150 miljoni eiro, tādēļ ir visas iespējas, lai paplašinātu bioloģiskās zemes platības, kas patlaban aizņem 12% no visas lauksaimniecības zemes valstī.
Zemnieku saeima
* Zemnieku saeima apvieno apmēram 900 biedrus, kur 35% pārstāv Zemgali, 30% – Vidzemi, 20% – Kurzemi, 15% – Latgali.
* Biedrības saimniecību vidū 23% gada apgrozījums ir līdz 50 000 eiro, 23% – līdz 150 000 eiro, 19% – līdz 350 000 eiro, 9% – līdz 700 000 eiro.
* Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība – 54%, piena lopkopība – 38%, citas nozares – 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbiniekiem.
