Rīga – “leļļu pilsēta” 1
Jūnijā Vācijas valdošajās aprindās īpaši aktualizējas doma par nenovēršamo Kurzemes kolonizāciju. Mēneša vidū Vācijas bruņoto spēku virspavēlnieks Pauls fon Hindenburgs pavēl katram Kurzemes zemes īpašniekam, kura zemju platība pārsniedz 360 hektārus, trešdaļu no tām pārdot īpaša kolonizācijas zemju fonda izveidei. Tajā jāiekļauj arī daļa latviešu zemnieku un bēgļu zemju.
Jūnija sākumā aizvien biežāk Rīgā gadās, ka bērni gūst smagus ievainojumus, spēlējoties ar rokas granātām un artilērijas degļiem. Latviešu palīdzības biedrība cenšas palīdzēt kara izpostītās Valkas apkārtnes iedzīvotājiem, ierīkojot bērnu patversmi. Tāpat kā daudzas vietas Latvijā, arī Lielstraupes pagasts ir “pavisam zagļu apsēsts” – viņi netraucēti laupa klētīs pārtiku un pat jauniestādītos kartupeļus tīrumos. Zagļi Latvijā var “strādāt” pavisam droši, jo vācu iestādes visiem saimniekiem ir atņēmušas šaujamos ieročus. Valkā – pilsētā, kur atrodas galvenā vācu komandantūra Vidzemē, – okupācijas iestādes toties nepagurušas uzrauga latviešu inteliģenci. Policijā pratina Jāni Akurāteru un Kārli Skalbi. Vilis Plūdonis saņem stingru rājienu par to, ka, aizbraucot uz laukiem, aizmirsis pieteikties vācu iestādēm. Rīgā, Kazaku ielā, varas pārstāvji atklāj hospitāli noklīdušām sievietēm. Tā ir piespiedu ārstēšanas iestāde, kurā prostitūtas, starp kurām lielākā daļa ir “dzimušas netikles”, iesaista arī dažādos saimnieciskos darbos.
Rīgas publikai kādā kinoteātrī ir iespēja noskatīties diapozitīvu filmiņu, kurā redzami uz Krieviju evakuētie Rīgas baznīcu zvani – tie nu atrodas sagāzti zem klajas debess Ņižņijnovgorodas preču stacijā. Līdz mēneša vidum visā vācu okupētajā teritorijā nolemts izņemt no apgrozības krievu rubli. Rīgā vairākos maiņas kantoros to iespējams apmainīt pēc kursa 62 ar pusi kapeikas pret vienu ostrubli. Domājot par kara laikā sagrautās Latvijas lauksaimniecības atjaunotni, Kurzemes Kredīta biedrība gatavojas vērsties pie lielinieciskās Krievijas finanšu institūcijām, lai atgūtu neatmaksātos kurzemnieku noguldījumus, kuru kopējais apjoms pārsniedz sešus miljonus rubļu.
Tajā pašā laikā Rīgas dāmas aizvien vairāk greznojas ar dzintara rotām, kuras pilsētā ieplūst no Palangas. Pēc “Rīgas Latviešu Avīzes” novērojumiem, Rīga pārvēršas par “leļļu pilsētu” – it kā te dzīvotu vien dāmas, kurām nav citu centienu un dzīves uzdevumu, kā vien pucēties…
Turpinājumu 1918. gada laikmeta ainiņām līdz pat Latvijas neatkarības proklamēšanai lasiet “Mājas Viesa” nākamajā numurā.
FAKTI
Pirmā pasaules kara laikā no Kurzemes uz Krieviju aizbēga 404 000, no Rīgas 306 900 un no Rīgas apriņķa 40 000 cilvēku.
1915. un turpmākajos gados Krievijā dzīvoja apmēram miljons agrāko Latvijas iedzīvotāju.
1915. gadā no Rīgas evakuēja un uz Krieviju aizveda 50 lielāko fabriku un rūpnīcu iekārtas.
Kopumā latviešu strēlnieku pulkos dienēja 40 000 latviešu kareivju.
Dažu pārtikas preču fiksētās cenas Rīgas veikalos 1918. gadā
(par vienu mārciņu, vācu markās)
sālīts speķis: 6,60
sviests: 12
kviešu milti, 1. šķira: 4,30
smalkais cukurs: 6
kartupeļi: 0,36
liellopu gaļa: 3,90
olas (gabalā): 0,90
