“Kas esam, ko gribam?” 1
Vācijas rīcību toties aizvien vairāk ietekmē bezcerīgais stāvoklis Rietumu frontē, un tā nezina, ko ar Baltiju iesākt.
Maija sākumā rīdzinieki uzzina, ka drīz viņiem būs jāmaksā divreiz lielāks galvas nodoklis un ienākuma nodoklis, turklāt laukos rentniekiem uzliktais nodokļu slogs vietām palielinās pat par 200 procentiem. Vācu vara uz stingrāko noliegusi arī jebkādas “dāvanas amata vīriem vai ierēdņiem”, draudot kukuļdevējiem ar lieliem sodiem un piecām dienām cietumā.
Visā Latvijā vācu militāristi bariem vien apšauj kreisi noskaņotos vācu zaldātus, bet Rīgā okupācijas vara konfiscē latviešu grāmatas – arī vēsturisko izdevumu “Vācieši Kurzemē”, Kārļa Skalbes “Kara gleznas” un pat Krišjāņa Barona “Latvju dainas”. Daudzi nespēj samaksāt okupācijas varas uzliktos nodokļus, tāpēc Rīgā un Rīgas Jūrmalā aizvien vairāk izpārdod nekustamos īpašumus – pieklājīga māja Edinburgā šajā laikā maksā no astoņiem līdz 35 tūkstošiem krievu rubļu.
Izskan pārmetumi, ka Rīgā ir pārāk maz bērnu patversmju un ka latviešu sabiedrība vispār nav līdzcietīga pret mazajiem trūkumcietējiem, kuri “puskaili un izdēdējuši klīst pa pilsētu, ubagodami pie svešām durvīm”. Lai palīdzētu grūtdieņiem, Rīgas latviešu centrālā palīdzības komiteja pavasarī rīko ziedojumu vākšanu. Pretēji cerībām, ka turīgāko pilsētnieku sirdis “pukstēs līdzcietībā”, izrādās, ka saziedots ļoti maz – tikai 18 tūkstoši rubļu (13 tūkstoši – ostrubļos, 5 tūkstoši – krievu rubļos).
Toties Hamburgas “Vāciešu biedrība vāciešiem ārzemēs” tikko atvēlējusi Rīgas vācu trūkumcietēju komitejai veselus desmit tūkstošus marku.
“Rigashe Zeitung” ziņo, ka vācieši Daugavpils landtāgā ievēlējuši savu Zemes padomi brīvkunga Engelharta vadībā, kas paziņojusi šīs Latgales daļas neatkarību un nodomu pievienoties Kurzemes un Vidzemes Zemes padomēm. Tostarp daži baltiešu baroni jau gatavojas pasniegt goda zobenu vācu ķeizaram Vilhelmam II kā Baltijas nākamajam valdniekam.
Trūkumcietējiem pilsētas valde ierīko jau pēc skaita trešo “Rīgas pilsoņu mitekli”. Rīdzinieki tomēr nespēj mierīgi sēdēt savās mājās laikā, “kad ziedonis kaisa ar devīgu roku savas balvas”. Daudzi dodas uz Vērmaņparku, kur sestdienās koncertē “labi saskaņots” vācu kareivju orķestris. Tikpat iecienīta izklaides vieta ir arī Saules dārzs Mežaparkā, kur Rīgas Izglītības biedrība Vasarsvētkos rīko grandiozus Ziedoņa svētkus. Atpūtnieki pasākuši braukt arī uz Rīgas Jūrmalu. Tur gan nav vienkārši nokļūt, jo vilciens kursē tikai divas reizes dienā – rītā un vakarā, turklāt – tikai līdz saspridzinātajam Lielupes tiltam.
Dārzkopju sezonas sākums Rīgā pacēlis neredzētos augstumos mazdārziņu nomas maksu. Par zemes gabalu, kuru agrāk varēja iznomāt par 60 rubļiem, tagad jāmaksā jau 200 rubļi. Rīgā trūkst pārtikas, bet, ja ir nauda, var dabūt it visu – arī pirmās siltumnīcās audzētās zemenes, ko sāk tirgot Daugavmalas tirgū. To cena gan nav nekāda mazā – četri rubļi par 10 – 12 ogām.
