Vēl naidīgāk nekā agrāk 54
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja īsumā formulē to galveno ideju un vadmotīvu, ko šobrīd ik dienu dažādos veidos un formās tā vai citādi ar mediju palīdzību sludina Kremļa propaganda, tad jācitē janvāra beigu publikācija oficiālajā ziņu aģentūrā “RIA Novosti”: “Rietumi nekad nav atteikušies no Krievijas iznīcināšanas plāniem.”
Doma, ka Rietumi “vienmēr sapņojuši” iznīcināt Krieviju, tad PSRS un tagad atkal Krieviju, šobrīd mūsu kaimiņvalsts iedzīvotājiem tiek potēta pastiprināti. Tā izskan arī no dažādu amatpersonu mutes. Bet arī Latvijai kā “kolektīvo Rietumu” daļai tiek pa kādam propagandas indes pilienam.
“Aprindu plāni”
“Visā pretstāves laikā gan pagātnē, gan tagadējos gadsimtos Rietumu galvenais stratēģiskais mērķis ir bijis Krievijas iznīcināšana. Krievijas impērija, PSRS, mūsdienu valsts – nosaukumu mainot, mērķi nekad nav mainījušies. Rietumi vienmēr ir pret mums. Rietumi vienmēr ir pret krieviem,” 28. janvārī saviem lasītājiem borēja “RIA Novosti”.
Lai kādi vēsturiski būtu bijuši “labas gribas žesti” no Krievijas puses, “tas nemainīja militāro elišu un politisko aprindu plānus – tiklab Vašingtonā, cik Londonā, Briselē, cik Baltijas valstīs – izrēķināties ar mums militārā veidā”. Jā, pat Baltija allaž esot kārojusi kaut kā militāri izrēķināties ar Krieviju.
Pat ja nerunājot par to tieši, Rietumi tā domājot visu laiku. Kāpēc? “Tieši peļņa un jaunu resursu tirgu iegūšana ir jebkuras pretkrievu, pretpadomju, pretkrievijas kampaņas mērķis. Pat ne pēdējo gadsimtu – tūkstošgades laikā,” gluži marksisma-ļeņinisma teoriju garā klāsta propagandas rupors. Lai panāktu galveno ģeostratēģisko mērķi – uzvarēt un iznīcināt Krieviju, Rietumi esot gatavi maksāt ne jau vairs ar ukraiņu, bet “pat savu pilsoņu dzīvībām”. Un Vācijas politiķiem, kas piekrituši tanku piegādēm Ukrainai, “acis spīd no revanša gaidām”.
Dīvainā pasaule
Krievijas mediju ziņu sadaļas piepilda nepārtraukta konspiroloģisku teoriju, dīvainu interpretāciju un pašcildinošu vēstījumu plūsma, kas demonstrē absolūti alternatīvu pasaules ainu. Tas, protams, nav jaunums, taču rodas iespaids, ka pēdējos mēnešos plūsma kļuvusi vēl piesātinātāka, naidīgāka nekā agrāk. Tajā pasaulē Vašingtonas “kūdītā” Ukraina ir drauds Krievijai, nevis otrādi, karu izraisījuši sazvērestības pret vareno Krieviju perinošie Rietumi, bet “Kijivas režīma” fronte turas, tikai pateicoties “ārvalstu algotņiem” un “NATO virsniekiem”, kas tur visu komandējot, – citādi fronte sabrukšot.
Tajā realitātē Maskava nemitīgi visus aicina dzīvot mierā, ko Kijiva un Vašingtona savu viltīgo un slepeno plānu dēļ noraida, bet gāzesvada “Nord Stream 2” uzspridzināšanā pērn esot vainīgi amerikāņu ūdenslīdēji, kas to mīnējuši, un Norvēģijas armija, kas spridzekli iedarbinājusi (no gaisa grābta teorija, kas nav balstīta ne faktos, ne pierādījumos, ne informācijas avotos, bet kuras autors ir pagājušā gadsimta 70. gados slavens amerikāņu žurnālists, kura idejas mūsdienās vairs neuztver nopietni). Eiropas Savienība, ierobežojot Krievijas propagandas nekaunību, pārkāpjot preses, izteikšanās un domu brīvību, radot cenzūru. Un amerikāņi, ne jau pašu politiķi un sabiedriskā doma, esot tie, kas spiežot neitrālo Šveici sākt sliekties par labu militārās palīdzības sniegšanai Ukrainai.
Katru dienu parādās aizvien jauni vēstījumi, kas dezinformācijas plūsmu pastiprina un papildina ar jauniem “atklājumiem”. Piemēram, pirms dažām dienām no aģentūras “RIA Novosti” varēja uzzināt, ka “pēdējās nedēļās paši ietekmīgākie un iecienītākie informācijas resursi pasaulē aizvien biežāk un aizvien atklātāk raksta, ka Ukrainas bruņotie spēki ir lemti sakāvei un nekādas Rietumu tehnikas piegādes tos neglābs”.
Kuros “vadošajos” pasaules medijos publikācijas autors ko tādu lasījis, var vien zīlēt, jo lielākie Rietumu mediji ziņo pavisam ko citu. Taču, tā kā Krievijas TV kanāli un citi ziņu avoti atrodas totālā valsts kontrolē, internets tiek filtrēts un vairākumu Krievijas ļaužu īstenība, šķiet, nemaz neinteresē, “RIA Novosti” var rakstīt, kas ienāk prātā. Arī to, ka pēc neveiksmes ar “Krievijas uzvarēšanu ukraiņu rokām” Vašingtona jau gatavojoties “mest kara kurtuvē” “poļus un pārējos austrumeiropiešus”, jo tas nesīšot ASV “nopietnu ekonomisko izdevīgumu”. Loģisku un reālajā dzīvē ieraugāmos faktos balstītu atbilžu, kur šis izdevīgums slēpjas, kāpēc ASV būtu jāvēlas upurēt Eiropu un kāpēc tai būtu jāpakļaujas, protams, nav.
Un šobrīd vienkāršotais propagandas uzstādījums Krievijā jau apgalvo, ka Otrajā pasaules karā PSRS Austrumu frontē cīnījusies nevis vienkārši pret nacistisko Vāciju un tās dažiem sabiedrotajiem, bet gan pret Rietumiem kopumā un tas bijis “amerikāņu plāns”, ko nu tie vēloties atkārtot. Diemžēl komentāri pie tādām “ziņām” liecina, ka absolūtais vairākums Krievijas iedzīvotājam to visu uztver nekritiski un pat kurn, kāpēc tad uzvara kavējas – laikam valsts vadība izturoties pārāk maigi un saudzējoši pret Ukrainu un Rietumiem.
Kāpēc dega rūpnīca
Ja neskaita Latvijas lēmumu pazemināt diplomātisko attiecību līmeni ar Krieviju un no 24. februāra atsaukt vēstnieku Maskavā Māri Riekstiņu, kā arī norādīt Krievijas vēstniekam Rīgā Mihailam Vaņinam līdz minētajam datumam atstāt Latviju, tad starp Latvijas pēdējo nedēļu notikumiem lielāku uzmanību Krievijā piesaistījuši divi – latviešu valodas zināšanu pieprasīšana mūsu zemē dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem un ugunsgrēks dronu rūpnīcā Mārupē.
Krievija, protams, lepojas, ka nav nemaz gaidījusi Latvijas noteikto vēstnieku aizbraukšanas termiņu un likusi Riekstiņa kungam doties prom vēl agrāk, jo, kā bija atzīmēts izdevumā “Vzgļad”, adresējot to visām Baltijas valstīm: “Uzturēt diplomātiskās attiecības ar limitrofiem iepriekšējā līmenī vairs nav iespējams, ņemot vērā rusofobijas līmeni šajās valstīs.” Interesanti, ka Krievijā notikumu gaita pasniegta tā, it kā Maskava pirmā būtu likusi Latvijas vēstniekam braukt mājās, kaut īstenībā iniciatīva pazemināt attiecību līmeni nāca no Rīgas.
Ja par latviešu valodas pārbaudēm tiem Krievijas pilsoņiem, kas te dzīvo ar pagaidu uzturēšanās atļaujām, tad kaimiņzemē to nereti traktē kā “atriebību vecīšiem par padomju pagātni”, ņirgāšanos un vēlmi sariebt Krievijas pilsoņiem, “ja pašai Krievijai neko izdarīt nespēj”. Latvija izmantojot starptautisko situāciju, jo citādi spert tādu soli droši vien neuzdrošinātos. Kopējais publikāciju tonis gan drīzāk ir tautiešus žēlojošs, nevis kareivīgs.
Par neseno ugunsgrēku “Edge Autonomy” dronu ražotnē Mārupē Krievijas medijos un sociālajos tīklos klīst visādas versijas. Var redzēt kaimiņvalsts publikas ieinteresētību. “Latvija vairs nepiegādās dronus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Nodegusi to ražošanas fabrika,” triumfē ziņu mediji Kaļiņingradas apgabalā. Tāpat sastopama priecāšanās, ka “beidzot Krievija sākusi diversiju karu”, kamēr citiem rādās partizāni. Ļoti bieži uzsvērts, ka degusi “amerikāņu” rūpnīca, jo firmas īpašnieki atrodas ASV.
Daži izvieto prokremliskā “Telegram” kanāla “Otkritaja Ukraina” no pirksta izzīsto hipotēzi, ka ugunsgrēku esot izraisījuši paši īpašnieki, lai saņemtu apdrošināšanu un piesegtu zagšanu. Proti, Ukraina ar kompāniju noslēgusi pārdesmit miljonu dolāru vērtu līgumu, taču neviens drons tā arī neesot saņemts, jo saimnieki iemaksu iebāzuši kabatā, bet tagad vēl nodedzinājuši fabriku, slēpjot pēdas. Iepriekš ukraiņu un Rietumu medijos lasītais tomēr liecina, ka minētās firmas izlūkdroni “Penguin” ne tikai jau nonākuši Ukrainā, bet jau aktīvi tiek izmantoti frontē – kā citādi daži no tiem jau būtu iekļauti zaudējumu sarakstos. Tikmēr uzņēmuma “Edge Autonomy” vadība jau 8. februārī paziņojusi, ka daļēji atsāks ražošanu ugunsgrēka neskartajās ražotnes daļās.
NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “Latvijas Avīzes” redakciju, rakstot [email protected].
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
