Vēl mēnesis līgumu slēgšanai. Vai Rīgā beigsies Tīrīgas sāga? 0
Līdz šī gada 19. maijam Rīgā ģimeņu privātmāju īpašniekiem un daudzstāvu dzīvojamo namu apsaimniekotājiem jānoslēdz jauni līgumi ar sadzīves atkritumu izvedējiem. To paredz Rīgas pašvaldībā apstiprināta jaunā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtība, kas būs spēkā no šī gada 20. maija turpmākos septiņus gadus vai līdz Konkurences padomes galīgajam lēmumam par akciju sabiedrību “Tīrīga”.
Līgumi jāslēdz otrreiz
Pagājušajā gadā lielā steigā nodibinātās akciju sabiedrības “Tīrīga” plānu uz divdesmit gadiem monopolizēt ienesīgo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas biznesu izjauca Konkurences padome, ierosinot pārkāpuma lietu pret Rīgas pašvaldību un sadzīves atkritumu apglabāšanas uzņēmumu “Getliņi EKO”.
Rīgas pašvaldība un jaunais sadzīves atkritumu apsaimniekošanas monopolists, atsaukdamies uz Atkritumu apsaimniekošanas likumu, kas ļauj radīt šādu monopolu uz divdesmit gadiem, visādos veidos, cita starpā piesolot laimēt skrejriteņus, uzmācīgi skubināja noslēgt jaunus līgumus par sadzīves atkritumu izvešanu, ko vairāki tūkstoši rīdzinieku izdarīja.
Tagad pienākumu noslēgt jaunus līgumus rīdziniekiem uzliek Rīgas pašvaldībā apstiprinātie saistošie noteikumi, kuri paredz sadalīt galvaspilsētas teritoriju četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās.
Katrā zonā ar atkritumu savākšanu un izvešanu no 20. maija nodarbosies tikai viens pašvaldības nolīgts uzņēmums. Tā kā līdz šim šādu zonu nebija, vienā un tajā pašā galvaspilsētas ielu rajonā iedzīvotājiem bija noslēgti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumi ar citu apsaimniekotāju vai pat vairākiem.
Tagad līdz 19. maijam līgumi būs jānoslēdz otrreiz un jau ar citu apsaimniekotāju, jo vecie līgumi vairs nebūs spēkā. Iznākumā viena monopolista vietā no 20. maija Rīgā būs četri. Atšķirība vien tā, ka katrs darbosies savā zonā.
Savukārt attiecīgajā zonā dzīvojošie rīdzinieki būs spiesti noslēgt ar viņiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumus.
No pakalpojuma uzsākšanas brīža visi atkritumu apsaimniekotāji nodrošinās arī bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīto savākšanu par atsevišķu maksu, kas būšot zemāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanai.
Galvas jaukšana var turpināties
Pilnīgi iespējams, ka ar to līgumu pārslēgšana un galvas jaukšana iedzīvotājiem vēl nebūs galā.
Viens iemesls tam ir iespējamais atzinums, ka 2019. gada 14. jūnijā noslēgtais koncesijas līgums ar akciju sabiedrību “Tīrīga” tomēr ir spēkā un ka “Tīrīga” var turpināt noslēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem uz 20 gadiem, kā tas pašlaik noteikts Atkritumu apsaimniekošanas likumā.
Neapmierināti ar jauno kārtību būs tie ģimeņu privātmāju īpašnieki, kuriem apsaimniekotājs uzspiedīs konteineru iztukšošanu divas reizes mēnesī – agrākās vienas vietā, kas neizbēgami sadārdzinās šo pakalpojumu.
Bažas rada arī tas, ka vienā un tajā pašā ielā “Clean R” vai “Eco Baltia Vide” sadzīves atkritumu savācēja automašīna iztukšo konteinerus dažādās dienās, kaut arī saimnieciskāk un izdevīgāk to būtu darīt vienā dienā – ietaupītos izdevumi gan apsaimniekotājiem, gan iedzīvotājiem. Pavisam dīvaina liekas apsaimniekotāju iecere ieturēt maksu, balstoties uz prognozētajiem, nevis patiesībā izvestajiem sadzīves atkritumiem.
Ja kaut kādu iemeslu dēļ kādā mēnesī atkritumu būs ievērojami mazāk vai pat nebūs nemaz, iedzīvotājiem būs jāmaksā pilna maksa saskaņā ar līgumā ierakstīto prognozi.
Tiesa, Saeimā otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi šajā likumā paredz, ka Rīgas pašvaldības noslēgtais iepirkums pēc iedalījuma zonās nebūs spēkā un ka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem būs jāstrādā pēc atvērtā tirgus principa, līdzīgi kā to dara elektroenerģijas, telekomunikācijas un citu nozaru tirgus dalībnieki.
Saeimā sola tādējādi nodrošināt brīvu konkurenci atkritumu apsaimniekošanā. Cita starpā likuma grozījumi paredz, ka pašvaldības drīkst noslēgt līgumus ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem nevis uz 20, bet uz 10 gadiem. Likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā pašlaik izjauc koronavīrusa izplatība un valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis.
Tāpēc atkritumu apsaimniekotāju klientu apkalpošanas centri ir slēgti un līgumus par atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotāji var slēgt elektroniski vai sazinoties ar savas zonas atkritumu apsaimniekotāju.
Pēc Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta ziņām, līdz šim Rīgā ir noslēgti 7434 līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, no kuriem 4310 ir fizisku personu noslēgti līgumi, bet 1792 – juridisku personu līgumi.
