– Kāpēc “Saskaņai” nepiekrist, tai taču nav jāmaksā, un acīmredzot tā tik drīz nebūs valdībā. 46
– Ja šī partija ir sevi pozicionējusi kā sociāldemokrātisku, tad tas ir loģisks solis. Bet mazāk loģiski man šķiet tas, ka, piemēram, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), ar kuru mums arī šogad nostiprinās un attīstās sadarbība, nesniedza nekādu atbalstu. ZZS valdībā ir veselības ministrs, labklājības ministrs, un šķiet, ka zaļzemniekiem vajadzētu būt ļoti ieinteresētiem sociālās nevienlīdzības mazināšanā atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem, bet šogad reālu rīcību no viņu puses mēs joprojām neesam sagaidījuši.
– Ir gaidāma Valsts prezidenta ievēlēšana. No viņa arī ir atkarīga valdības rīcība, darba stils, arī tas, vai tiks atjaunota uzticība parlamentam un valdībai. Kāds ir jūsu skats uz šo jautājumu? Mēs neesam pret to, ka arodbiedrība protestē, bet, visticamāk, jums parādīs, ka Latvijā ir sava valdība, sava kārtība, tad nu, lūdzu, ķerieties pie tās.
– Tad varbūt patiešām ir simboliski, ka šoreiz mēs stāvēsim pie Gaismas pils kopīgā cerībā, ka tā pils reiz patiešām augšāmcelsies ne jau kā materiāls veidojums, bet kā Latvijas politiķu sapratne par to, ka cilvēka dzīvība un veselība ir prioritāte. Bērns, kuram vajag steidzami palīdzēt, nevar paļauties tikai uz ziedotāju mīkstsirdību. Mediķis, kuram ir jāpabaro ģimene, nevar gaidīt desmit divdesmit gadus, ka nu beidzot varbūt kaut kas mainīsies. Par Gaismas pils augšāmcelšanos tad mēs visi kopā gribam pacīnīties.
– Kā jūs to darīsiet?
– Tie, kuri patiešām grib uzlabot savu iespēju nokļūt pie ārsta, izmeklēties, saņemt pietiekamā daudzumā valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus, nāciet un pievienojieties! Arodbiedrības vienas, protams, Gaismas pili nepiecels no dzīlēm, tur nepieciešams daudz lielāks spēks. Kamēr cilvēki no malas nodarbosies ar intrigām un smīkņās, tikmēr, protams, tā Gaismas pils paliks dzelmē.
– Kāpēc divu lielu organizāciju vadītāji Keris un Apinis nav kandidējuši Saeimas vēlēšanās? Tad taču jums nebūtu jāiet un jāklauvē pie Gaismas pils durvīm. Jūs būtu noteicēji.
– Ja es būtu iestājies kādā konkrētā partijā, tad man būtu jāseko šīs partijas disciplīnai, kā to šobrīd dara viens otrs no mūsu arodorganizāciju priekšsēdētājiem. Un tad biedri nespēj saprast, kurā brīdī viņš lemj pēc partijas pavēles un kurā brīdī – pēc arodbiedrības statūtiem. Būdams arodbiedrības priekšsēdētājs, varu runāt vienlīdzīgi ar visām politiskajām partijām.
