– Vai Eiropas Savienības institūcijas līdz šim ir analogi iedarbojušās? Ja tas nav darīts, tad ir maz cerību, ka to darīs. 46
– Piekrītu, ka cerību nav daudz, bet darīts tomēr ir. Viens ir jau pieminētais Eiropas Parlamenta lēmums par cilvēktiesību pārkāpumiem. Ir arī otrs lēmums par Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda darbības negatīvo ietekmi uz valstu ekonomikām ilgtermiņā. Tur norādīts, ka minētajām institūcijām kopā ar nacionālo valstu valdībām jādara viss iespējamais, lai izlabotu kļūdas. Arodbiedrība mēģina iedzīvināt Eiropas Parlamenta lēmumu. Man žēl, ka Latvijā atšķirībā no Grieķijas, Spānijas, Kipras un citām cietušajām valstīm par to vairās runāt.
– Kurš konkrēti vairās runāt? Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente?
– Ne tikai viņi. Pirmajā aprīlī Rīgā notika Eiropas Sociālo un ekonomisko lietu komitejas darba ņēmēju grupas sanāksme, kuru vadīja pats darba ņēmēju grupas priekšsēdētājs Žoržs Dosis. Uzstājās gan premjerministre, gan arī labklājības ministrs un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, bet neviens no viņiem nerunāja atklāti par to, ko mēs patlaban runājam ar jums. Diemžēl arī arodbiedrības ir kļuvušas biklas…
– Jūs pats taču esat no arodbiedrības!
– Bet ne vienīgās. Tiesa, varbūt arī es reizēm esmu pārāk bikls. Starp citu, Latvijas Ārstu biedrība nesen mums pārmeta, ka arodbiedrība rīkojot par maz protesta akciju. Ja rīkotu vairāk, tad Ārstu biedrība gan nāktu uz barikādēm.
– Vai Ārstu biedrības prezidents Apinis arī dosies piketēt pie bibliotēkas?
– Paskatīsimies! Iepriekš bija vienošanās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, ka pēc Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas darba ņēmēju grupas sanāksmes rīkotajā preses konferencē tiks sniegta informācija arī par mūsu arodbiedrības gatavoto protesta akciju un tās iemesliem, bet pēdējā brīdī izrādījās, ka informācija no preses konferences materiāliem ir izņemta. Te nu jāteic, ka man kā arodbiedrības priekšsēdētājam tas bija nepatīkams un negaidīts pārsteigums.
– Vai noskaidrojāt, kā šis nepatīkamais pārsteigums gadījies?
– Uzvārdu man nenosauca, bet galīgais izdalīto materiālu saturs bija saskaņots ar Brīvo arodbiedrību savienību.
– Vai prezidentūras vadītāji ir informēti par jūsu nodomu protestēt?
– Sākumā Ministru prezidente Straujuma norādīja, ka šī akcija nav nekas sevišķs, visur protestē un tas nav nekas ārkārtējs. Vēlāk veselības ministrs Belēvičs lika saprast, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā mediķu protesta akcija esot nevēlama, ka to, lūk, organizē kopā ar “Saskaņu”, tātad tur jau ir politiska dimensija. Jāatgādina, ka “Saskaņa” bija vienīgā politiskā partija no visām, kura atsaucās uz mūsu lūgumu palielināt veselības aprūpes finansējumu piecu procentu apmērā no IKP līdz 2020. gadam. Tā bija vienīgā partija, kura uzaicināja arodbiedrību sadarboties šā mērķa sasniegšanai.
